RSU administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis: Nezaudēt savienojumu
Covid-19 pandēmija ir katalizators universitāšu gatavībai strādāt tiešsaistē un izmantot jaunākās digitālās platformas.
Jaunā koronavīrusa izraisītā pandēmija bija izaicinājums ikvienam – gan individuālā, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī. Tā ļāva veikt inventarizāciju, kā līdz šim dzīvojam un strādājam. "Digitāls" un "tiešsaiste" kļuva par atslēgvārdiem. Ja iepriekš daudzas augstskolas nepievērsa tam īpašu vērību, tad tiešsaistes digitālie risinājumi pēc 12. marta daudzām universitātēm kļuva par izdzīvošanas jautājumu gan elementāras saziņas līmenī, gan nodrošinot studiju procesu. Vajadzēja apliecināt savas spējas reālos darbos. Globālajos sociālajos tīklos parādījās tādi tēmturi kā #strādānomājām un #universityathome.
Augstākā izglītība un zinātne tika izaicināta vienlaicīgi daudzos virzienos. No vienas puses, universitāšu zinātnieki aktīvi iesaistījās vīrusa izpētē. No otras puses, augstskolas veidoja jaunu krīzes menedžmenta plānu un iekšējo kārtību. Taču daudz būtiskāk jaunais vīruss ietekmēja studiju procesu. To vajadzēja strauji pārcelt uz e-vidi, ieviešot dažādas tiešsaistes saziņas un apmācību digitālās platformas. Daudz izdevīgākā situācijā bija tās augstskolas, kuras, sekojot līdzi globālajām tendencēm un cilvēku paradumiem, jau labu laiku pirms pandēmijas bija ieguldījušas laiku, darbu un finanses digitālajos risinājumos. Tieši tāpēc bija augstskolas, kurās studiju process apstājās, bet citās ne. Daudzām augstskolām tas joprojām ir liels izaicinājums.
Spilgti atceros trešdienu, 11. martu. Tā bija diena pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā. Prognozējot kritisku notikumu gaitu, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) jau bija pārgājusi uz attālinātajām studijām – 9300 studentu apguva studiju kursus digitālajā vidē. Darbību skaits e-studiju vidē trīskāršojās, un svarīgākais – nevienu dienu studijas neapstājās. Kopš marta vidus tikai Zoom platformā vien RSU aizvadīts turpat 25 000 tūkstoši sesiju jeb vairāk nekā 17 miljoni minūšu, savienojot tūkstošiem RSU studējošos un pasniedzējus no dažādām pasaules valstīm: Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Itālijas, ASV, Izraēlas, Portugāles u. c.
RSU apvieno lielāko ārvalstu studentu kopienu Latvijā. Precīzāk – tie ir 2503 studenti no 58 valstīm. Būdami neziņā par turpmāko, martā viena daļa mūsu ārvalstu studentu pameta Latviju un devās uz mītnes zemi. Liela daļa no viņiem iesaistījās brīvprātīgajā darbā veselības aprūpes sistēmā. Ikvienam, kurš prot veikt elementārus aprēķinus, ir skaidrs, ko uzņēmumam, runājot tirgus valodā, nozīmētu zaudēt kaut pusi no klientiem. Mums par lielu gandarījumu, no studentu rindām izstājās tikai daži. Par ko tas liecina? Pirmkārt, par to, ka Latvija ir pierādījusi augstākās izglītības eksportspēju un ka ārvalstu studenti un viņu vecāki to ir novērtējuši. Otrkārt, digitalizācija, dzīvojot šajā "globālajā ciematā", savlaicīga e-studiju vides attīstība, kas nav tikai Zoom, bet ietver virkni citu platformu studiju procesa nodrošināšanai, ir bijis tālredzīgs solis. Pašlaik RSU video mācību materiālu krātuvē ir vairāk nekā 14 000 video materiālu, kurus mācībspēki izmanto studiju kursu nodrošināšanai. Liels gandarījums ir arī par to, ka mums nevajadzēja pagarināt studiju gadu, jo ieviesām sistēmu attālinātu eksāmenu kārtošanai.
Jaunajā studiju gadā, neraugoties uz valdošo nestabilitāti, 401 jaunais ārvalstu students ir izvēlējies studēt RSU. Vietējo reflektantu skaits studijām Latvijas augstskolās šogad ir lielākais pēdējo gadu laikā, arī RSU. Mūsu augstskolā aizpildītas ir ne tikai budžeta, bet arī maksas vietas. Krīze ļoti spilgti ļāvusi ieraudzīt izglītību kā nezūdošu kapitālu, kurā investēt mūža garumā. Daudzi pamanīja stāstu par kādu 96 gadus veco kungu Itālijā, kurš tikko piepildījis savu sapni un ieguvis augstāko izglītību. Savukārt šajā vasarā RSU Juridisko fakultāti absolvēja 67 gadus veca kundze.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka digitālie risinājumi nespēj aizstāt visu. Klātienes studijas joprojām ir ļoti svarīgs studiju veids. Cilvēku savstarpējā mijiedarbība nav aizvietojama ar tehnoloģijām. Taču ieguldījumi, kurus bijām veikuši e-studiju vides attīstībā RSU vairāku gadu garumā, mums krīzes brīdī ļāva nezaudēt savienojumu ne minūti.
Nenoliedzami, pandēmija lika universitātēs straujāk veikt pārmaiņas, kuras no tām sagaida visas ieinteresētās puses: ieviest jaunās tiešsaistes tehnoloģijas un digitalizēt studiju procesu, saglabājot akadēmiskās tradīcijas un neatņemamo cilvēcisko faktoru izglītībā – klātienes lekcijas, nodarbības un diskusijas. Augstskolas pelnīti lepojas ar savām senajām tradīcijām, taču Covid-19 pandēmija daudzām no tām lika iziet no komforta zonas, meklējot mūsdienīgus veidus, kā nodrošināt studiju procesu un pētniecību, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
Kā norāda Eiropas Universitāšu asociācija, "universitātes kā vietas, kurās pulcējas liels cilvēku skaits, ir tukšākas nekā agrāk, taču tas nenozīmē, ka universitātes ir slēgtas. Studiju un mācību process ir ļoti aktīvs tiešsaistē, un universitātes joprojām ir galvenās vietas pētniecībai, meklējot jaunas ārstniecības metodes un vakcīnu. Krīze pavēra universitātēm plašu logu uz jaunām iespējām, kā vēl vairāk iesaistīt sabiedrību un atbalstīt valdību, izmantojot pētniecību un inovācijas, un tādējādi veidot vēl elastīgāku sabiedrību." Mums priekšā ir vēl viens neziņā tīts darba cēliens, bet nu jau esam daudz sagatavotāki. Piemēram, tādas pasaules lielākās augstskolas kā Kembridžas un Stenforda universitāte ir paziņojušas, ka tiešsaistes režīmā lekcijas tajās notiks lielākoties vēl visu šo gadu. Un tās nav vienīgās. Citas meklē kombinētus risinājumus. Arī RSU, jo redzam, ka mūsu sniegtā augstākā izglītība daudzās valstīs tiek novērtēta, un tā ir Latvijas eksportprece, kas jāturpina stiprināt. Mums ir paveicies ne tikai ar to, ka Latvija joprojām ir viena no drošākajām vietām pasaulē, bet arī ar to, ka mūsu valstī ir viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem, kuru prasmīgi spējam izmantot studiju procesā un pētniecībā.
Latvijā augstākās izglītības eksporta pienesums tautsaimniecībai netiek atzīts par ekonomikas faktoru, jo liela daļa augstākās izglītības nozares pārstāvju un politikas veidotāju negrib domāt tirgus ekonomikas kategorijās. Tikai RSU, nemaz nerunājot par RTU vai LU, pienesums Latvijas IKP sasniedz vismaz 90 miljonus eiro gadā. Tam ir pozitīva ietekme valsts kopējā pakalpojumu bilancē. Pareizinot ikgadējo pienesumu ar pieciem vai sešiem ikviena studējošā studiju gadiem, mēs varam nojaust, cik liela ir tā pievienotā vērtība, ko viens ārvalstu students veido Latvijā.
RSU turpmākajos gados grib palielināt digitālās apmācības spējas un kompetences, tomēr veselības aprūpē un medicīnā nav iespējams studēt, neredzot pacientu klātbūtnē. Atliek tikai cerēt, ka studentu iespējas redzēt pacientu klātienē Rīgas Austrumu, Paula Stradiņa un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā netiks ne aizliegta, ne samazināta. Šāda prakse lielākoties nav ne Šveicē, ne Vācijā, ne citās Eiropas valstīs. Jāatceras, ka mēs nedrīkstam zaudēt savienojumu starp universitāti un lielākajām klīniskajām universitāšu slimnīcām, starp studentu, profesoru un pacientu.
Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Valdes loceklis, SIA "RSU Stomatoloģijas institūts"
rsu [pts] lv
