RSU prof. un infektoloģe Baiba Rozentāle: Jāmāk prognozēt vīrusa attīstību

Latvijas Infektoloģijas centrs šobrīd ir lielākais stacionārs Latvijā, kur tiek ārstēti vidēji smagi un smagi Covid-19 pacienti, lai gan, strauji pieaugot saslimušo skaitam, pacienti nokļūst arī citos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros. Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste un RSU profesore Baiba Rozentāle piedalās valsts pētījumu programmas projektā, kura uzdevums ir pētīt Covid-19 attīstību un meklēt labākās ārstniecības iespējas.

Aicinājām profesori uz sarunu, lai noskaidrotu, ko par Covid-19 izplatību un ārstniecību domā mediķe, kas ikdienā ārstē šī smagā, viltīgā un noslēpumainā vīrusa pacientus.

Kas īsti ir koronavīrusi? Vai tiem ir sena vēsture?

Koronavīrusi ir zināmi kā augšējo elpceļu vīrusi jau kopš aizvadītā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Šobrīd cilvēkiem ir izplatīti četri šī vīrusa apakštipi, vēl trīs apakštipi ir novēroti dzīvniekiem. Saslimšana ar līdz šim zināmajiem koronavīrusiem ir bijusi visai viegla, tomēr šis jaunais, nu jau piektais vīruss ir citādāks un, iespējams, daudz bīstamāks.

Kā šis vīruss organismā izplatās?

SARS-Cov-2 ( no angļu val. – Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2) ir viens no augšējo elpceļu vīrusiem, kuriem raksturīga rudens un ziemas sezonalitāte. Mērenās klimatiskās joslas valstīs ar četriem gadalaikiem vīrusu cirkulācijas sezonalitāte ir viens no epidemioloģiskajiem raksturlielumiem. Pašlaik Latvijas Infektoloģijas centrs ir pārveidots par Covid-19 stacionāru un pacientu skaits arvien pieaug.

Pastāstiet, lūdzu, par pētījumu, kas notiek valsts pētījumu programmā un kurā esat iesaistīta?

Pašlaik pasaulē un Latvijā notiek plaši un intensīvi Covid-19 pētījumi, kuros vīruss tiek pētīts gan no medicīniskā, gan no sociālo zinātņu skatupunkta. Tie ir multidisciplināri un ar plaša spektra speciālistu iesaisti. Mūsu Covid-19 izpētes projekta sadaļu vada RSU Infektoloģijas katedras vadītāja prof. Ludmila Vīksna. Mans kā Latvijas Infektoloģijas centra galvenās ārstes uzdevums ir stacionāra pacientu izmeklēšana un ārstniecība, kā arī dinamiskā novērošana pēc izrakstīšanas no stacionāra. Svarīgs uzdevums ir izstrādāt optimālāko izmeklējumu plānu, lai mēs, mediķi, jau savlaicīgi varētu prognozēt slimības norisi.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Tāpēc, ka nepieciešams jau savlaicīgi spēt pateikt, vai konkrētajam pacientam, kurš pie mums nokļuvis ar vidēji smagu slimības gaitu, tā noritēs smagi vai – gluži otrādi – paliks vidēji smagā stāvoklī. Tas jāzina tāpēc, ka jāpiemēro atšķirīgi ārstniecības algoritmi. Tātad, ja ir zināma slimības norise, var izstrādāt precīzu ārstniecības plānu.

Vai pētīsiet arī no stacionāra izrakstījušos pacientus?

Noteikti! Ir jāizmeklē, vai cilvēks, kurš ir izārstējies no akūtas infekcijas, ir pilnīgi vesels. Iespējams, ka akūtās slimības laikā bija plaušu un varbūt arī smadzeņu vai aknu bojājumi. Vai tie vairs nav? Vai slimība ir uzvarēta vai tomēr kaut kur organisma dzīlēs vēl atrodas un varbūt pat attīstās? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešama dinamiskā novērošana. Šobrīd tā ir plānota līdz valsts pētījuma programmas projekta noslēgumam decembrī, tomēr es uzskatu, ka ļoti svarīgi būtu novērošanu turpināt, jo šādai slimībai dinamiskā novērošana ir nepieciešama sešus līdz divpadsmit mēnešus, turklāt es kā speciāliste teiktu, ka jāpēta vēl ilgāk.

Būtu ārkārtīgi lietderīgi, ja rastos iespēja turpināt arī pašu valsts pētījumu programmu, jo pētnieki var atklāt visnegaidītākās lietas.

Pēta visu – sākot no smadzenēm un beidzot ar perifēriem asinsvadiem, jo šis noteikti nav vienkāršs augšējo elpceļu vīruss un ir daudz nezināmā.

Kā notiek pētījumā iekļauto pacientu dinamiskā izmeklēšana?

Ir izstrādāts noteikts algoritms, kādas analīzes pacientiem tiek ņemtas. Notiek izpēte ar staru diagnostikas metodēm – plaušu rentgenoloģiskā izmeklēšana, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, kā arī ultrasonoskopija aknām un citi izmeklējumi atbilstoši pētījuma protokolam. Šis valsts pētījumu programmas projekts ir sarežģīts, un tajā ir iesaistīti dažādu specialitāšu ārsti, ne tikai infektologi. Piedalās laboratorijas speciālisti, imunologi, ģenētiķi, staru diagnostikas eksperti un citi – mums ir multidisciplināra komanda.

Jau tagad redzam, ka viena daļa pacientu ir pilnībā izveseļojušies, bet citiem patoloģiskās izmaiņas, piemēram, plaušaudos, ir saglabājušās.

Tādos gadījumos mēs nosakām termiņu, kad pacientam veicama atkārtota izmeklēšana.

Vai var teikt, ka viens no pētījuma uzdevumiem ir prognozēt Covid-19 slimības gaitu?

Es teiktu, slimības gaita jāprognozē divos posmos – akūtajā un atveseļošanās laikā. Viena prognoze būtu par to, kā attīstīsies akūtā slimība konkrētajam pacientam. Varbūt pacientam ar vidēji smagu slimības gaitu ir kādi parametri, kas liecina, ka viņam slimība progresēs smagā formā un steidzami jāizraksta prognozei atbilstoši medikamenti. Otra prognoze būtu pacientam atveseļošanās fāzē – vai viss ir pagājis bez sekām vai tomēr palikušas atlieku parādības, kā tās diagnosticēt un ārstēt.

Vai pacienti labprāt piekrīt piedalīties dinamiskajā novērošanā?

Ir jāsaņem pacienta piekrišana viņa bioloģiskā materiāla izmantošanai. Mūsu ārsti, tērpušies aizsargtērpā, dodas pie pacienta, lai izmeklētu, un viņam jautā, vai pacients piekristu piedalīties pētījumā. Tas nozīmē, ka viņa bioloģiskais materiāls tiktu padziļināti pētīts, kā arī pēc izrakstīšanās no stacionāra šis cilvēks periodiski apmeklētu Latvijas Infektoloģijas centru, lai tiktu veikti dažādi izmeklējumi. Pacientu bioloģiskā materiāla ievākšanu apmaksā Borisa un Ināras Teterevu fonds. No fonda ziedojumiem tiek apmaksāts ārstu smagais darbs. Iegūtais materiāls tiek uzglabāts biobankā RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā.

Pacienti saprot, ka gan padziļinātie izmeklējumi stacionārā, gan pārbaudes, kas ir pēc tam, palīdz nosargāt un uzlabot veselību.

Turklāt dalība pēcstacionāra dinamiskajā izmeklēšanā ir bez maksas, nav nepieciešami līdzmaksājumi, piemēram, par magnētisko rezonansi, nav nepieciešami ģimenes ārsta nosūtījumi. Tādēļ jāteic, ka pacienti kopumā ir atsaucīgi, un mēs aicinām izmantot šo iespēju arī turpmāk. Turklāt ārsti, kas ir iesaistīti valsts pētījumu programmā, zvana pacientiem uz mājām un jautā par veselības stāvokli.

Kādas ir jūsu domas par vakcīnu? Vai tā būs panaceja, kas visu atrisinās?

Domāju, ka panaceja tā noteikti nebūs, jo jau tagad redzam, ka pusei pacientu neveidojas antivielas. Lai gan esmu pārliecināta vakcīnu piekritēja, aicinu atcerēties gripas piemēru. Gripas vakcīnas uzdevums nav šo slimību izskaust, kā tas vēsturiski bija ar bakām, kuras mūsdienās vairs nav.

Tāpat kā gripas vakcīna, Covid-19 vakcīna, kuru vēl gaidām, nedos imunitāti uz mūžu, bet, visticamāk, uz pusotru vai diviem gadiem.

Turklāt vīruss ir viltīgs un mainīgs, tādēļ sākotnējās vakcīnas ierosinātās antivielas var nebūt efektīvas visos gadījumos, proti, ja vīruss mutēs, antivielas uz viņu neiedarbosies.

Jautājums ir arī par vakcinējamo personu loku. Manuprāt, sākotnēji būtu jāvakcinē riska grupām piederošie pacienti. Tikai pētniecības un praktiskās pieredzes rezultātā mēs varēsim atbildēt, kuras tad īsti ir riska grupas. Tagad mēs sakām, ka tie ir cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, un tie, kuriem ir citas hroniskas slimības, piemēram, sirds vai slimības, cukura diabēts, vielmaiņas slimības, imūnās sistēmas nomākums, ko var ierosināt gan slimības, gan noteikti medikamenti, piemēram, kortikosteroīdie hormoni, imūnsupresanti u. c. Arī liekais svars ir riska faktors.

Interesanti, ka HIV inficētajiem pacientiem ir sekundārs imūndeficīts, bet mums ir bijuši tikai daži Covid-19 pacienti, kas inficēti arī ar HIV. Varu teikt, ka HIV pacienti maz slimo ar Covid-19. Kādēļ? Arī tas ir jāizpēta.

Prakse un pētījumi liecina, ka pretēji gripai, kura ir ļoti bīstama bērniem līdz 2 gadu vecumam, Covid-19 nav īpaši bīstams bērniem un grūtniecēm.

Šobrīd ir vairāk nekā simts Covid-19 vakcīnas izstrādes kandidātu.

Vienmēr jāatceras, ka vakcīna ir preparāts, tātad medikaments, un jebkuram medikamentam ir jābūt, pirmkārt, drošam, un otrkārt, efektīvam. Parasti, lai izstrādātu drošu un efektīvu vakcīnu, nepieciešami vismaz pieci gadi.

Viens ceļš ir vakcīnas radīšana, otrs – Covid-19 ārstniecisko medikamentu izstrāde. Atkal salīdzinot ar gripu, jāatgādina, ka šobrīd ir efektīvi medikamenti, ar kuriem ārstēt gripu. Un pašreiz ir radīts viens Covid-19 pretvīrusu medikaments, ko lietojām pacientiem, kas ārstējās Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā, un rezultāti bija labi.

Vai ir cerība, ka varēsim efektīvi ārstēt stacionētos pacientus ar Covid-19?

Efektīvā ārstēšanā iekļaujas stacionāros pieejama augsta skābekļa plūsma. Bet cilvēkus noteikti interesē – ir vai būs medikamenti. Kā jau minēju, šobrīd ir reģistrēts Covid-19 ārstēšanai paredzēts pretvīrusu preparāts, kas ir radīts ASV. Eiropas Komisija ir veikusi šī preparāta iepirkumu, un medikaments jau ir sadalīts Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tuvākajā laikā arī Latvijā infektologu, pneimonologu, neatliekamās medicīnas ārstu un reanimatologu rīcībā būs pietiekams šā medikamenta apjoms, kas ir ļoti būtiski efektīvai Covid-19 ārstēšanai. Pacienti ātrāk atveseļojas, slimības akūtās fāzes simptomu progresēšana tiek apturēta.

Minētais medikaments nav jāizraksta katram Covid-19 pacientam, taču nav arī jāgaida, kamēr cilvēkam ir nepieciešama mehāniskā plaušu ventilācija, tāpēc par to lemj ārstu speciālistu konsilijs.

Kādu jūs prognozējat Covid-19 nākotni?

Domāju, ka šis vīruss nepazudīs. Labākais variants būtu, ja šī SARS-Cov-2 ierosinātā slimība Covid-19 kļūtu par kontrolējamu un efektīvi ārstējamu sezonālu slimību. Tad tas būs piektais cilvēku vidū izplatītais koronavīruss. Iepriekšējie četri ir visai nevainīgi. Ir vajadzīgs laiks, lai pateiktu, vai šis vīruss pēc vakcīnas un medikamentu izstrādes arī tāds varētu kļūt.