RSU "Gada docētājs 2016" – Maija Rumaka
Šogad Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Gada balvu nominācijā Gada docētājs saņēma Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docente Maija Rumaka, kura, kā elektroniskajās anketās raksta studenti, ir atsaucīga un pretimnākoša, bet tajā pašā laikā stingra un prasīga docētāja.
Pretendentus šai nominācijai izvirza un balvas ieguvēju nosaka Studējošo pašpārvalde, apkopojot elektroniski iesūtītos studentu viedokļus. Šogad šai nominācijai bija izvirzīti 15 RSU docētāji.
"Šis studentu novērtējums man ir augstākā balva! Nedomāju, ka esmu to pelnījusi," rādot uz saņemto RSU Gada balvu, saka docente Maija Rumaka.
Viņa lasa lekcijas un vada praktiskās nodarbības fizioloģijā Medicīnas, Rehabilitācijas un Zobārstniecības fakultātes studentiem. "Lai apgūtu fizioloģiju, studentam vajag loģisko domāšanu. Nepietiek ar to, ka noskaitīsi no galvas iemācīto kā pantiņu. Jāspēj loģiski pamatot, kāda ir sakarība starp faktoriem," uzsver docente.
RSU Maija Rumaka strādā kopš 1998. gada, kad viņai pēc pamatstudijām darbu Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedrā piedāvāja profesore Līga Aberberga-Augškalne. Kaut arī viņa bija plānojusi pēc tam stāties rezidentūrā, lai varētu strādāt par ārsti, Maija Rumaka ir palikusi katedrā un visu savu enerģiju un zināšanas velta pedagoģiskajam darbam.
Savulaik viņa pati ir beigusi RSU (tolaik – Latvijas Medicīnas akadēmija). "Studēt bija grūti – nekāda ballēšanās nesanāca, lai neatpaliktu mācībās," studiju laiku atceras docente.
Vaļas brīžos docente lasa grāmatas, iet sēņot, nodarbojas ar orientēšanos un dara daudz ko citu, kaut gan brīvā laika ir ļoti maz: "Darba universitātē ir ļoti daudz – lekcijas un nodarbības ar studentiem ir tikai pedagoģiskā darba redzamā daļa. Pārējais ir tas, ko citi neredz, – lekcijas jau nerodas no zila gaisa, tās ir jāsagatavo, turklāt jālabo studentu patstāvīgie darbi, jāplāno, jāsagatavo studiju kursi e-studijās. Tas ir milzīgs darbs!"
Kādam, jūsuprāt, jābūt docētājam, lai par viņu varētu teikt – augstas raudzes?
Tas būtu jājautā studentiem, jo viņi ir tie, kuri novērtē docētāja darbu… Ilgtermiņā, protams, docētāja vērtību nosaka tas, cik prasīgs viņš ir. Jo atceramies jau tikai tos, kuri mūs ir tiranizējuši – likuši mācīties.
Kuri docētāji jums palikuši prātā no studiju laika?
Daudz bija labu docētāju. Protams, man patika fizioloģijas pasniedzējs – toreiz bija profesors Arnolds Valtneris. Iekšķīgajās slimībās patika profesors Jūlijs Anšelēvičs – viņam bija ļoti sakārtotas lekcijas. Daudzi bija… Minētie man kā lektori patika – viņi daudz bija strādājuši pie lekciju izstrādāšanas, tās bija sistemātiskas un tādas, lai students lekcijas var izmantot tālāk.
Vai tiesa, ka jūs esat prasīga docētāja?
Gribas, lai studentam studiju laiks nav zemē izmests. Varam jau sēdēt un runāt par dzīvi – kurš gan negrib par to runāt, bet svarīgi ir tas, lai viņš nodarbībā kaut ko ir ieguvis un iemācījies. Tāpēc ir jābūt prasīgam. Jā, es nenoliedzu, ka esmu mazais tirāns studentiem. Taču es cenšos to visu ieturēt tādas maigas tirānijas robežās. Viss ir atkarīgs no tā, cik students ir samācījies. Nevar jau būt pārāk liela tirānija, citādi aiz lielām bailēm viņš nevarēs neko nodarbībā pateikt.
Arī man pašai studiju laikā patika, ka man prasa un es varu pajautāt. Tad šim laikam ir pievienotā vērtība.
Ko jūs sagaidāt studiju darbā no studenta?
Domāju, ka ikviens pasniedzējs sagaida, lai students ir nodarbībai sagatavojies, jo tikai tad tu vari ar viņu runāt, vari ko jaunu pielikt klāt un ļaut saskatīt citādāk to, ko viņš jau ir iemācījies.
Vai studenti pie jums špiko?
Špikot es neļauju. Esmu pret špikošanu! Tas ir ierakstīts RSU Studiju iekšējās kārtības noteikumos un katedras noteikumos, un studenti to zina. Tāpat jau pamanās špikot, un tad students tiek izraidīts no auditorijas. Špikot nedrīkst! Tas, kurš špiko, dabū labāku atzīmi nekā tas, kurš ir godīgi mācījies un nešpiko, un tas nav akceptējams!
Kādi ir mūsdienu jaunieši salīdzinājumā ar jūsu studiju laiku?
Atšķiras valsts sistēma, līdz ar to atšķiras jaunieši. Tajā laikā pasniedzējs bija pietuvināts dievam – ja viņš saka, tad tā ir, un tu nestrīdies. Tagad pasniedzējs ir līdzvērtīgs ar studentu, un tas ir labi, jo tad nav komunikācijas barjeras starp pasniedzēju un studentu un viņi var izrunāt visus neskaidros jautājumus.
Latviešu studenti pa šo laiku, kamēr es strādāju katedrā, ir kļuvuši brīvāki un atvērtāki, nekā bija sākotnēji, kad latviešu grupā neviens neko nejautāja. Ārvalstu studentiem gan šī atvērtība jau ir tik liela, ka viņi grib diktēt savus noteikumus un norādīt, kā vajadzētu lietas darīt un procesus organizēt.
Kuri dzīves notikumi jums ir bijuši kā nozīmīgi dzīves pagrieziena punkti?
Protams, pagrieziena punkts bija sākt strādāt katedrā. Pagrieziena punkts jau ir katru dienu, kad tu iemācies kaut ko jaunu vai uzzini ko jaunu.
Ko jūs gribētu iemācīties?
Fizioloģiju. Jo tajā var iet arvien dziļāk un atklāt jaunas lietas. Fizioloģijai nav robežu. Jo vairāk tu zini, jo vairāk tu konstatē, ka tu nezini. Tam gan patlaban neatliek laika.
Fiziku un astronomiju gribētu zināt dziļāk un vairāk. Patlaban mainās domāšana par to, kas notiek visumā, tāpēc gribētos saprast dziļāk to visu.
Ja es kaut ko gribētu iemācīties, es to jau būtu darījusi, būtu mēģinājusi. Ja man gribas, tad es to daru.
Kuri ir jūsu dzīves skolotāji?
Neapšaubāmi, tie ir vecāki, jo viņi dod visu pamatu. No tā viss ir atkarīgs. Skolo visi, kas ir līdzās…
Kādas ir jūsu pētnieciskās intereses? Jūs gan iepriekš minējāt, ka neatliek laika pētniecībai…
Zinātniskajai darbībai patiesi atliek maz laika, jo visu aizņem pedagoģiskais darbs.
Pašlaik savu zinātni esmu atstājusi novārtā, bet savulaik doktora darbā rakstīju un pētīju elpošanas fizioloģiju. Par elpošanas funkciju izmaiņām peldētājiem un pūšaminstrumentu spēlētājiem. Sadarbojāmies ar Sporta akadēmiju, kur visiem studentiem bija jāmācās peldēt. Piemēram, skatījāmies, kā mainās elpošanas sistēmas funkcijas tad, kad nemāk peldēt, un pēc tam, kad ir iemācījies peldēt, – kā mainās elpošanas tilpums, muskuļu ātrums, plūsmas ātrums. Pūtējiem pārbaudījām, kā elpošanas sistēma ir pielāgojusies mūzikas instrumenta spēlēšanai salīdzinājumā ar peldētājiem.
Katedrā kopā ar kolēģiem pašlaik strādājam pie autovadītāju miegainības pētījumiem, kura viens no mērķiem ir izveidot īsāku miegainības pārbaudes testu, lai tas būtu īsāks par pašreizējām 11 minūtēm.
Kopā ar doktoranti turpinām pētījumus, kas saistīti ar izmaiņām organismā kustību aktivitātes rezultātā un fiziskas slodzes laikā.
Zinātnei pievērsties vairāk sanāk vasarā, kad nav darba ar studentiem.
