Tiesību zinātnes docētājs Artūrs Kurbatovs apgūst jaunākās juridisko tehnoloģiju tendences konferencē “FutureLaw '24”

Šajā konferencē piedalījās zvērināti advokāti, juristi, docētāji, studenti un citi profesionāļi no visas pasaules, tostarp no Austrālijas, Vācijas, Francijas, Argentīnas, Taivānas, Baltijas valstīm u. c.

Vienlaikus tika runāts par to, vai un kā pieņemt digitalizāciju tiesību zinātnes jomā, izmantojot mākslīgo intelektu (artificial intelligence) un vai no tā ir ieguvums gan klientiem, gan juristiem. Papildus tika diskutēts par e-tiesas ceļvedi funkcionējošai tiesu iestāžu digitālajai infrastruktūrai.

Nav šaubu, ka mākslīgais intelekts jau ir daļa no sabiedrības ikdienas dzīves. Tomēr ir aktuāls jautājums, vai sabiedrība spēj pieņemt, ka nākotnē, iespējams, jautājumu par pušu procesuālo dokumentu pieņemamību lems mākslīgais intelekts, nevis cilvēks tiesnesis. Turklāt aktuāls ir arī jautājums, vai sabiedrība spēj uzticēties mākslīgajam intelektam un akceptēt tā lēmumus.

Neraugoties uz daudziem eksistenciāliem jautājumiem, kuru vēl tikai vajadzēs izzināt, jau šobrīd konferencē tika prezentētas tehnoloģijas, kas spēj atvieglot ikdienas juridisko pakalpojumu sniegšanu un paaugstināt to kvalitāti (piemēram, xLaw, Dokobit, LEGID u. c.), tādējādi apliecinot, ka juridiskās tehnoloģijas var būt spēcīgs instruments efektivitātes un precizitātes uzlabošanā, kas savukārt veicinās labāku tiesu sistēmu un taisnīguma nodrošināšanu. Tomēr par spīti pozitīvajiem aspektiem, ko sniedz mākslīgā intelekta izmantošana ikdienas darbā, konferencē tika arī analizēti negatīvie aspekti, kas, iespējams, var apdraudēt sabiedrības pašattīstību. Proti, atvieglojot domāšanas procesu un deleģējot to mākslīgajam intelektam, sabiedrība riskē, ka nākotnes paaudzēm būs sarežģītāk attīstīt savas personīgās prasmes. Šis ir būtisks izaicinājums, kas prasa rūpīgu izvērtēšanu un stratēģisku pieeju, lai sabalansētu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ar nepieciešamību saglabāt cilvēku intelektuālās spējas un radošumu.

Konference FutureLaw '24 apliecināja, ka juridiskās tehnoloģijas ne tikai var uzlabot juridisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, bet arī radīt jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai un inovācijām. Tomēr vienlaikus ir svarīgi apzināties un risināt potenciālās negatīvās sekas, lai nodrošinātu, ka tehnoloģiju ieviešana notiek atbildīgi un ilgtspējīgi. Šādi pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka nākotnes juridiskā vide ir ne tikai tehnoloģiski attīstīta, bet arī sociāli atbildīga un cilvēkcentriska.

Programmas direktore asoc. prof. Inga Kudeikina vērš uzmanību: “Mēs regulāri pilnveidojam programmu, lai piedāvātu studentiem ne tikai fundamentālas juridiskās zināšanas, bet arī iespēju apgūt jaunākās tehnoloģijas un to pielietojumu juridiskajā praksē. Mūsu mērķis ir veidot profesionāļus, kuri spēj ne tikai izprast un pielāgoties mūsdienu strauji mainīgajai pasaulei, bet arī būt tās priekšgalā."

“Mūsu docētāji ir aktīvi pētnieki, kas seko līdzi pasaules domu apmaiņai un ātri reaģē uz jaunākajiem sasniegumiem mākslīgā intelekta ieviešanā. Mūsu docētāji regulāri piedalās starptautiskajās konferencēs un semināros, lai iegūtu visaptverošu izpratni par mākslīgā intelekta attīstību un tā ietekmi uz tieslietu nozari. Nepārtrauktā zināšanu atjaunošana ļauj mums modernizēt tiesību zinātnes apguvi un būt priekšgalā juridiskās izglītības jomā, nodrošinot, ka mūsu studenti iegūst visjaunākās un visatbilstīgākās zināšanas tiesību jomā,” pauž Sociālo zinātņu fakultātes dekāne asoc. prof. Karina Palkova.