Skolotājs Oskars Kalējs neaizmirst pagātni un visaugstāk medicīnā vērtē koleģialitāti

Ne tikai pieredzējis ārsts un pētnieks, bet arī dzīvesgudrs pedagogs. Profesors Oskars Kalējs Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) ir uzticīgs jau 27 gadus. Studiju darbā pamatstudijās un rezidentūrā ir radošs un atraktīvs. Nereti lekcijās auditorija kļūst par miokardu, aizmugurējās rindas par priekškambariem, priekšējās rindas par kambariem, bet pats profesors priekšā stāv un diriģē miokardu.

Viņa e-pasts ir v_puuksyahoo[pnkts]co[pnkts]uk, un joprojām slimnīcā pacienti reizēm viņu meklē kā dakteri Pūku. Studenti noteikti viņu sauc par Skolotāju, kaut gan viņš pats uzskata, ka ir tikai ceļā uz to. Nebēdnīgs un humora pilns, taču neaizmirst mudināt studentus līdzdarboties un iesaistīties pētniecībā. Vienmēr atsaucīgs un studentam pieejams. Reiz profesors palīdzējis atbildēt grupai uz vairākiem neskaidriem jautājumiem par kardioloģiju, atrazdamies Frankfurtes lidostā.

Profesoram Oskaram Kalējam 2014. gada 31. janvārī RSU aulā tika pasniegta balva
"Gada cilvēks medicīnas izglītībā 2013".

Studenti jūs slavē un sauc par vienu no mīlētākajiem profesoriem. Kas jādara, lai izpelnītos studentu cieņu un simpātijas?

Vispirms ir jāapzinās, ka students ir personība un kolēģis, tikai jaunāks. Turklāt nekad nedrīkst aizmirst to laiku, kad tu pats sēdēji rindās. Kamēr tu to atceries, tikmēr tu esi ceļā uz Skolotāju. Ne velti Austrumos Skolotājs ir gods un šo vārdu raksta ar lielo burtu. Kad to aizmirsti, tu vienkārši, kā saka, atstrādā savas stundas.

RSU Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja Katrīna Priede: "Profesors Oskars Kalējs ir augsta līmeņa kardiologs, kā arī saprotošs un atsaucīgs mācībspēks. Studenti viņu ciena. Profesors vienmēr atrod laiku, lai ne tikai sniegtu konsultāciju par studiju vielu, bet arī aprunātos ar studentu par sadzīviskiem jautājumiem. Oskars Kalējs ir tas docētājs, kuram nebaidāmies uzdot arī muļķīgus jautājumus."

Jūs zināt visas atbildes uz studentu jautājumiem?

Protams, nē! Es no tā nekautrējos. Tad es citēju Sokrātu, kas teicis, ka nav kauns nezināt, bet gan negribēt zināt, un apsolu līdz nākamajai nodarbībai to izlasīt un tad viņiem saprotami izstāstīt. Grupā ieceļu mācību daļas vadītāju, kuram man par to ir jāatgādina.

Vai tiešām lekcijās citējat angļu rakstnieka Alana Aleksandra Milna grāmatu Vinnijs Pūks?

Ne tikai to, citēju arī Mihaila Bulgakova Meistars un Margarita, Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova Divpadsmit krēslus un Zelta teļu, Jaroslava Hašeka Šveiku, Remarku un ne to vien.

Pūks ir mana iesauka no studiju laika. Tāpēc arī tāds e-pasts v_puuksyahoo[pnkts]co[pnkts]uk , to es saucu par pūkmeilu. Studiju sākumā Rīgas Medicīnas institūtā biju ļoti apaļīgs. 1. kursā bija jābrauc uz kolhozu vākt kartupeļus. Padomju laikā bija tāda lauksaimniecības saimniekošanas forma, kad visi sajūsmināti kopā ceļ attīstīto sociālismu un izliekas, ka strādā. Kādu vakaru pēc fiziskajām aktivitātēm kartupeļu laukā es kāpu uz svariem un teicu, ka man šie kartupeļi kā Vinnijam Pūkam resnuma vingrošana. Nākamajā dienā kāds asprātis jau bija uzzīmējis bildīti ar Vinniju Pūku un svariem, un tā man Pūks pielipa... Kolēģi reizēm sauc par Pūku. Kursabiedri joprojām man zvana un uzrunā par Pūku. Reiz slimnīcā tiku meklēts kā dakteris Pūks.

Par ko satraucas mūsdienu jaunieši? Vai viņiem ir tādi paši prieki un bēdas, kā savulaik bija jums, kad studējāt Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte)?

Laikam man ir laimējies, jo manas nodarbības bez objektīva iemesla nekavē. Tādi, kas neko nesaprot, arī nav trāpījušies. Mūsdienu jauniešiem vairāk pieejama literatūra un līdz ar to ir plašāka perspektīva. Studentu sadzīves nianses gan ir drusku pazudušas. Mēs savulaik teicām priekšā un rādījām nošpikot, tagad esmu novērojis, ka nerāda priekšā. Tas man nepatīk un nedaudz satrauc, jo koleģialitāte ir augstākais, kas ir medicīnā, un viņi visi ir topošie kolēģi.

​

Savā kabinetā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā 2014. gada februārī:
"Mēs savulaik teicām priekšā un rādījām nošpikot, tagad esmu novērojis, ka nerāda priekšā.
Tas man nepatīk un nedaudz satrauc..."

Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju?

Sākumā nemaz nebija domas par medicīnu. Mediķos tālāk par pirmo kursu tiku ar otro piegājienu. Pabeidzu Rīgas 2. medicīnas skolu, paralēli strādāju ātrajos, un otrajā piegājienā jau pārliecinoši zināju, ko es gribu. Pabeidzu augstskolu ar sarkano diplomu, trīs gadus biju Ļeņina stipendiāts, piedalījos zinātniskajos konkursos, institūta sporta aktivitātēs, iesaistījos studentu celtnieku vienībās, kur ieguvu arī organizatora iemaņas. Pamanījos paralēli strādāt, un nebija sveša studentu sadzīve ar visām tās niansēm. Tajā laikā iemācījos, ka daudz var apvienot un izdarīt. Kad tagad dzirdu vaimanas par to, ka ir maz laika, domāju, ka cilvēki neprot plānot laiku.

Kuram no docētājiem jūs savulaik, būdams students, būtu pasniedzis šādu balvu Gada cilvēks medicīnas izglītībā?

Vairākiem. Viens būtu Jūlijs Anšelēvičs, kas docēja iekšķīgās slimības. No Farmakoloģijas katedras tas būtu Modris Melzobs un Indulis Purviņš, kurš arī tagad strādā. Janīna Dudkēviča, kas docēja iekšķīgās slimības, un Aina Kokta, kas docēja bioķīmiju.

RSU Studējošo pašpārvalde pretendentus balvai Gada cilvēks medicīnas izglītībā 2013 aicināja izvirzīt, ņemot vērā vairākus kritērijus: ir kompetents un guvis atzinību savā specialitātē; ieguvis atbalstu un uzticību studējošo vidū; dalās pieredzē ar studējošajiem; inovatīva un daudzpusīga pieeja mācību darbam u. c. Balvas ieguvēju, ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes studentu iesniegtos pieteikumus, noteica Studējošo pašpārvaldes padome. Kopumā balvai bija izvirzīti 10 pretendenti.

Spilgtākās atmiņas par pirmajiem soļiem profesijā.

Kad strādāju par feldšeri ātrajos, mani nomāca tas, ka ir tik daudz sirdskaišu pacientu, kuriem ir smaga sirds mazspēja un kas lēnām mirst. Domāju, vai tiešām nevar viņiem nomainīt sirds vārstuli. Otrs, kas man tajā laikā nebija pieņemams, ka ārstēšana ir pārāk pasīva, samiernieciska, nogaidoša. "Nu, kā būs, tā būs... Pavērosim..." Joprojām esmu pamatoti darbīgas un rosīgas taktikas piekritējs.

Kas, jūsuprāt, mūsdienu jauniešus mudina studēt medicīnu?

Liela daļa studēt gribētāju nāk ar dziļu interesi un aizrautību. Kāds no viņiem jau sākumā aplaužas, jo medicīnā ir daudz skarbu lietu, bet daļa neiztur, kad saskaras ar reālo dzīvi.

Vai medicīnā ir viena taisnība?

Nē! Līdzko ir viena taisnība, tad tā nav medicīna, bet proletariāta diktatūra. Bieži vien nav viena pareizā, bet ir dažādi viedokļi, un tas ir labi. Tur sākas diskusijas māksla medicīnā. Tad savs viedoklis jāpamato ar attiecīgo atsauci, ar literatūras avotu. Nav gan pamata diskutēt par pārbaudītām lietām, kas balstītas uz pierādījumiem, bet... Nekad nesaki: "Nekad!""

Jums savulaik piedāvāja vadošo amatu kādā no Vācijas klīnikām. Kāpēc palikāt Latvijā?

Jā, tas bija 2006. gada otrajā pusē. Tajā brīdī tas izklausījās skaisti un prestiži, turklāt man nav raksturīga piesietība pie kakta un vietas, taču šeit Latvijā bija daudz kas darāms aritmiju mūsdienīgas ārstēšanas attīstībā, sāka veidoties komanda. Turklāt viesstrādnieks vienmēr ir un paliek viesstrādnieks. Esmu komandas spēlētājs, un šai gadījumā bija jābrauc veidot komanda no nulles. Varu to darīt un ļoti labprāt, tomēr es padomāju un neaizbraucu. Šo lēmumu nenožēloju.

​

Princips, pēc kura dzīvojat...

Viens no maniem principiem ir „Nekad, nekad, nekad nepadodies!”, tā teicis Vinstons Čērčils.

Jūs daudz esat ceļojis darba darīšanās – komandējumi, konferences... Vai Jums ir sapņu vieta, kur gribētos aizbraukt vai atgriezties?

Ir. Vairākas. Es gribētu apskatīt Bonda salu. Es tās redzēju sapnī ļoti interesantā griezienā, un tāpēc izdomāju, ka man tur noteikti jāaizbrauc. Arī dabas dēļ.

Gribētu atgriezties Kankunā, kur ir seno maiju civilizācijas vietas. Man tur palika daudz neatbildētu jautājumu.

Dzelžaini zinu, ka būšu Andalūzijā. Jo tā Lielajam Scenāristam ir ierakstīts.

26. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē notiks debates Par/ pret medicīnā, ko organizē RSU Debašu klubs un Studējošo pašpārvalde. Jūs palīdzēsiet sagatavoties studentiem debatēm sekcijā Terapija. Kā jūs domājat – visi jaunie orālie antikoagulanti ir vienādi un līdzvērtīgi?

Nē, nav vienādi un līdzvērtīgi. Ja pastāv divas vai trīs atšķirīgas molekulas un atšķirīgas ietekmes vietas, tad nevar būt vienādi. Ir dažāda riska pacientu grupas, dažādi vecumi, dažādas pavadošās saslimšanas, un tad arī katram parādās atšķirības, piemēram, atšķirīga iedarbība un mijiedarbība ar vielmaiņu, līdz ar to arī atšķirīga potenciālā ieguvumu un risku samērojamība. Kas gan ir kopējs – tie visi būtiski samazina asinsizplūdumus smadzenēs un galvā. Jebkurā gadījumā – pamatoti lietojot atbilstošos šīs klases medikamentus, ievērojami samazinās daudzu sarežģījumu risks, kas diemžēl cilvēku nereti padara par invalīdu uz ļoti ilgu laiku vai pat uz mūžu... Diemžēl par to nereti domā jau pēc fakta.

Daži fakti par Oskaru Kalēju

• Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras profesors.
• Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs.
• 1987. Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti pabeidzis ar izcilību.
• 2005. iegūts medicīnas zinātņu doktora grāds.
• Viena monogrāfija, 28 raksti citējamajā presē, 78 referāti un ziņojumi starptautiskajos zinātniskajos kongresos un konferencēs, 216 zinātniskās publikācijas, astoņi mācību metodiskie līdzekļi, līdzautors piecām ārstēšanas vadlīnijām.
• Latvijas Gada balva medicīnā Gada cilvēks medicīnas izglītībā 2013.
• 2013. Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un A/S Latvijas gāze Gada balva par sasniegumiem un ieguldījumu sirds ritma traucējumu nefarmakoloģisko ārstēšanas metožu attīstībā Latvijā.
• Kopš 2013. Latvijas Zinātnes padomes eksperts.
• Klausās visdažādāko mūziku – gan Elvisu Presliju, gan Bee Gees, gan Dmitriju Hvorostovski un reizēm Vladimiru Visocki, gan Labvēlīgo tipu, gan krievu bardus u. c.
• Prot gatavot ēst, taču tam neatliek laika. Garšo labi apcepta gaļa un zivs.
• Brīvajā laikā spēlē basketbolu, interesējas par jaunāko laiku, seno un militāro vēsturi, kā arī paleontoloģiju.
• Kad grib klusumu un mieru, tad izslēdz telefonu un dodas pastaigā vai brauc ar velosipēdu gar jūru vai pa mežu.
• Prot krievu, angļu un vācu valodu.