Rehabilitācijas izglītība RSU pirms Rehabilitācijas fakultātes
Rehabilitācijas docēšanas pirmsākumi Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) meklējami jau pirms 70 gadiem, kad RSU nosaukums bija Rīgas Medicīnas institūts (RMI).
Ilustrācijai (skat. labajā malā): absolventa (vēlāk – RMI profesors) Modra Melzoba izraksts no atzīmju lapas, kas ir pielikums pie 1953. gadā izsniegtā diploma. Tajā redzam, ka students Modris Melzobs nolicis eksāmenu Fakultātes terapija ar tuberkulozes kursu un vispārējo fizioterapiju ar atzīmi teicami. Šo kursu Fakultātes terapijas katedras ietvaros pasniedza leģendāra personība – docents Kārlis Mazurs (1899–1995; fizioterapeits un rentgenologs, medicīnas izglītību ieguvis vēl pirmās brīvvalsts laikā, prof. Aleksandra Bieziņa laikabiedrs), bet 1981. gadā turpināja docēt asistents, vēlāk Rehabilitācijas fakultātes docents Ints Zeidlers.
Jau 1950. gadā Rīgā izveidoja Republikānisko fizkultūras dispanseru, kas kļuva par sporta medicīnas un ārstnieciskās vingrošanas organizatoriskā un metodiskā darba vadošo institūciju. Šeit strādāja divas vēlāk RSU Rehabilitācijas fakultātes izveidošanā nozīmīgas personības: ārstes docente Zinaida Kasvande un asociētā profesore Viktorija Linaberga. Abas pagājušā gadsimta 70.–80. gados aizstāvēja doktora disertāciju un bija arī RMI docētājas Hospitālās terapijas katedrā, kur lasīja Ārstnieciskās fizkultūras un medicīnas kontroles kursu. Šis kurss, kā arī kurss Fakultātes terapija ar tuberkulozes kursu un vispārējo fizioterapiju kļuva par pamatu 1991. gadā izveidotajai Latvijas Medicīnas akadēmijas (1990. gadā RMI pārdēvēja par LMA) Fiziskās rehabilitācijas, sporta medicīnas un fizikālās medicīnas katedrai. 1991. gadā sāka arī fizikālās rehabilitācijas ārstu sertifikāciju.
RMI 1. Hospitālās terapijas katedra 1975. gadā. No kreisās 2. rindā: Viktorija Linaberga un Zinaida Kasvande. Foto no RSU muzeja arhīva
Pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē rehabilitācijas izglītība turpināja attīstīties, līdz 1994. gadā tika nodibināta Rehabilitācijas fakultāte. Par tās dibināšanu izdota LMA 1994. gada 25. janvāra pavēle nr. 07/3, kurā teikts: "Pamatojoties uz LMA Senāta lēmumu, pavēlu ar 1994. gada 1. februāri: [3.] Ārstniecības fakultātes Sabiedrības veselības un rehabilitācijas nodaļas vietā izveidot Rehabilitācijas fakultāti."
Profesors Aivars Vētra par situāciju rehabilitācijas izglītībā Latvijā 20. gs. 90. gadu sākumā teicis: "Sabiedriskās domas un prasību maiņa pret medicīniskajiem pakalpojumiem, to kvalitāti un mediķu attieksmi, kā arī sociālās palīdzības dienestu straujā attīstība noteica jaunas Rehabilitācijas fakultātes izveidošanu LMA". (Vētra A. 1995. Par Rehabilitācijas fakultāti. Pulss. 10., 11., 12.(710–712)).