Rēzeknē aizvadīts otrais reģionālais seminārs par drošības stiprināšanu Latvijā un Latgales reģionā

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) 21. februārī aizvadīja otro no kopumā pieciem plānotajiem reģionālajiem semināriem, kur diskutēja par aktuālajām drošības problēmām Latvijā un Latgales reģionā, kopīgi meklējot risinājumus to novēršanai. Seminārā piedalījās Valsts policijas un Valsts Robežsardzes Latgales reģiona amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes pārstāvji, Latgales reģiona lielāko pašvaldību pārstāvji, kā arī Valsts Robežsardzes koledžas pārstāvji un Daugavpils Universitātes studējošie.

Semināra atklāšanā klātesošos uzrunāja RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne prof. Dr. oec. Iluta Arbidāne. Viņa uzsvēra, ka drošības uztvere šodien ir relatīva un katram indivīdam veidojas atšķirīgi. Tā galvenokārt tiek mērīta ar cilvēku iekšējo situācijas novērtējumu, atbildot uz jautājumu – vai es jūtos droši valstī, sabiedrībā, pilsētā, ģimenē? Šajā ziņā valsts un pašvaldību iestāžu atbildīga rīcība, jēgpilna sadarbība starp visu līmeņu drošības veidotājiem un sabiedrību, ir absolūti neaizstājama, lai risinātu sarežģītas sociālekonomiskas, drošības vai citu apstākļu izraisītas situācijas.

Projekta vadītājs prof. em. Dr. iur. Andrejs Vilks akcentēja: "Latgale nav tikai ģeogrāfisks reģions – tā ir Latvijas austrumu robeža, kultūras daudzveidības centrs un nozīmīgs valsts drošības un ekonomikas attīstības balsts.” Taču vienlaikus ir jāapzinās, ka Latgale kā pierobežas reģions potenciāli saskaras ar daudz augstākiem informatīvās telpas, migrācijas, radikalizācijas un robežu drošības izaicinājumiem.

RSU pētnieki un eksperti diskutēja par būtiskākajiem apdraudējuma veidiem un risinājumiem tādās jomās kā sabiedriskā drošība, politiskā drošība, valsts aizsardzība, kiberdrošība un informatīvā drošība. A. Vilks iepazīstināja semināra dalībniekus ar drošības vides raksturojumu mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. “Mūsdienu drošības vide strauji mainās, jauni apdraudējumi un to neparedzamās sekas liek valstīm un reģioniem pielāgoties, meklējot inovatīvus risinājumus. Drošības riski un draudi kļūst arvien daudzveidīgāki un intensīvāki, sākot no hibrīdapdraudējumiem līdz iespējamām ekstrēmisma izpausmēm, kas prasa koordinētu un proaktīvu rīcību,” viņš norādīja.

RSU pētniece doc. Dr. iur. Aldona Kipāne atklāja diskusiju par noziedzību un kriminogēno stāvokli, kā arī radikalizācijas riskiem. “Noziedzība un kriminogēnais stāvoklis ir ne tikai sabiedrības emocionālā komforta jautājums, bet arī valsts drošības un stabilitātes pamatelements. Mūsdienās noziedzība pārsniedz valstu robežas, kļūstot par globālu un transnacionālu parādību, kas var būtiski ietekmēt ekonomisko, sociālo un politisko attīstību,” savā prezentācijā norādīja A. Kipāne. RSU pētnieks Gints Georgs Muraševs, savukārt, akcentēja aktuālu problemātiku, kas saistīta ar propagandu interneta vidē un personu vervēšanu. “Krievijas propaganda vienmēr ir bijusi klātesoša, taču digitālajā laikmetā tā kļuvusi vēl ietekmīgāka un grūtāk atpazīstama. Ja agrāk tās galvenais izplatīšanas kanāls bija televīzija, tad šodien tā pielāgojas jaunajām tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem, padarot dezinformāciju daudzveidīgāku. Propagandas mērķi arī mainās, tā ne vienmēr tiecas radikalizēt personu, bet bieži vien cenšas sēt šaubas, šķelt sabiedrību un vājināt uzticību demokrātiskajām institūcijām,” uzsvēra G. G. Muraševs.

Informatīvā drošība šobrīd ir īpaši nozīmīgs sektors, ņemot vērā graujošo tehnoloģiju nekontrolētu attīstību un informatīvi kognitīvo karu. RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš kopā ar semināra dalībniekiem diskutēja, kā stiprināt valsts un reģiona informatīvo telpu un kiberdrošību. “Neviens viedais produkts nevar būt simtprocentīgi drošs – visiem digitālajiem risinājumiem pastāv ievainojamības, kuras var atklāties tikai laika gaitā. Tomēr, efektīvi pārvaldot kiberdrošības riskus un regulāri atjauninot drošības sistēmas, ir iespējams samazināt apdraudējumus līdz pieņemamam līmenim. Drošība ir nepārtraukts process, kas prasa pastāvīgu uzmanību un pielāgošanos jaunajiem izaicinājumiem,” teica V. Rakstiņš.

RSU pētniece Dr. iur. Kristīne Kuzņecova un V. Rakstiņš kopā ar semināra dalībniekiem sprieda par valsts aizsardzības spēju stiprināšanu – civilmilitārās sadarbības veicināšanu un pretošanās kustības nozīmi. Civilās aizsardzības sistēmai ir jānodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības gan miera, gan militāra iebrukuma gadījumā. Redzot, ar kādiem apdraudējumiem Ukrainas iedzīvotāji saskaras ik dienu, jāsecina, ka Latvijai ir svarīga Ukrainas pieredze civilās aizsardzības sistēmas plānošanā un pielāgošanā atbilstoši mūsdienu apstākļiem. “Pašvaldībām ir izšķiroša loma iedzīvotāju evakuācijā, izmitināšanā un pamatvajadzību nodrošināšanā krīzes situācijās. Ukrainas pieredze pierāda, ka atbalstu civilās aizsardzības sistēmai sniedz milzīgs skaits brīvprātīgo gan iesaistoties glābšanas darbos, gan sniedzot materiāltehnisko atbalstu,” uzsvēra K. Kuzņecova. V. Rakstiņš, savukārt, norādīja uz nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību pilsoniskās pretošanās gatavībai, uzsverot, ka “pretošanās spēks okupētajās teritorijās lielā mērā ir atkarīgs no sabiedrības iesaistes – katrs pilsonis var dot savu ieguldījumu. Aktīva rīcība, piemēram, sabotāža un atbalsts pretošanās grupām, vai pasīva nesadarbošanās ar okupācijas varu, var būtiski ietekmēt okupācijas režīma efektivitāti”.

Būtisku lomu ieņem politiskā drošība un stabilitāte, īpaši ņemot vēra, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas šā gada jūnijā. Semināra noslēgumā RSU pētnieks Romāns Gagunovs diskutēja ar klātesošajiem par politisko drošību. “Politiskā drošība nav tikai valsts aizsardzība pret ārējiem un iekšējiem draudiem, tā ietver arī sabiedrības līdzdalību un uzticību politiskajām institūcijām. Zema vēlētāju aktivitāte un iedzīvotāju atsvešināšanās no politiskajiem procesiem var radīt ilgtermiņa riskus demokrātijas ilgtspējai un valsts pārvaldes efektivitātei. Politiskā drošība sākas ar aktīvu pilsonisko līdzdalību un sabiedrības iesaisti politiskajā dzīvē,” norādīja R. Gagunovs.

Semināra mērķis bija veicināt diskusijas par drošības stiprināšanas iespējām un dalīties ar jaunākajiem risinājumiem, kas sekmē efektīvāku aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Dalībniekiem bija iespēja gūt vērtīgu pieredzi, pilnveidot savas zināšanas un iesaistīties diskusijās ar nozares profesionāļiem.

RSU pētnieki un docētāji Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā

Seminārs tika organizēts reģionālo semināru cikla granta Nr. RSU-PAG-2024/1-0015 Drošības apdraudējumu un risku novēršana politiskajā, aizsardzības, sabiedriskajā, sociāli ekonomiskajā un informatīvajā vidē (projekts RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija (Nr. 5,2,1,1.i.0/2/24/I/CFLA/005) tiek finansēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna un valsts budžeta ietvaros) ietvarā.