Tiesībsargs pievienojas RSU viedoklim par vakcinācijas kārtību, arī PSKUS noteikumi ir līdzīgi
Studijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur sagatavo topošos medicīnas un veselības aprūpes speciālistus, būtiska nozīme ir mācībām “pie pacienta gultas”. Šādā mācību formātā ir jāaizsargā pacienti, kuri pēc inficēšanās ar Covid-19 var gūt smagus veselības traucējumus vai pat nomirt. Tiesībsargs Juris Jansons ir izvērtējis RSU rektora rīkojumu un pret to izturas atbalstoši.
Viņš uzsver, ka infekcijdrošas vides radīšana ir ne tikai svarīga darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār. Turklāt līdzīga kārtība par infekcijdrošas vides radīšanu ir arī slimnīcu ārstiem, kas strādā turpat, kur topošie mediķi mācās.
RSU maija beigās informēja par nosacījumiem, kas būs jāievēro jaunajā studiju gadā (rudenī). Tie paredz, ka studiju procesā varēs piedalīties Covid-19 vakcinētas personas, infekciju pārslimojuši cilvēki un ar atsevišķiem noteikumiem arī tie, kuri nav ne vakcinējušies, ne pārslimojuši.
Proti, kopumā studentiem, kas grasās mācīties RSU, ir vairāki varianti: saņemt Covid-19 vakcīnu vai regulāri veikt Covid-19 testu. Ja students nevarēs dokumentāri apstiprināt, ka viņam bijusi anafilaktiska reakcija pēc pirmās potes, par Covid-19 testu studentam būs jāmaksā pašam.
Vēl arī studijās klātienē RSU drīkstēs piedalīties tie, kuri varēs dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanos, sākot ar brīdi, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz 180. dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, vēstīts RSU rektora rīkojumā.
Tiesībsargs pēc vairāku personu lūguma sniegt vērtējumu par rektora rīkojumu uzsver, ka RSU vakcinēšanos pret Covid-19 nav noteikusi par obligātu, bet gan sniedza izvēles iespējas. “Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu,” rakstīts tiesībsarga vērtējumā.
Tiesībsarga atbildes pilnā versija
Turklāt viņš pauž: ja studentu neapmierina esošā kārtība un students ir izvēlējies nevakcinēties, taču nevēlas arī regulāri veikt Covid-19 testu, studentam ir iespēja vienoties ar augstskolu par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, “stabilizējoties vispārējai epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas”.
Ārstu vidū kārtība līdzīga kā RSU
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka ārstiem nav noteikta obligāta vakcinācija pret Covid-19, taču gadījumā, ja ārsts nav saņēmis poti, arī viņam gluži tāpat kā RSU studentam regulāri jāveic Covid-19 tests. Vēl arī, kā paskaidro O. Šneiders, ārstniecības iestādes iespēju robežās mēģina personāla darba kārtību organizēt tā, lai pie cilvēkiem īpaši kritiskajās nodaļās, piemēram, reanimācijā, personāls būtu vakcinēts.
Tiesa, personāla organizēšana nebūt nav vienkārša, jo, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) šobrīd trūkst personāla. “[..] diemžēl mums personāla trūkst, mēs nevaram pārcelt uz vieglākiem vai smagākiem darbiem un tamlīdzīgi. Attiecīgi personas strādā, kur strādā. Mēs veicam visus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību,” teica PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Kopumā gan PSKUS, gan RSU lielais vairākums Covid-19 poti jau ir saņēmis. “Mums nav vakcinēti aptuveni 25 % darbinieku visās darbinieku grupās. Tā ir ceturtā daļa no mūsu kolektīva. Viegli mēs sasniedzām 70 %, bet katrs procents tālāk ir liels skaidrojošais darbs, ko mēs veicam ar mūsu darbiniekiem,” teica R. Muciņš.
Kopumā, kā ziņo slimnīcas pārstāve Janita Veinberga, šobrīd no visa slimnīcas kolektīva vakcinācijas kursu, saņemot abas vakcīnu devas, ir noslēguši 75 %. 78 % ir saņēmuši Covid-19 vakcīnas pirmo devu, taču 22 % nav saņēmuši nevienu Covid-19 poti. Tiesa gan, kā norāda Veinberga, apkopotie dati ir par laika posmu līdz maija beigām, tāpēc šobrīd šie cipari varētu būt mainījušies uz augšu.
Savukārt RSU Komunikācijas departamenta direkotrs Edijs Šauers norāda, ka RSU lielākā daļa jeb 80 % studentu no kopumā 1200 medicīnas un veselības aprūpes studiju absolventiem jau ir pilnībā vakcinējušies vai izslimojuši Covid-19.
Kāpēc esošajiem un topošajiem ārstiem jāpotējas
Kopumā tiesībsargs, izvērtējot RSU rektora rīkojumu, pievienojas tajā paustajai argumentācijai. Proti, RSU ziņoja, ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā būtiski mazināt infekcijas izplatīšanās riskus un atkal nodrošināt klātienes studiju darbu un pētniecību universitātē. Līdzīgi pauž arī tiesībsargs: “Infekcijdrošas vides radīšana ir ne tikai svarīga darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār.” Savukārt praktisko mācību “atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas”.
Šeit ir būtiski uzsvērt, ka RSU sagatavo topošos medicīnas un veselības aprūpes speciālistus, kuru apmācība nav iedomājama bez praktisku iemaņu apgūšanas “pie pacienta gultas”. Kad students dodas praktizēties uz slimnīcu, viņš bieži var satikt smagi slimus pacientus, kuriem saskarsme ar Covid-19 pozitīvu cilvēku un inficēšanās ar šo slimību var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi.
Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, un jau pašlaik ir zināms, ka atsevišķas slimnīcas kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Kā norādīts tiesībsarga publiskajā paziņojumā, tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Tā kā RSU strādā ciešā sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, kārtība attiecībā uz potēšanos, testēšanos vai pārslimošanas apliecināšanu ir samērota. “Mūsu pieeja pret vakcinēšanos un testēšanos ir stipri līdzīga, jo, protams, students bez praktiskajām mācībām medicīnu nevar apgūt. Skaidrs, ja to dara ilgstoši, tad zūd izglītības kvalitāte," norāda R. Muciņš.
Arī tiesībsargs uzsver, ka medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības “pie pacienta gultas”. “Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem,” rakstīts tiesībsarga paziņojumā.
Arī RSU pārstāvis E. Šauers atgādina, ka RSU “ir dzīvības zinātņu augstskola, kas veic praktisko iemaņu apmācību ārstniecības iestādēs. Šāda apmācība ir iespējama tikai klātienē.”
E. Šauers arī atgādina, ka līdz brīdim, kad skolā atsāksies klātienes mācības, katram studējošajam ir iespēja brīvi izvēlēties – vakcinēties pret Covid-19 vai veikt atbilstošus diagnostikas testus. Līdzīgas prasības esot daudzās universitātēs Eiropas Savienībā un ASV, norāda RSU pārstāvis.
Tāpat izskanējuši vairāki jautājumi par to, kāpēc vienādas prasības par potēšanos, testēšanos vai pārslimošanas apliecināšanu ir gan medicīnas studentiem, gan sociālo zinātņu studentiem. “(..) tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t. sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem,” publiskajā paziņojumā skaidroja tiesībsargs.
Tāpēc kopumā tiesībsargs pievienojas RSU paustajam. “(..) valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm,” ziņo tiesībsargs.
Augstskolas gaida vienotu valsts regulējumu
Vairākas augstākās izglītības iestādes pašlaik gaida, kad valdība un nozares ministrija sniegs vadlīnijas, kā organizēt studijas gaidāmajā mācību gadā. Arī E. Šauers norāda, ka atbildīgās ministrijas šobrīd jau strādā pie regulējuma par klātienes studijām nākamajā studiju gadā. “Ministru kabinets drīzumā pieņems šo regulējumu. Ja būs nepieciešams, RSU veiks grozījumus rektora rīkojumā atbilstoši valsts regulējumam,” vēsta E. Šauers.
Jau ziņots, ka premjers Krišjānis Kariņš šā gada 15. jūnijā valdības sēdē aicināja atbildīgās ministrijas “nopietni apsvērt” atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligāto vakcināciju pret Covid-19. Dienu pēc tam K. Kariņš intervijā Latvijas Radio, skaidrojot minēto, norādīja, ka svarīgi ir palielināt vakcinācijas aptveri jomās, kur darbiniekiem iekštelpās ir cieši un ilgstoši kontakti. Šādi cilvēki, piemēram, ir mediķi, pedagogi un sociālie darbinieki, jo prakse liecina, ka tieši šo cilvēku darbavietās rodas infekcijas perēkļi.
Raksta sagatavošanā izmantots portāla Delfi materiāls Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam par vakcinācijas kārtību; arī PSKUS noteikumi ir līdzīgi (autore: Liene Fedotova).
