Students Jānis Birzulis: iespēja saslimt ar COVID-19 klīnikā ir mazāka nekā veikalā
“Kurš gan cits, ja ne mēs,“ saka RSU Medicīnas fakultātes piektā gada students Jānis Birzulis, kurš darbu PSKUS sāka pirms divarpus gadiem, kad par pandēmijām pārsvarā stāstīja zinātniskās fantastikas filmas vai līdzīga satura literatūra. Rudenī, kad epidemioloģiskā situācija saasinājās un tika atvērtas jaunas COVID-19 pacientu nodaļas, virsmāsa aicinājusi Jāni un citus studentus palīgos, un topošais ārsts, daudz nedomājot, piekritis.
Tu, Jāni, ikdienā strādā epidēmijas epicentrā. Apņēmība un gatavība palīdzēt noteikti ir apsveicama, tomēr vai nebija bailes pašam noķert to vīrusu?
Baiļu vietā man bija patīkams satraukums, jo agrāk nebiju strādājis īpašajā karantīnas nodaļā un nezināju, ko varu sagaidīt.
Ģimenes locekļi un draugi gan pajautāja, vai es tiešām to vēlos, tomēr pats klusībā nodomāju, ka šis ir īstais laiks, lai attīstītu sevi kā topošo ārstu.
Lūdzu, ieskicē savu darba dienu!
No janvāra strādāju kā medicīnas asistents, kas dara līdzīgu darbu kā māsas. No rīta mums nodod maiņu, saņemam pacientu ārstniecības vēstures un sadalām darbu. Mūsu nodaļā ir 20 palātu. Parasti vienlaikus strādā četras māsas un es līdzās viņām, tātad katram ir atbildība par piecu palātu pacientiem. Sākumā saliekam medikamentus, tabletes, sistēmas, paņemam analīzes, ir jāaizpilda diezgan daudz dažāda veida dokumentācijas. Kopumā var teikt, ka darba dienas ir ļoti intensīvas, bieži nepārtrauktā kustībā.
Foto no Jāņā personiskā arhīva. 2020. gada sākums
Foto no Jāņā personiskā arhīva. 2019. gads
Strādājot COVID-19 nodaļā, ne tikai palīdzi daudziem pacientiem, bet arī audz kā topošais ārsts?
Tā ir lieliska iespēja un pieredze nākotnei, jo jau šobrīd apgūstu darbu sadalījumu slimnīcā, ko dara ārsti un ko – māsas.
Kad pienāks mans ārsta laiks, būšu daudz vairāk darījis praktiski un nebūšu tikko no skolas sola ienācis slimnīcā.
Foto no Jāņā personiskā arhīva. 2019. gads
Publiskajā telpā ir daudz informācijas un arī dezinformācijas par pandēmijas tematiku. Kādas ir tavas domas par vakcinēšanos?
Vakcīna ir vienīgais veids kā varam atgriezties normālā ikdienā. Vakar saņēmu otro poti: viss kārtībā, tikai roka mazliet pasāp. Dažkārt man jautā, vai vakcīna nav pārāk ātri izveidota. Es atbildu, ka līdz šim nekad globālā mērogā kādas vienas problēmas risināšanā nav iesaistīti tik daudz resursu – gan zinātnisku, gan finansiālu.
Esmu pētījis vakcīnu izstrādes mehānismus, un esmu pārliecināts, ka tās ir drošas, turklāt arī cilvēkiem ar alerģijām.
Vakcīnām pievienotas ļoti maz dažādu blakusvielu – tikai pāris konservanti, lai tās varētu uzglabāt un tās veiksmīgi uzsūktos ķermenī. Nav saprātīgi gaidīt saslimšanu un tādā veidā censties iegūt imunitāti.
Tu runā kā pieredzējis mediķis. Kā izvēlējies ārsta profesiju?
Kādreiz domāju, ka ārsts nu gan nebūšu, tomēr tad drīz vien sapratu, ka darbs birojā vai ofisā nav domāts man. Tā kā man patīk strādāt ar cilvēkiem un tuvas ir eksaktās zinātnes, tomēr galu galā izvēlējos medicīnu, un nenožēloju ne mirkli. Medicīnas studijas ir ļoti daudzveidīgu teorētisko zināšanu un prakses apkopojums.
Ko tu teiktu citiem studentiem, kuri vēl domā, vai mesties COVID-19 ārstniecības virpulī un pieteikties darbā specializētajās nodaļās? Vai tas ir droši?
Foto no Jāņā personiskā arhīva. 2019. gads
Strādājot īpašajās nodaļās un pareizi lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus, risks noķert kovidu ir mazāks nekā parastā nodaļā vai uz ielas, ejot uz veikalu. Turklāt vēlreiz gribu uzsvērt, ka topošajam ārstam šī situācija dod iespēju daudz vairāk darīt pašam, jo klīnikā ne ar vienu neauklējas, un ir jāiet un jādara.
