RSU Juridiskā fakultāte nebaidās iet netradicionālus ceļus

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskā fakultāte dibināta 2009. gadā, un tā ir Rīgas Stradiņa universitātes jaunākā fakultāte. Pašlaik Juridiskajā fakultātē studē aptuveni 1000 studentu un 26 doktoranti, bet sākās viss ar aptuveni 40 studentiem.

Juridiskās fakultātes mācībspēki ir augsti kvalificēti speciālisti tiesību zinātņu jomā, kuri pārstāv dažādas tiesību nozares. Studiju procesā tiek piesaistīti arī vieslektori no citām Latvijas augstskolām un ārvalstīm.

Juridisko fakultāti šajos gados ir pabeiguši 1508 absolventi, kuri kļuvuši par juristiem, prokuroriem, prokurora palīgiem, advokātiem, advokāta palīgiem, tiesnešiem, tiesneša palīgiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātu tiesu izpildītājiem valsts un pašvaldību iestādēs, privātajās un starptautiskajās organizācijās. Daļa no viņiem arī docē RSU un citās augstskolās, daloties savās zināšanās un profesionālajā pieredzē ar studentiem.

RSU Juridiskā fakultāte pašlaik nodrošina akadēmiskās un profesionālās bakalaura, maģistra un doktora studijas, kā arī zinātnisko darbu juridisko zinātņu jomā. Juridiskajā fakultātē ir iespēja studēt piecās studiju programmās:

• akadēmiskajā un profesionālajā bakalaura studiju programmā Tiesību zinātne (pilna un nepilna laika studijas),
• akadēmiskajā un profesionālajā maģistra studiju programmā Tiesību zinātne (pilna laika studijas) un
• doktora studiju programmā Juridiskās zinātnes.

Juridiskās fakultātes dekāns jau deviņus gadus ir prof. Andrejs Vilks (attēlā).

Kā jūs savulaik nonācāt RSU?

RSU Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilze Ostrovska 1998. gadā mani uzaicināja socioloģijas studentiem docēt tādus studiju kursus kā Deviantoloģija un Kriminoloģija. Tajā laikā es biju Kriminoloģisko pētījumu centra direktors un nodarbojos ar pētniecību, piedalījos konferencēs, lasīju lekcijas utt.

Kā un kad radās ideja, ka RSU jāveido Juridiskā fakultāte?

Tiesību zinātņu studiju programmas RSU tiek realizētas kopš 2004. gada, kas tajā laikā tika īstenotas Eiropas studiju fakultātes Socioloģijas katedrā.

Paplašinoties studiju kursu skaitam tiesību zinātnē un pieaugot jauniešu interesei par jurisprudences studijām, universitātes vadība nolēma, ka nepieciešamas studiju programmas tiesību zinātnē. 2004. gadā mēs šīs studiju programmas sākām veidot un 2005. gadā saņēmām licences. Runa ir par trīsgadīgo akadēmisko bakalaura studiju programmu un par pusotrgadīgo, divgadīgo profesionālo maģistra studiju programmu. Pirmajā gadā uzņēma 10 studentes bakalaura programmā un aptuveni 30 – maģistrantūrā. Kad viss attīstījās, 2007. gadā tika izveidots Tiesību institūts, bet pēc tam 2009. gadā – Juridiskā fakultāte. Es tiku ievēlēts par fakultātes dekānu.

2004. gads. RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns Andrejs Vilks kopā ar Socioloģijas katedras kolēģēm. Foto no RSU muzeja arhīva

Vai, veidojot studiju programmas tiesību zinātnē, nebija bail no tā, ka Latvijā daudzās augstskolās var studēt tiesību zinātni?

Nē, jo mēs saskatījām divas jaunas specializācijas iespējas, kādas būtu tikai RSU, – medicīnas un sociālās tiesības bakalaura un maģistra studiju līmenī. Mēs esam attīstījuši arī specializāciju policijas darbā. Studējot tiesību zinātni, students izvēlas, kuras tiesības galu galā apgūs dziļāk un plašāk, t. i., kāda būs viņa specializācija, piemēram, cilvēktiesības, civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības utt. Zinājām, ka medicīnas un sociālās tiesības varētu būt RSU īpašais piedāvājums, ar ko mēs atšķirtos no citām augstskolām. Mums bija mācībspēki, kuri varēja lasīt lekcijas un vadīt nodarbības medicīnas tiesībās, tajā laikā nekur citur tās nedocēja. Tā ir unikāla specializācija!

Kas vēl ir mainījies pa šiem gadiem?

Ar laiku tika izrādītā arvien lielāka interese no tiem, kuri grib studēt tiesību zinātni maģistrantūrā, bet kuri bakalaura līmenī ir studējuši nevis jurisprudenci, bet politikas zinātni, sabiedriskās attiecības, žurnālistiku vai tml. Līdz ar to izveidojām arī akadēmisko maģistra studiju programmu Tiesību zinātne, kurā var iestāties tie, kuriem nav bakalaura grāda tiesību zinātnē. 2008. gadā šī programma tika sagatavota un licencēta.

Starp citu, šo studiju programmu ir beigusi RSU Komunikācijas fakultātes dekāne prof. Anda Rožukalne, RSU Medicīnas fakultātes Bioloģijas un mikrobioloģijas doc. Viktorija Ķēniņa un daudzi citi, kuriem augstākā izglītība, maģistra vai doktora grāds ir citā zinātņu nozarē. Zināšanas jurisprudencē noder ikvienam.

2010. gadā sākām veidot doktora studiju programmu Juridiskās zinātnes. Kopš tā laika juridiskajās zinātnēs RSU ir aizstāvēti aptuveni 15 promocijas darbi.

Mēs vienmēr ejam līdzi laikam. Elastīgi reaģējot uz tendencēm sabiedrībā, Juridiskās fakultātes mācībspēki veido studiju kursus par civilo aizsardzību, cilvēka drošību, elektronisko saziņas līdzekļu un datubāzu lietošanu.

Kāpēc jaunietim būtu jāizvēlas studēt RSU Juridiskajā fakultātē?

Tāpēc, ka RSU studiju programmas ir kvalitatīvas un ir iespēja izvēlēties dažādas specializācijas. Turklāt RSU ir ļoti pozitīva atmosfēra un labvēlīga, pretimnākoša attieksme pret studentiem – docētāji, ar studentiem sadarbojoties, maksimāli cenšas ievērot studentu vēlmes. Šeit ir pietiekami liberāla attieksme, taču tas nenozīmē, ka netiek pievērsta uzmanība kvalitātei.

Kādas ir Juridiskās fakultātes vērtības?

Juridiskās fakultātes vērtība ir cilvēki – studenti, docētāji un atbalsta personāls – un lieliskā komunikācija starp viņiem un RSU struktūrvienībām.

Pārfrazējot filmas Vai viegli būt jaunam? nosaukumu, – vai viegli būt dekānam?

Tā kā es strādāju jau otro dekāna ievēlēšanas periodu, kas jau iet uz beigām, viss, kas nepieciešams fakultātes darba organizēšanai, man ir zināms, un es negribētu teikt, ka būt dekānam ir grūti, kaut gan atbildības nasta lielākā vai mazākā mērā paliek tā pati. Taču dekānam vienmēr jābūt tendētam attīstīties, redzēt kaut ko jaunu un to ieviest. Piemēram, aizpagājušajā gadā fakultātē atvērām jaunu studiju virzienu – iekšējā drošība un civilā aizsardzība. Pagājušajā gadā tika licencēta jauna studiju programma Policijas darbs.

Izaicinājums būtu izdomāt, kā šo studiju programmu Policijas darbs attīstīt. Piemēram, kā varētu izmantot smadzeņu magnētisko rezonansi, skenēšanu policijas darbā, lai noteiktu, uz ko cilvēks ir tendēts, uz ko viņš spējīgs utt. Tie ir tā sauktie smadzeņu pirkstu nospiedumi. Smadzenēs paliek viss, ko cilvēks ir darījis. Dažās pasaules valstīs šādi materiāli, kas tiek iegūti skenējot, tiek izmantoti tiesā kā pierādījumi. Tas ir interesants lauciņš.

Juridiskajai fakultātei plānota sadarbība ar RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedru, domājot par to, kā šīs katedras kolēģi var iesaistīties topošo policistu apmācībā. Ja mēs runājam par sociāli psiholoģisko rehabilitācijas sistēmu, RSU veidojam kriminālistikas, kā arī policijas darba kabinetus.

RSU Senāta zālē 2011. gada 28. aprīlī RSU Juridiskās fakultātes dekāns prof. Andrejs Vilks saņēma Starptautiskās antikriminālās un antiteroristiskās komitejas goda rakstu un ordeni "Tēvijas bruņinieks" (Knight of the Fatherland) par to, ka RSU Juridiskā fakultāte vairāku gadu garumā bija aktīvi iesaistījusies dažādu starptautisko pētniecisko un informatīvo projektu iniciēšanā un realizācijā. Foto no RSU muzeja arhīva

Kādas ir Juridiskās fakultātes nākotnes ieceres?

Turpmāk būtu labi izmantot informāciju un materiālo bāzi no citu RSU studiju virzienu programmām un fakultātēm, tai skaitā medicīnas un sabiedrības veselības, integrējot Juridiskās fakultātes studiju programmās. To, ka RSU ir ne tikai sociālo zinātņu, bet arī medicīnas un veselības aprūpes studijas, es uzskatu par ļoti lielu priekšrocību, salīdzinot ar citām augstskolām, kur tiek nodrošinātas jurisprudences studijas.

RSU ir ļoti laba bāze, lai attīstītu arī to, kas saistīts ar noziedznieku psihoresocializācijas programmām, kad varētu iedarboties uz noziedznieka psihi. Pagaidām tā ir tikai ideja, ko varētu izmantot policistu un juristu izglītošanā, taču strādāsim un to pamazām īstenosim.

Ir daudz jaunu lietu, pie kā strādāt, un nevajag baidīties iet arī neordinārus ceļus!