RSU Anatomijas muzeja izaugsmes gads

RSU Anatomijas muzejs skolēniem, studentiem, pētniekiem – visiem, kurus interesē cilvēka ķermeņa brīnums.

2019. gada rudenī anatomikuma teritorijā tiks atklāts jauns, moderns muzejs, kurā vēsturiskā kolekcija kopā ar multimediāliem eksponātiem atradīs sev īpašu izvietojumu mūsdienīgā ekspozīcijā. RSU docente un muzeja attīstības vadītāja Ieva Lībiete stāsta, cik veiksmīga bijusi ekspozīcijas dizaina izstrāde vēl pirms celtniecības, lai nerastos tehnoloģiski un radoši sarežģījumi, izvietojot muzeja infrastruktūru un eksponātus jau uzceltā ēkā.

Muzeja vēsture

Jauns muzejs – jauni pārbaudījumi

"Jauns muzejs – jauni pārbaudījumi!," uzsver docente I. Lībiete, sacīdama, ka izaicinājums ir vēsturiskās kolekcijas restaurācija un konservācija, pārņemot labākās pieredzes un prakses, kuras mūsdienās izmanto citi anatomijas muzeji pasaulē. RSU Anatomijas muzeja rīcībā esošā kolekcija gandrīz pilnībā tika izveidota no 1920. līdz 1944. gadam. Kara un emigrācijas dēļ nenotika zināšanu un pieredzes nodošana no paaudzes paaudzē, tās aizgāja kopā ar tā laika ekspertiem. Līdz šodienai nav saglabājusies preparātu izcelsmes vēsture, kā arī nav dokumentētas preparātu pagatavošanā izmantotās metodes un specifiskie konservācijas šķīdumi, kas lietoti slapjo preparātu saglabāšanai.

Starptautiskā sadarbība

“Jau kopš 2005. gada, kad sāku strādāt Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, pakāpeniski izveidojušies profesionāli kontakti ar kolekciju kuratoriem Eiropas un ASV muzejos. Interesanti, ka katram no tiem ir sava individuālā restaurācijas pieredze un prakse. Kādreiz dominēja viedoklis, ka slapjie preparāti glabājami tikai šķīdumos, kuros tie sākotnēji fiksēti. Vairākos muzejos pieņemta prakse kādreiz lietotos, bet toksiskos šķidumus, piemēram, formalīnu, aizvietot ar šķīdumiem, kas ir veselībai nekaitīgi. Piemēram, preparātus, kuri arī pie mums tiek glabāti īpašos traukos formalīna šķīdumā, vairumā Eiropas muzeju sāk uzglabāt šķīdumos uz glicerīna bāzes, bet ASV visbiežāk glabā spirtā," skaidro muzeja attīstības vadītāja I. Lībiete, piebilstot, ka RSU Anatomijas muzejs vēsturisko preparātu uzglabāšanai ir izvēlējies Eiropas pieredzi, un preparātu konservācijai tiek lietots protokols, kas izstrādāts Vrolik muzejā Amsterdamas Akadēmiskajā medicīnas centrā.

Muzeja slapjo preparātu restaurāciju pēc Vrolik muzeja izstrādātā protokola veic biologs, Dabas muzeja speciālists Edgars Dreijers

Veiksmīgākā sadarbība izveidojusies ar Londonas Karaļa koledžas (King's College London) Gordona patoloģijas muzeju. Tā ir lielākā patoloģijas kolekcija Apvienotajā karalistē. Kolekcijas kurators Bils Edvardss (Bill Edwards) jau pagājušā vasarā viesojās Rīgā, vadot darbnīcu slapjo preparātu restaurācijā. B. Edvardss viesosies Rīgā atkal 2019. gadā, kad RSU Anatomijas muzejs uzņems Eiropas Medicīnas muzeju asociācijas (European Association of Museums of History of Medical Sciences) starptautisko vasaras darbnīcu, kas katru otro gadu notiek kādā no Eiropas pilsētām. Darbnīca Rīgā tiks veltīta vēsturisko kolekciju saglabāšanas un lietošanas jautājumiem, diskutējot arī par to potenciālo pielietojumu studiju procesos. “Medicīnas muzeji pasaulē ir šaura, tāpēc ļoti draudzīga kopiena”, stāsta Ieva, “Ar padomiem dalījušies arī kolēģi no Filadelfijas Mutter muzeja, Smithsonian muzeja Vašingtonā, Roche kolekcijas Bāzelē un citi.”

Iesaistās studenti

Šovasar vienpadsmit RSU studenti komponista Gustava Mālera simfoniju pavadījumā aktīvi piedalījās vēsturisko galvaskausu tīrīšanas un dokumentēšanas darbnīcā. Tās laikā galvaskausi tika pētīti, aprakstīti un attīrīti ne tikai no putekļiem, bet arī sūnām, zemes gabaliem un pat zīmītēm, kurās uzrakstīts galvaskausa izrakšanas laiks un vieta. Pieredze, brīvprātīgo darbā iesaistot studentus, liecina par to, ka anatomiskām kolekcijām piemīt izglītojošs potenciāls – gan anatomiskā, gan vēsturiskā, gan muzejnieciskā kontekstā. Nākotnē muzejs plāno arī rast iespēju līdztekus muzeja apmekētāju multimediju gidam izveidot arī ceļvedi speciāli medicīnas studentiem.

Modernās tehnoloģijas nāk talkā gūt taktīlo pieredzi

Kur anatomija sastopas ar mākslu

Anatomijas muzeja spēks būs rodams tā starpdisciplinārajā dabā, jo anatomiskās kolekcijas ir vienas no vietām, kur anatomija mijiedarbojas ar mākslu. Turklāt katram eksponātam līdzi nāk ne tikai anatomiskā informācija, bet arī vēstures liecība, stāsts par cilvēku un laikmetu. Piesaistot speciālistus no dažādām nozarēm, tiek meklēti jauni veidi, kādos šo informāciju komunicēt ar apmeklētājiem.

Jau tagad Anatomijas muzejs attīsta gan vietējo, gan starptautisko sadarbību, īpaši koncentrējoties uz sadarbības veidošanu ar māksliniekiem. No 31. augusta Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja telpās būs skatāma RSU Anatomijas muzeja un mākslinieces Ausmas Šmites pētnieciskā un mākslas sadarbības projeta rezultāts – izstāde Ādas. Tajā varēs apskatīt dažus no RSU Anatomijas muzeja kolekcijā esošajiem tetovēto ādu paraugiem, uzzināt to izcelsmes baisos noslēpumus, kā arī aplūkot mākslinieces un ādu mijiedarbības rezultātā tapušos darbus.

Līdzīgs sadarbības rezultāts ar mākslinieku būs skatāms šā gada tumšajā laikā, kad, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, sadarbībā ar režisoru un aktieri Vari Klausītāju, Anatomijas muzejs aicinās uz kamerizrādi Līķu grāmatas stāstiņi – skelets Nr. 438. Izrāde būs par ticamām un neticamām leģendām, ko par kādu anatomijas muzeja eksponātu stāstījuši muzeja darbinieki gandrīz simts gadu garumā.

Anatomijas muzeja krātuvē

Vēsturiskās anatomiskās kolekcijas 21. gadsimtā

Medicīnas vēsturniece docente I. Lībiete atzīst, ka vēsturiskās anatomiskās kolekcijas ir īpašas to divējādās dabas dēļ. Preparāti no vienas puses ir lietas, bet no otras – tie veidoti no reiz dzīvojušiem cilvēkiem. Šī iemesla dēļ anatomiskās kolekcijas prasa cieņpilnu attieksmi un pārdomātu, jēgpilnu izmantojumu. Ieva piekrīt uzskatam, ka vislabāk kolekciju var novērtēt tikai to izmantojot, kopjot, pētot, eksponējot un lietojot zināšanu vairošanai visdažādākajos mūsdienu sabiedrību uzrunājošos veidos. Tad var teikt, ka kolekcijas eksistence ir attaisnota, ka tā ir dzīva, kalpo studijām un pētniecībai, kā arī plašākiem populārzinātniskiem mērķiem.