RSU Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika: "Ikdienā redzam sava darba nozīmi"
RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs katru akadēmisko gadu sāk ar apņēmību īstenot arvien jaunas un mūsdienīgas radošas idejas. Arī šis gads nav izņēmums.
Par paveikto, iecerēm, jaunām metodēm un dalībnieku atsaucību runājam ar PIC direktori asociēto profesori Noru Jansoni-Ratiniku (attēlā).
Gribētu sākt ar jautājumu par jaunajām iecerēm un plāniem: kādi tie ir un kādu secinājumu vai pārdomu rezultātā pie tiem nonācāt?
Neskatoties uz epidemioloģiskās situācijas diktētajiem izaicinājumiem, analizējam paveikto un ciešā sasaistē ar RSU jauno attīstības stratēģiju kaļam atkal jaunus pilnveides plānus, lai RSU ietu kopsolī ar aktuālajām mācīšanās un mācīšanas tendencēm. Uz aizvadīto atskatāmies dažādos mērogos – iekšēji RSU gūtajās mācībās, Latvijas konteksta izpētē un Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas līmenī.
Darbu grozu esam pildījuši, balstoties atziņās, kuras izkristalizētas diendienā intensīvi organizējot docētāju tālākizglītības mācības un konsultācijas.
Nozīmīgs ideju avots bija Pedagoģiskās izaugsmes centra un Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra pētnieku 2020. gadā kopīgi īstenotais Valsts pētījuma programmas Dzīve ar COVID-19 pētījums Izglītības sistēmas transformācija: Covid-19 krīzes sekas un iespējamie risinājumi, kurā apzinājām Latvijas augstskolu docētāju pedagoģiski digitālo kompetenci. Ne mazāk svarīgs bija mūsu darbs 2021. gadā Erasmus+ KA3 Eiropas Universitāšu asociācijas vadītajā projektā LOTUS (Leadership and Organisation for Teaching and Learning at European Universities), kurā kopīgi meklējām ceļus, kā pastiprināt pedagoģisko inovāciju nozīmīgumu mācīšanās un mācīšanas procesā.
Detalizēti neuzskaitīšu visus akcentus, tomēr iezīmēšu lielos virzienus, kuri caurvij gan Latvijas, gan ārvalstu augstskolu attīstības prioritātes. Tās ir studiju organizācijas formu dažādošana studiju rezultātu efektīvākai sasniegšanai, pierādījumos balstītas mācīšanās un mācīšanas veicināšana, digitālo prasmju apguves sekmēšana studiju programmās un, protams, docētāju pedagoģiskās kompetences stiprināšana.
Tie ir plaši un saturietilpīgi darba virzieni. Kā to īstenošanu RSU ietekmē aktuālā situācija?
Studiju procesa īstenošanu šajā akadēmiskajā gadā no 11. oktobra, pēc ilgstoša pilnībā attālinātu studiju posma, atsākam klātienē. Protams, situācija joprojām atkarīga no mainīgās saslimšanas izplatības ainas.
Jau tagad esam sapratuši, ka tā klātiene, kurā strādāsim, būs citāda, nekā tā bija pirms Covid-19 ierobežojumiem, jo tāpat kā citviet Eiropas augstskolās arī RSU attālinātas studijas kļūs par pašsaprotamu klātienes studiju un darba daļu.
Noslēdzot sadarbību ar citām Eiropas universitātēm LOTUS projektā, spriedām, ka visā pasaulē vairs nerunā par tīru klātieni, bet par kombinētu mācīšanos (blended learning).
RSU esam vienojušies par šādu pieeju: sociālo zinātņu studijās līdz 50 % docētāja kontakta ar studējošajiem var notikt tiešsaistē, kamēr veselības aprūpes studijās, kurās lielāks uzsvars likts uz praktisko iemaņu apgūšanu darbā ar cilvēkiem, attālināti var tikt īstenotas līdz 20 % kontaktstundu. Protams, tiek saglabāta arī elastība, lai studiju programmu vadītāji un docētāji varētu lemt par atbilstīgāko mācīšanās formātu katrā studiju kursā un katrā nodarbībā, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu mācīšanās rezultātus.
Covid-19 ierobežojumu laikā docētāji būtiski uzlabojuši gan savas digitālās prasmes, gan attālināta studiju procesa īstenošanai nepieciešamās pedagoģiskās prasmes jeb to, ko mēs dēvējam par pedagoģiski digitālo kompetenci. PIC un Informācijas tehnoloģiju departaments (ITD) šajā laikā sniedzis lielu atbalstu docētājiem, un to turpinām arī šajā akadēmiskajā gadā.
Ņemot vērā izaicinājumus, kas saistīti ar darbu epidemioloģiski drošā vidē, liela ir docētāju interese par hibrīdnodarbību īstenošanu. Hibrīdnodarbības ir klātienes nodarbības, kurās daļa studējošo piedalās attālināti ar videokonferences palīdzību. Universitāte ir ieguldījusi lielus resursus, lai iegādātos aprīkojumu un auditorijas pielāgotu hibrīdnodarbību īstenošanai – videokameras, kuras automātiski seko docētāja kustībām, auditorijas ar interaktīviem projektoriem, kvalitatīvi galda mikrofoni, kas nodrošina augstu skaņas kvalitāti, tīmekļa kameras, iespējas izmantot dokumentu kameras un citi tehniskie risinājumi pilnvērtīgai hibrīdnodarbību īstenošanai.
Mūsu prioritāte ir kvalitatīvas klātienes mācīšanās nodrošināšana, bet nodarbības hibrīda formātā īstenojam ārkārtas apstākļos, lai nodrošinātu mācīšanās iespējas studējošajiem, kuriem, no pašiem neatkarīgu iemeslu dēļ, nav iespējas mācīties klātienē, piemēram, ja studējošajiem jāatrodas pašizolācijā.
Jauno formātu pilnvērtīgai īstenošanai noteikti pārdomājami pedagoģiskie uzsvari…
Protams! Tas ir arī PIC galvenais uzdevums palīdzēt docētājiem meklēt atbildes uz jautājumu, kā organizēt studējošo mācīšanos, lai process būtu kognitīvi izaicinošs un tajā pašā laikā visiem paceļams, lai studējošie nevis pasīvi patērētu docētāja lieliski sagatavotu saturu, bet aktīvi domātu, analizētu, risinātu problēmsituācijas, sasaistītu zināšanas ar reālām nozares aktualitātēm, spētu likt lietā apgūtās prasmes tās aprobējot darba vidē.
Kombinētas mācīšanās īstenošanā tāpat kā attālinātās studijās ļoti liela loma ir studējošo patstāvīgajam darbam un pašvadītas mācīšanās prasmju attīstīšanai.
Piemēram, lai nodrošinātu iespējas praktiskās prasmes apgūt attālināti, SAM projekta ietvaros izstrādāti 200 mācību video materiāli. Esam izveidojuši RSU prasmju monitoringa sistēmu, kas ļauj pārskatāmi sekot līdzi prasmju apguves procesam visās RSU studiju programmās.
Šajā semestrī izskatīsim tādas tēmas kā interaktīvu prezentāciju, grāmatu un video veidošana H5P platformā kā arī runāsim par interaktīviem digitālajiem scenārijiem. Tos risinot studējošie simulētā digitālā vidē saskaras ar profesijai raksturīgām problēmām, kuras dinamiski attīstās, balstoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Atšķirībā no pašreiz studiju procesā plaši pielietotajām gadījumu analīzes metodēm, digitāli scenāriji sniedz papildu mijiedarbības iespējas. Šādi scenāriji, piemēram, ir pacienta diagnosticēšana studiju programmā Medicīna vai klienta konsultēšana studiju programmā Tiesību zinātne. Scenārijos jau tagad māszinību, patoloģijas, iekšķīgo slimību, audiologopēdijas, radioloģijas, farmācijas, tiesību u. c. kursu studenti saskaras ar problēmu, iegūst papildu informāciju no klienta vai pacienta, pieņem lēmumus par atbilstīgu rīcību un formulē gala lēmumu vai diagnozi.
Studiju rezultātu vērtēšanas tematikā runājam par to, ka nepietiek tikai ar atzīmi novērtēt studējošo spēju iegaumēt faktus, bet gan vērtēšanai būtu jānotiek veidojoši, procesā regulāri saņemot atgriezenisko saiti par to, kas jāsasniedz un kā to izdarīt visrezultatīvāk.
Viena no šādu interaktīvu scenāriju priekšrocībām ir to atvērtais raksturs un procesā saņemtā konstruktīvā atgriezeniskā saite – tie sniedz studējošajiem iespēju izpētīt problēmu, izvēloties arī kļūdainus vai neoptimālus risinājumus, piedzīvojot šo lēmumu negatīvās sekas drošā, simulētā vidē.
Darba segments, kurš mums pašiem vēl ir salīdzinoši jauns un ļoti plašs, ir mācīšanās analītika. Pēdējo pāris gadu laikā ļoti strauji audzis mācību materiālu apjoms e-studiju vidē un, protams, arī laiks, kuru studējošie pavada mācoties tiešsaistē. Līdz ar to lielāku nozīmi iegūst risinājumi, kuri palīdz efektīvāk izmantot digitālos mācīšanās rīkus un materiālus. Tas ir izaicinājums pie kura sākam darbu – kā iegūt, uzkrāt un analizēt mācīšanās datus, sniegt atgriezenisko saiti par mācīšanas un mācīšanās metožu efektivitāti, lai veicinātu gan docētāja mācīšanās pilnveidi, gan sniegtu automātisku atgriezenisko saiti studējošajam par viņa mācīšanās efektivizēšanu. Patlaban esam mācīšanās analītikas ceļa sākumposmā – izzinām vajadzības un iespējas, lai attīstītu datos balstītu mācīšanas un mācīšanās pieredžu dizainu.
Atgriežoties pie digitālajiem mācību materiāliem, jāatzīmē, ka viens no izaicinājumiem ir dažādo vērtīgo materiālu koplietošana un efektīva izmantošana. Piemēram, videomateriāls vai digitāls scenārijs, kas izstrādāts kādā no programmas Medicīna bāzes kursiem – piemēram, studiju kursā Patoloģija vai Iekšķīgās slimības – var būt ļoti noderīgs studējošajiem vēlākajos studiju gados, gatavojoties prakses rotācijai vai atsvaidzinot zināšanas pirms profesora lekcijas par aktuālajiem jautājumiem kardioloģijā. Tagad šādi materiāli ir grūti atrodami vai vispār nav pieejami. Lai risinātu šo problēmu, ir izveidots RSU studiju materiālu repozitorijs, kas veicinās RSU studiju programmās izstrādāto mācību materiālu vienkopus glabāšanu, pieejamību un dalīšanos vērtīgajā saturā.
Vienlīdz svarīgā pozīcijā ierindojas akadēmiskā godīguma stiprināšanas nepieciešamība.
Ētisku un godīgu rīcību studiju procesā veicinām, gan sakārtojot iekšējos normatīvajos aktos noteikto, gan veidojot izpratni bagātinošus materiālus docētājiem un studējošajiem par to, kāpēc un kā rīkoties studiju procesā.
Jo vienotāki būsim pārliecībā, ka godīga rīcība veido mūsu kapitālu, jo stabilāki būsim gan individuālajā gan institucionālajā izaugsmē.
Rektora runā Akadēmiskajā sapulcē dzirdējām, ka aizvadītajā gadā jūsu komanda paveikusi milzīgu darbu. Kādi pandēmijas otrajā vilnī bijuši PIC panākumi un arī grūtības docētāju tālākizglītībā?
Regulāri pārrunājot aktuālo ar kolēģiem, varu teikt, ka ikdienā tiešām jūtam, ka mūsu darbs ir nozīmīgs un docētājiem PIC ir nepieciešams.
To apliecina akadēmiskā personāla pārstāvji, vēršoties pēc individuālām konsultācijām, kā arī kopējais pieprasījums pēc mācībām. Lielākais gandarījums ir par to, ka iespēju robežās esam spējuši nodrošināt atbildi visām vajadzībām – dažādajām idejām, formātiem, atšķirīgajiem priekšzināšanu un prasmju līmeņiem, dažādām satura specifikām. Laikam tajā arī bijusi lielākā darba sarežģītība, kā apvienot administratīvo ar radošo, vēlmes ar iespējām un galvenokārt paspēt nofiksēt un pat jāsaka prognozēt aktuālās vajadzības, radīt kvalitatīvu saturu mācībām, konsultācijām, papildus izstrādāt arī docētājiem lietojamus didaktiskos materiālus. Kvalitāte prasa daudz laika, taču darba duna un laikmets kopumā ir ārkārtīgi steidzīgs. Spēku un iedvesmu PIC komandas darbam devis tas, ka redzam praktisku rezultātu.
Kādas mācību formas un metodes izmantojat?
Cenšamies parādīt dažādus veidus, kā strādāt ar dalībniekiem, lai docētājiem rastos arvien jaunas idejas pašiem savos kursos. Pagaidām profesionālās pilnveides aktivitātes organizējam attālināti, taču nākotnē arī mēs orientējamies uz kombinētu formātu. Minēšu divas būtiskas lietas. Viena no tām ir pedagoģijas un IT zināšanu savienojums. Lai docētājiem piedāvātu vienviet gan tehniskas, gan saturiskas mācības, esam stabilizējuši mācību kopvadīšanas formātu, iesaistoties PIC un Informācijas tehnoloģiju departamenta kolēģiem vienlaikus. Tas ļauj mācīties arī mums pašiem dažādu struktūrvienību sadarbībā. Otra lieta ir pasīvākas un aktīvākas auditorijas iesaistes metodes. Tāpat kā docētāji ir pārliecināti, ka studējošie ieslēdzot kameras, diskutējot, atbildot uz zibjautājumiem iegūst vairāk, arī mēs apzināmies – jo aktīvāk mācībās iesaistās docētājs, jo pilnvērtīgāka ir nodarbība.
Kā novērtējat, vai mācības ir devušas gaidāmos rezultātus?
Šis jautājums ir ļoti būtisks un reizē ārkārtīgi izaicinošs. Pedagoģisko efektu nav iespējams saskaitīt, izteikt procentos, nomērīt stundās. To, ka mācības ir efektīvas redzam studentu atgriezeniskajā saitē, novērojam e-studiju kursos, docētāju pašu apliecinājumos, ka jaunās metodes, rīki tiešām strādā. Jēgpilni izvērtēt mācību rezultātus var tikai formatīvā un kvalitatīvā veidā.
Vai dalībnieku atsaucība ir pietiekama?
2020./21. akadēmiskā gada pavasara semestrī akadēmiskā personāla dalība PIC tālākizglītības aktivitātēs ir pieaugusi par 29 %, kas ir liels kāpums. Šajā laikā esam arī pastiprināti mudinājuši katedru kolēģus iesaistīties intensīvāk. Aktīvākie kolēģi ir paspējuši piedalīties pat 12 aktivitātēs semestra laikā. Lai atsauktos dažādajām vajadzībām un iespējām, nepārtraukti dažādojam apjomu, cenšamies pielāgot formu, norises laikus.
Sevišķi priecājamies par tiem docētājiem, kuri PIC pagaidām virtuālās mācību durvis ver pirmo reizi.
Novērtējam struktūrvienību vadītāju iniciatīvu mudināt savus darbiniekus piedalīties, pēc tam pārrunāt iegūto, dalīties pieredzē. Mēs varētu kopīgi efektīvāk izmantot RSU resursus, ja arvien vairāk kolēģu gan pieteiktos rindā uz mācībām, kas mums ļauj monitorēt pieprasījumu, gan arī atcerēties laikus atreģistrēties no mācībām, kas sniedz iespēju citiem piedalīties viņu vietā. Kopumā jāsaka, ka varam būt ļoti apmierināti ar pedagoģiskajā izaugsmē paveikto un tikpat plašs darba lauks mums kopā vēl ir priekšā.