Aizvadīts pirmais reģionālais seminārs par drošības stiprināšanu Latvijā un Rīgā

29. novembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta zālē tika aizvadīts pirmais no kopumā pieciem plānotajiem reģionālajiem semināriem, kurā RSU pētnieki ar nozares ekspertiem, politikas veidotājiem, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem diskutēja par aktuālajām drošības problēmām un kopīgi meklēja risinājumus to novēršanai.

Atklājot semināru Drošības stiprināšana Latvijā un Rīgā. Apdraudējumu veidi un to novēršana, RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne asoc. prof. PhD Karina Palkova pateicās pētniekiem un projekta vadītājam prof. em. Dr. iur. Andrejam Vilkam par līdz šim ieguldīto darbu un īstenotajām aktivitātēm. “Seminārs apliecina Latvijas drošības stiprināšanas nozīmi, kur būtiska loma ir diskusijām un institūciju pieredzes apmaiņai. Pateicos pētnieku kolektīvam par vērā ņemamo ieguldījumu un novēlu veiksmi turpmākajā darbā, lai kopīgi sasniegtu izvirzītos mērķus sabiedrības drošības stiprināšanā,” uzsvēra K. Palkova.

RSU pētnieki un eksperti diskutēja par būtiskākajiem apdraudējuma veidiem un risinājumiem tādās jomās kā sabiedriskā drošība, politiskā drošība, valsts aizsardzība, kiberdrošība un informatīvā drošība. A. Vilks iepazīstināja semināra dalībniekus ar drošības vides raksturojumu mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. “Drošība ir mūsu sabiedrības stūrakmens, un tās loma kļūst arvien nozīmīgāka mūsdienu apdraudējumu kontekstā. Ir būtiski drošību uztvert ne tikai kā praksi, bet arī kā zinātni, kas veicina izpratni un gatavību rīkoties krīzes situācijās. Izglītošanās un sagatavotība ir būtiski instrumenti, lai stiprinātu mūsu sabiedrības noturību,” viņš norādīja.

Ar jautājumu Vai jūs jūtaties droši? RSU pētniece doc. Dr. iur. Aldona Kipāne atklāja diskusiju par iekšējo drošību un kriminogēno stāvokli Rīgā. “Noziedzība un kriminogēnais stāvoklis ir viens no jutīgākajiem un nozīmīgākajiem sabiedrības sociālās dzīves aspektiem. Tie būtiski ietekmē sabiedrības emocionālo komfortu, drošību un aizsargātību, kas savukārt veido fundamentālu pamatu mūsu kopējai izdzīvošanai un attīstībai,” akcentēja A. Kipāne. Savukārt RSU pētnieks Gints Georgs Muraševs norādīja uz aktuālu problemātiku – naida noziegumiem. “Motivācija naida noziegumiem bieži sakņojas zema izglītības un ienākumu līmeņa, atkarību izraisošo vielu patēriņa un informatīvās propagandas ietekmes kombinācijā. Naida noziegumi veicina sabiedrības šķelšanos un rada pamatu konfliktu eskalācijai, tādēļ to novēršana ir būtiska valsts drošības stiprināšanā,” uzsvēra G. G. Muraševs.

RSU pētnieks Romāns Gagunovs ar klātesošajiem diskutēja par politisko drošību un stabilitāti. R. Gagunovs norādīja, ka politiskā drošība ir valsts demokrātiskās stabilitātes pamats, kurai jābalstās uz sabiedrības vienotību, uzticību valsts institūcijām un politisko partiju un partiju apvienību ilgtspēju. Dati liecina, ka ir novērojama problemātika šajā jomā, kas potenciāli var radīt labvēlīgus apstākļus dažādiem iekšējās drošības izaicinājumiem nākotnē.

Semināra laikā klātesošie diskutēja arī pa militāro drošību un aizsardzību. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības saskata reālu militāro apdraudējumu no Krievijas un pauž gatavību aizstāvēt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā. RSU pētniece Dr. iur. Kristīne Kuzņecova norāda:

“Militārā drošība ir viens no būtiskiem nacionālās drošības elementiem un nozīmē valsts spēju aizsargāt tās iedzīvotājus un nacionālās intereses no iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būtiski ir mainījusies arī Latvijas sabiedrības attieksme – pieaugusi izpratne par drošības nozīmi, patriotisma izjūta un arī vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā.”

Seminārā tika apskatīti arī izaicinājumi, kas saistīti ar informatīvo drošību, it īpaši ņemot vērā graujošo tehnoloģiju nekontrolētu attīstību un informatīvi kognitīvo karu. Noslēgumā RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš kopā ar semināra dalībniekiem diskutēja par pretošanos kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības. Tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pievērst uzmanību pilsoniskās pretošanās gatavībai, nodrošinot visaptverošu izglītību un apmācību visiem iedzīvotājiem par aktīvu vai pasīvu un vardarbīgu vai nevardarbīgu pretošanos. “Katram pilsonim ir jāsaprot, ka valsts aizsardzība nebeidzas ar teritorijas vai tās daļas īslaicīgu zaudēšanu. Aizsardzības operācija pāriet uz slepenas pretošanās fāzi pagaidu okupētajās teritorijās. Katrs pilsonis var atbalstīt pretošanos,” norādīja V. Rakstiņš.

Semināra mērķis bija veicināt diskusijas par drošības stiprināšanas iespējām un dalīties ar jaunākajiem risinājumiem, kas sekmē efektīvāku aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem draudiem. Dalībniekiem bija iespēja gūt vērtīgu pieredzi, pilnveidot savas zināšanas un iesaistīties diskusijās ar nozares profesionāļiem.