Signe Tomsone par rehabilitācijas studijām RSU: "Esam pirmie Latvijā!”

Rehabilitācijas profesionāļu izglītības aizsācēji Latvijā

Līdz ar rehabilitācijas pakalpojumu attīstību Latvijā 90. gadu vidū vienlaikus iezīmējās nepieciešamība sagatavot jauna veida veselības aprūpes profesionāļus, kas var šos pakalpojumus nodrošināt. Mūsu augstskolā, kas tolaik bija Latvijas Medicīnas akadēmija, tika uzsāktas izglītības programmas, lai šādus speciālistus sagatavotu – izveidojām pirmos kursus fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu sagatavošanā, kā arī ar Dānijas un Zviedrijas profesionālo asociāciju atbalstu nodibinājām pirmās modificētās studiju programmas fizioterapeitu un ergoterapeitu apmācībā. No šīm programmām tālāk jau attīstījās regulāras studiju programmas šajās profesijās, kam pakāpeniski klāt nāca arī citas – Audiologopēdija, Ortozēšana, protezēšana, vēlāk arī studiju programma Uzturs un Mākslas terapija. Līdz ar to droši varam teikt, ka RSU ir nozīmīgākais izglītības centrs rehabilitācijas profesionāļu sagatavošanā.

Kāds ir mūsdienu rehabilitācijas speciālists

Pasaules Veselības organizācija rehabilitāciju definē kā dinamisku procesu ar mērķi dot iespēju cilvēkam ar esošu vai draudošu invaliditāti sasniegt un saglabāt optimālu funkcionēšanu mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Šī definīcija iezīmē

rehabilitācijas procesa vairākas dimensijas – tas tiek īstenots ar noteiktu mērķi, tas ir daudzveidīgs, laikā un vidē mainīgs, aptver dažādus aspektus, kas ir nozīmīgi cilvēka un vides mijiedarbībai.

Latvijā ir izteikts starpnozaru sadalījums rehabilitācijas pakalpojumu organizācijā. Piemēram, veselības aprūpes kontekstā medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem to mazināšanu vai novēršanu, kā arī novērst vai mazināt komplikācijas. Sociālo pakalpojumu kontekstā sociālās rehabilitācijas mērķis ir atjaunot cilvēka sociālās spējas vai tās uzlabot, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē, atjaunojot vai iemācot prasmes, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Rehabilitācijas procesā šiem pakalpojumiem vajadzētu būt saskanīgiem un savstarpēji integrētiem.

Latvijā nu jau trīsdesmit gadu laikā ir notikusi attīstība un pārmaiņas abos šajos kontekstos. Rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt ne tikai atsevišķos specializētos rehabilitācijas centros, bet dažādos veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu līmeņos, tajā skaitā pakalpojumi tiek sniegti personas dzīvesvietas tuvumā vai pat mājās. Optimāli rehabilitācijas pakalpojumu veids, biežums un ilgums būtu jānosaka atbilstoši personas veselības stāvoklim un fukcionēšanas ierobežojumu raksturam. Līdz ar to

rehabilitācijas jomā strādājošajiem dažādu profesiju speciālistiem ir nepieciešamas kompetences, lai veidotu saskarsmi ar pacientiem īstermiņā un ilgtermiņā, nodrošinātu kvalificētus un efektīvus pakalpojumus atbilstoši pacienta individuālai situācijai, izprastu veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu organizāciju un attīstības tendencies, kā arī veicinātu rehabilitācijas pakalpojumu attīstību un pēctecību atbilstoši pacientu vajadzībām.

Pētniecība un starpdisciplinaritāte – studiju stūrakmeņi

Veselības traucējumi ir daudzveidīgi un cilvēkam var radīt dažādus funkcionēšanas ierobežojumus ar atšķirīgu smaguma pakāpi, tādēļ pacienti saņem plašu rehabilitācijas pakalpojumu klāstu. Tos var sniegt gan viens speciālists, gan arī vairāku profesionāļu komanda.

RSU studenti jau pamatstudiju posmā tiek sagatavoti darbam starpdisciplinārās, multiprofesionālās rehabilitācijas komandās, apgūstot dažādus studiju kursus un studiju programmas veselības aprūpē, sociālajā darbā un citās jomās.

Īpaši to akcentējam tālāk maģistra studiju līmenī, programmā Rehabilitācija, analizējot rehabilitācijas pakalpojumu organizāciju un efektivitāti, diskutējot par veselības aprūpē un rehabilitāicjas nozarē aktuāliem jautājumiem un meklējot risinājumus rehabilitācijas pakalpojumu pilnveidei. Maģistra programma sniedz iespēju kvalificētiem un praktizējošiem veselības aprūpes speciālistiem padziļināt zināšanas rehabilitācijas zinātnē un attīstīt kompetenci uz pierādījumiem balstītas prakses īstenošanai, kas ļauj absolventiem ieviest un īstenot augstas kvalitātes, inovatīvus rehabilitācijas pakalpojumus veselības aprūpē un citās jomās, kā arī aktīvi līdzdarboties un stiprināt zinātnisko pētniecību rehabilitācijas nozarē.

Rehabilitācijas jomā Latvijā vēsturiski ļoti nozīmīgs ir studējošo ieguldījums pētniecībā – mērķtiecīgi virzot studiju noslēguma darbu tēmu izvēli un īstenošanu, nozarē ienāk jauni tulkoti un ieviesti funkcionēšanas novērtēšanas mērījumi, tiek izpētīta aktuāla pasaules pieredze noteiktu veselības traucējumu un to seku rehabilitācijā, ieviestas jaunas intervences. Maģistra programmā Rehabilitācija izstrādātie un aizstāvētie maģistra darbi lielā mērā atspoguļo Rehabilitācijas katedras noteiktos prioritāros pētniecības virzienus, kas izriet no aktualitātēm nozarē un pakāpeniski uzkrātās pieredzes:

• dažāda vecuma personu ikdienas funkcionēšana, tās novērtēšana;
• apkārtējās vides ietekme uz indivīda funkcionēšanas spējām;
• dzīves kvalitātes un funkcionēšanas aspekti bērniem ar nespēju;
• palīgtehnoloģiju izmantošana rehabilitācijā;
• pārejošā un hroniskā darba nespēja;
• rehabilitācijas sociāli ekonomiskie un organizatoriskie jautājumi, aktuāli klīniski jautājumi.

Papildus studējošie var iesaistīties jau notiekošos pētnieciskajos projektos, tostarp arī promocijas darbu pētījumos Rehabilitācijas katedrā un RSU kopumā, vai arī patstāvīgi izvēlēties sev interesējošu pētījuma tēmu atbilstoši savas profesionālās darbības jomai.

Pēdējos gados pētniecību rehabilitācijas jomā ir stiprinājuši dažādi praktiskas ievirzes pētījumi gan veselības aprūpes, gan sociālo pakalpojumu jomā, kuros piedalījušies arī maģistranti

– piemēram, jaunas funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma uzlabošanai, digitālā insulta rehabilitācijas asistenta Vigo lietotāju pieredzes izvērtēšana, pētījumi par viedo tehnoloģiju izmantošanu rehabilitācijā un citi pētījumi.

Attīstība un pārmaiņas rehabilitācijas studijās

Maģistra studiju programmma Rehabilitācija pakāpeniski mainās un attīstās, jo arī veselības aprūpes un citu pakalpojumu vide attīstās. Mainās arī pacientu profils – patlaban dominē hroniskas slimības, kas bieži vien ir saistītas ar cilvēka dzīvesveidu vai darba apstākļiem, tāpat arī globālā novecošanas tendence. Tas nozīmē, ka lielam daudzumam cilvēku rehabilitācijas pakalpojumi varētu būt nepieciešami ilgtermiņā, kas savukārt ir sarežģīti īstenojams ierobežotu resursu dēļ. Tādēļ būtiski ir domāt par jaunām pieejām, jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām, kā arī pārvērtēt pakalpojumu īstenošanas modeļus.

RSU profesionālās studiju programmas, kas sagatavo funkcionālos speciālistus, tostarp arī akadēmiskā maģistra studiju programma Rehabilitācija kopš šā gada februāra iekļāvušās jaunajā Veselības un sporta zinātņu fakultātē, kas piedāvā plašāko studiju programmu izvēli RSU. Šīs pārmaiņas ļauj paplašināt un nostiprināt starpdisciplināras sadarbības iemaņas studējošajiem ne tikai studiju procesā, bet arī pētniecībā.

Quo vadis, rehabilitācijas nozare?

Pieaugot vajadzībai pēc rehabilitācijas pakalpojumiem, ierobežojošs faktors būs profesionāļu un resursu pieejamība pakalpojumu nodrošināšanā.

Nākotnē lielāka nozīme būs tehnoloģijām, kas palīdzēs pacientiem īstenot terapeitiskos uzdevumus un palīdzēs nodrošināt attalinātu terapijas procesa pārraudzību.

Latvijā ļoti nepieciešama ir vienota funkcionēšanas novērtēšanas datu uzkrāšanas sistēma, kas ļautu rehabilitācijas pakalpojumos iesaistītajiem speciālistiem veiksmīgāk izsekot pacientam izvirzītajiem rehabilitācijas mērķiem, progresam un palīdzētu nodrošināt labāku pakalpojumu pēctecību, kā arī racionāli izmantot pieejamos resursus.