Tehniskais ortopēds ir tas, kurš atdod pacientam kustību prieku

Ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas Ortozēšana, protezēšana vadītāju Ēriku Švēdi tiekamies viņa darbavietā Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā, turklāt telpā, kur sākas tehniskā ortopēda darbs ar konkrēto pacientu. Šeit klientam tiek noņemti mēri, kas vajadzīgi, gatavojot nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli. Ēriks stāsta, kas tas ir ļoti atbildīgs brīdis ne tikai tāpēc, ka mēriem jābūt precīziem, bet arī tāpēc, ka jāizrunā un jāsaprot, kāda protēze vai ortoze nepieciešama, jo viens pacients ir gados jauns un aktīvs, bet cits gados vecāks un ar mierīgāku dzīvesveidu. Protēze jāveido atbilstoši viņa dzīves ritmam un prasībām.

Ēriks, būdams Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centra vadītājs un RSU docētājs, labi pārzina gan šīs jomas teorētisko, gan praktisko pusi, un viņa teiktajā var ieklausīties ikviens, kuru interesē tehniskā ortopēda darbs.

Ēriks Švēde, kurš pats ir RSU studiju programmas "Ortozēšana, protezēšana" absolvents, tagad ir šīs bakalaura studiju programmas vadītājs un mācībspēks, kā arī Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centra vadītājs un tehniskais ortopēds

Kā kļūt par labu tehnisko ortopēdu?

Ēriks uzsver, ka tehniskajam ortopēdam jābūt tehniski domājošam cilvēkam, kurš pieradis strādāt ar rokām, kā arī jābūt attīstītai telpiskajai domāšanai. Tātad ir labi, ja rokas jau pirms studijām ir bijušas nodarbinātas un tāpēc ir veiklas un gatavas dažādiem roku darbiem.

Tajā pašā laikā esot gadījumi, kad studentam nav nekādu sākotnējo iemaņu, tomēr, centīgi studējot, ir iznācis augsti kvalificēts speciālists. Tātad daudz kas ir atkarīgs ne tikai no iepriekšējās pieredzes, bet arī no studenta uzņēmības, darba mīlestības un psiholoģiskās stabilitātes.

Studijas sniedz plašas teorētiskās zināšanas un bagātu praktisko pieredzi

Starp topošajiem studentiem uzņemšanā studiju programmā Ortozēšana, protezēšana ir pietiekami liela konkurence, jo uz vienu studiju vietu pretendē trīs līdz četri jaunieši. Ēriks stāsta, ka pēdējos gados studētgribētāju interese par tehniskā ortopēda amatu ir pieaugusi.

Studiju programmas Ortozēšana, protezēšana pirmajā gadā tiek apgūti vispārējie studiju kursi: fizika, matemātika, informātika, medicīniskā tehnoloģija, anatomija, fizioloģija, bioloģija u. c. Otrajā gadā studenti uzzina par ortozēšanu ar mīkstajām un cietajām ortozēm, pataloģisko fizioloģiju un iegūst citas teorētiskās zināšanas, trešajā gadā tiek apgūti fizioterapijas un ergoterapijas pamati u. c., savukārt ceturtais ir klīniskās prakses gads, kura laikā students arī raksta bakalaura darbu. Tātad var teikt, ka pirmajos trīs gados vairāk tiek apgūts ļoti plašs teorētisko zināšanu spektrs, bet ceturtajā gadā students bagātinās ar praktiskajām zināšanām pie tehnisko palīglīdzekļu ražotājiem.

Mūsdienās studentiem jāapgūst arī trīsdimensiju (3D) modelēšanas pamati un darbs ar 3D skeneriem. Šī tehnoloģija daudzviet pasaulē ieņem stabilu vietu atsevišķos ražošanas posmos un ir uzskatāma par tehniskā ortopēda darba neatņemamu sastāvdaļu.

Kur pēc RSU absolvēšanas strādā tehniskie ortopēdi

Latvijā ir septiņi lieli uzņēmumi, kas ražo tehniskos palīglīdzekļus, kā protēzes un ortozes, un absolventi pēc studiju beigšanas atrod darbu dažādās šo uzņēmumu ražotnēs. Viņi nodarbojas ar ekstremitāšu protēžu, ķermeņa mīksto un cieto ortožu vai ortopēdisko apavu ražošanu. Absolventi specializējas arī individuālo palīglīdzekļu izgatavošanā un prot izveidot augšējo un apakšējo ekstremitāšu protēžu sistēmas, cietās vai mīkstās ķermeņa ortozes un individuālus ortopēdiskos apavus.

Tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas uzņēmumos, ir starptautiskas, un Latvija nevienā posmā neatpaliek no labākajiem ārvalstu tehnoloģiskajiem paraugiem. Arī starptautiskie ražotāji iegulda zināšanās, organizē kursus, kurus apmeklē mūsu speciālisti.

Ēriks gan atzīst, ka tā saucamajā padomju laikā krietni atpalikām no brīvās pasaules pieredzes protēžu un ortožu izgatavošanā. Piemēram, protezēšanā izmantojamās vakuuma čaulas pie mums parādījās pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, lai gan ASV tāda tehnoloģija bija jau 70. gados. Toties šobrīd nav nekādu problēmu sekot līdzi pasaules novitātēm gan klātienē, apmeklējot mācības, gan attālināti.

Taisot protēzi, vienlaikus jābūt gan māksliniekam, gan konstruktoram

Programmas vadītāja vārdu patiesumu par Latvijā izmantoto tehnoloģiju augsto līmeni apstiprina centra noliktavas piepildītie plaukti, kuros ir dažādi protēžu un ortožu mezgli un detaļas. Protēze ir kā konstruktors, kurā tiek savienotas detaļas, kas piemērotas dažādiem aktivitāšu līmeņiem. Katra protēze ir unikāla un paredzēta tikai konkrētajam cilvēkam. Ēriks stāsta, ka vienīgais, kas var ierobežot, izvēloties tehnisko palīglīdzekli, ir finanses, jo protēzes ir salīdzinoši dārgas un valsts finansējuma ne vienmēr pietiek.

Protēze aizvieto kādu ķermeņa daļu, piemēram, potīti, bet ortoze palīdz esošajai pareizi kustēties. Ir, piemēram, pacienti ar pēdu, kas atkarājas, kā dēļ ir klupšanas risks, bet ortoze palīdz potīti noturēt pareizi.

Kā skaidro programmas vadītājs, ortozēšana ir diezgan klīniska zinātne, jo tehniskajam ortopēdam ir labi jāsaprot konkrētā saslimšana, tās ietekme uz kustībām un tas, ar kādām metodēm to var koriģēt.

Savukārt modelēšanas telpa, kurā nonāk sākotnēji noņemtie mēri, atgādina mākslinieka darbnīcu. Programmas vadītājs Ēriks Švēde uzsver, ka šobrīd arvien lielākas ir tehnisko palīglīdzekļu dizaina iespējas, kas pamatā saistīts ar izstrādājuma krāsu un dažādiem zīmējumiem. Kad protēze ir gatava, pacientam pie tās ir jāpierod, nepieciešama, piemēram, gaitas apmācība, kas ir ilgstošs process. Klasiskā izpratnē aprit vismaz pusgads, darbojoties kopā ar fizioterapeitu, ergoterapeitu un trenējoties patstāvīgi, kamēr cilvēks kļūst pietiekami veikls, pārvietojoties ar protēzi.

Vai tikai vīriešu profesija?

Studiju programmas vadītājs smaidot stāsta, ka cilvēki bieži jautā, vai tehniskā ortopēda darbs ir vīriešu profesija. Varbūt kāds tā domā, taču prakse liecina par pretējo. Vīrieši šajā profesijā Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā un RSU studiju programmā Ortozēšana, protezēšana ir mazākumā. Piemēram, ar mīkstajām ortozēm strādā tikai kolēģes, ar cietajām ortozēm – viena dāma un viens kungs.

Iestāties RSU studiju programmā Ortozēšana, protezēšana tiek aicinātas gan meitenes, gan puiši, kam tuva medicīna, tehnoloģijas un ir vēlme palīdzēt cilvēkiem.