Pārlekt uz galveno saturu
Darbiniekiem
Pētniecība
Skolēniem
Starptautiskā sadarbība
Studentiem

ASV vēstniecības Latvijā iekārojamo Fulbraita stipendiju zinātniekiem 2019. gadā saņēma arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece, docētāja un politoloģe Una Bērziņa-Čerenkova, kura piecus mēnešus Stenforda Universitātes Austrumāzijas studiju centrā pētīja Ķīnas un Baltijas attiecības un Ķīnas transreģionālisma politiku, kas plašāk sabiedrībā zināma ar nosaukumu Joslas un ceļa iniciatīva, un dalījās pieredzē ar ASV kolēģiem un studentiem.

"Ļoti iespējams, ka Ķīna koronavīrusa dēļ, kas ir radījis lielu ietekmi uz šīs valsts ekonomiku, samazinās uzsvaru uz Joslas un ceļa iniciatīvu, ko 2013. gadā izziņoja Ķīnas prezidents, aicinot veidot ceļus pāri Eirāzijai, lai atvieglotu preču plūsmu starp Ķīnu un Eiropu. Ķīnai diemžēl nav iespējams nosegt visus plānotos izdevumus, un pašreizējā situācijā viņi valsts iekšējos tēriņus uzskatīs par prioritāti," intervijā savu prognozi izsaka RSU pētniece.

Una_Berzina_Cerenkova07-lead.gif

Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Foto: "Wuer Photography Studio"

Kas tika paveikts ASV šo piecu mēnešu laikā?

Mans pētnieciskais darbs un aktivitātes ASV izvērtās daudz plašāk, nekā biju plānojusi. Man izdevās pabeigt iecerēto zinātniski pētniecisko rakstu, iepazinu Stenforda Universitātes zinātniskos resursus un komunicēju ar universitātes mācībspēkiem par mani interesējošiem jautājumiem.

Una_Berzina_Cerenkova03-lead.gif

"ASV kolēģi mani uzaicināja nolasīt lekciju Stenforda Universitātes bibliotēkā par Baltijas valstu un Ķīnas attiecību vēsturi – tagadni un nākotni. Llekcija bija plaši apmeklēta, un par to liels prieks," stāsta RSU pētniece Una Bērziņa-Čerenkova. Foto no privātā arhīva

Es konsultēju maģistrantus, kuriem ir interese par Ķīnas politiskā diskursa analīzi. Tie bija vairāki studenti no Singapūras, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā un kuri veic pētniecisko darbu par mūsdienu Ķīnas politiskajiem notikumiem, izmantojot diskursa analīzes teorijas, par ko es esmu rakstījusi vairākās publikācijās.

Tā kā RSU maģistra studiju programmā Starptautiskās attiecības un diplomātija lasu studiju kursu Ķīnas ārpolitikas vektori, izmantoju man piedāvāto iespēju un Stenforda Universitātē apmeklēju vairākus līdzīgus studiju kursus, piemēram, Austrumāzijas starptautiskās attiecības, Ķīnas iekļaušana straptautiskajās un globālajās attiecībās.

Man bija iespēja konsultēties un sadarboties ar tādiem lieliskiem pētniekiem kā Alise Millere, kura 30 gadus pavadīja Centrālās izlūkošanas pārvaldes Ķīnas analīzes vienībā un pēc tam kļuva par akadēmiķi, Tomass Fingārs, kurš ir viens no zināmākajiem ASV un Ķīnas attiecību pētniekiem. Tie ir cilvēki, kuri ne tikai analizē ASV un Ķīnas attiecības, bet arī tās veido.

Tiku iekļauta un strādāju slēgtā Krievijas analīzes darba grupā Frīmana-Spogli Starptautisko studiju institūtā. ASV kolēģi uzreiz man uzticēja veidot prezentāciju par Krievijas un Ķīnas attiecībām no Ķīnas perspektīvas. Strādāju ar avotiem krievu un ķīniešu valodā.

Una_Berzina_Cerenkova04-lead.gif

Una Bērziņa-Čerenkova Stenfordā 2019. gada oktobrī. Foto no privātā arhīva

Jūs minējāt, ka Stenforda Universitātē izveidojāt plašu kontaktu un sadarbības tīklu. Vai RSU studenti var cerēt uz vieslekcijām?

Jā, noteikti, jo pašlaik četri Stenforda Universitātes profesori ir gatavi braukt uz RSU lasīt lekcijas un vadīt seminārus. Diemžēl koronavīrusa dēļ tas nenotiks šajā pavasara semestrī.

Šiem profesoriem ir ļoti dažādas pētnieciskās intereses, taču lekciju un semināru tēmas, visticamāk, būs par Ķīnas un ASV attiecībām un Ķīnas nozīmi Indijas Klusā okeāna teritorijā.

Kas vēl no redzētā un piedzīvotā Stenforda Universitātē noderēs turpmākajā darbā ar RSU Eiropas studiju fakultātes studentiem?

Svarīgākā atziņa ir, ka likt studentiem daudz lasīt nav grēks. Protams, daudzi mūsu maģistranti strādā un ir ļoti aizņemti, taču man ir jādod viņiem iespēja lasīt zinātnisko literatūru. Viņiem ir jāmācās lasīt šāda literatūra un pašiem noformulēt savas domas zinātniskajā valodā.

Tāpēc slikta ziņa maniem studentiem, ka būs jālasa vēl vairāk nekā līdz šim. (Smejas.)

Otra atziņa. Docētājam ikviens studenta jautājums jāuztver ar vienādu attieksmi, nešķirojot jautājumus pareizajos vai nepareizajos. Man jāatbild uz jebkuru jautājumu ar cieņu pret studentu, neizrādot savu vērtējumu par jautājumu vai jautātāju.

Tā kā man ASV bija pieejama jaunākā literatūra, tā nonāks arī pie maniem studentiem.

RSU droši vien daudz ko varētu mācīties no Stenforda Universitātes...

Jā, taču RSU un mūsu zināšanas ir ļoti labā līmenī. Tikpat daudz, cik es varēju mācīties no ASV kolēģiem, viņi uzklausīja un izmantoja arī manu pieredzi un zināšanas.

ASV kolēģi ļoti augstu vērtēja RSU moduļu sistēmu, kad students mēnesi iegūst koncentrētas zināšanas, domā, diskutē utt. tikai par vienu studiju kursu. ASV docētāji to uzskata par lielisku risinājumu.

Jo Stenforda Universitātē viņiem lielākais izaicinājums ir, ka studenti atnāk uz nodarbību un neko neatceras no iepriekšējās, jo viņiem paralēli notiek ļoti daudz citu studiju kursu.

RSU Eiropas studiju fakultātes ieguvums ir nelielais studentu skaits grupās. Tā ir iespēja docētājam būt pieejamam un strādāt ar katru individuāli, konsultēt, kā arī uzturēt emocionālo saikni, kas, nenoliedzami, nav mazsvarīgi.

Mums nav jālasa lekcija 200 – 300 cilvēkiem, kam ir maza pievienotā vērtība, jo to pašu students var darīt mājās, sēžot mīkstā dīvānā.

Šis ir RSU 70 gadu jubilejas gads. Ko jūs novēlat savai universitātei?

Es novēlu kļūt vēl atpazīstamākai gan Eiropā, gan pasaulē, jo mums ir ko viņiem dot un stāstīt. Novēlu arī skaļāku balsi un neatkarību, jo tad viss pārējais būs.

Daži fakti par Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu

  • Dr. sc. pol.
  • 2014. absolvēta RSU doktora studiju programma Politikas zinātne
  • 2008. absolvēta RSU maģistra studiju programma Politikas zinātne
  • Kopš 2016. Latvijas Ārpolitikas institūta asociētā pētniece
  • Kopš 2015. RSU Ķīnas studiju centra vadītāja
  • Prot sešas valodas: latviešu, krievu, angļu, ķīniešu, franču un lietuviešu