RSU pētnieki iniciē likumu grozījumus par attālinātā darba organizēšanu Latvijā

RSU Darba drošības un vides veselības institūts (DDVVI) Covid-19 pandēmijas laikā veica pētījumu un sagatavoja priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Ekspertu darba rezultātā stājās spēkā grozījumi vairākos likumos saistībā ar attālinātā darba organizēšanu Latvijā.

Pirmkārt, tika ierosināti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kur 2020. gadā tika ieviests termins attālinātais darbs. Otrkārt, grozījumi Darba likumā papildināja 76. pantu ar ceturto daļu, nosakot iespēju darba devējiem kompensēt attālināti nodarbinātajiem izdevumus, kas saistīti ar attālināto darba veikšanu, par patērēto elektrību, internetu u. c. Treškārt, pētījuma noslēdzošajā daļā tika pieņemti grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredzēja, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli 2021. gadā atbrīvoja ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus nodarbinātajiem, kurus atbilstīgi Darba likumam sedza darba devējs, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī par pilnas slodzes darbu.

Šie grozījumi par attālinātā darba organizēšanu Latvijā, tostarp tiesības uz elastīgu darba laiku, privātumu un darba apstākļu pielāgošanu veicināja elastīgāku darba tirgu, uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru, pieejamību plašākam darba tirgum un reģionālo attīstību. Vienlaikus šādas izmaiņas sekmēja ilgtspējīgu nodarbinātību, vides ilgtspēju un drošību Covid-19 pandēmijas laikā, kad attālinātais darbs bija būtisks sabiedrības veselības aizsardzības pasākums.

Ietekmes apmērs un ieguvumi

DDVVI pētījuma rezultāti ietekmēja darba devējus un darba ņēmējus Latvijā, īpaši sektoros, kur attālinātais darbs kļuva par normu, piemēram, IT, finansēs, izglītībā, valsts pārvaldē. Saskaņā ar oficiālo statistiku 2024. gada otrajā pusē attālināti strādāja 11–12 % darbinieku jeb aptuveni viens no desmit nodarbinātajiem. Tādās jomās kā IT un finanses attālināti strādājošo skaits sasniedza pusi jeb 50 %, valsts pārvaldē – 21 %. Covid-19 pandēmijas laikā attālināti strādāja pat 22 % nodarbināto (180 000), bet IT un finansēs – vairāk par 70 %. Tāpēc attālinātā darba organizācija skāra lielu ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu.

Galvenie ieguvēji no attālinātā darba organizēšanas Covid-19 pandēmijas laikā bija darbinieki, kuri ieguva drošību un iespēju turpināt darbu attālināti. Darbiniekiem tika nodrošināta iespējas strādāt nepilnu vai elastīgu darba laiku, kas veicināja labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru.

DDVVI analizēja, kā attālinātais darbs ietekmēja darba laika efektivitāti, uzdevumu izpildi un komandas sadarbību. Pētījums aktualizēja mentālās un fiziskās veselības problēmas: palielināto stresu, izdegšanas risku un ergonomikas problēmas, ar kurām darbinieki saskārās attālinātā darba laikā. Sagatavotie priekšlikumi par mentālās veselības atbalsta pasākumiem un ergonomisku darba vidi mājās veicināja darbinieku labklājību. Papildus tika akcentēta ergonomikas nozīme, piedāvājot risinājumus, kā pielāgot darba vidi mājās, lai mazinātu muguras sāpju un muskuļu, skeleta problēmu risku. Atsevišķu problēmsituāciju izpēte tika nodota vertikāli integrētajā projektā Ergonomika un gaisa kvalitāte, lai studējošajiem būtu iespēja veikt praktisku gadījumu izpēti, veicot datu ievākšanu un analīzi.

Darba devēji, savukārt, spēja nodrošināt nepārtrauktību biznesa procesiem un pielāgoties krīzes apstākļiem. DDVVI izstrādātās vadlīnijas palīdzēja darba devējiem pārstrukturēt darba procesus, lai palielinātu efektivitāti attālinātā darba režīmā.

Ieguvēju vidū ir arī Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, kas veicināja sabiedrības veselības aizsardzību un ekonomikas stabilitāti, vienlaikus mazinot vīrusa izplatību. Būtiski, ka Covid-19 pandēmijas laikā ierosinātās izmaiņas veidojušas pamatu pašreizējai attālinātā darba organizācijai Latvijā. Normatīvo aktu izmaiņas palīdz darba devējiem saglabāt darbiniekus pat ekonomiski sarežģītos apstākļos, piemēram, atkārtotas pandēmijas gadījumā.

DDVVI veiktie pētījumi palīdzēja veidot ilgtspējīgas darba stratēģijas un atbalsta mehānismus, kas uzlaboja gan darbinieku produktivitāti, gan labklājību. Tādējādi pētījumi sniedza būtisku ieguldījumu sabiedrības veselībā, ekonomiskajā stabilitātē un darba tiesību attīstībā Latvijā. DDVVI ieteikumi un vadlīnijas tika izmantotas politikas veidošanā, kas ietekmēja darba aizsardzības stratēģijas un regulējumus. Darba vides uzlabojumi un sabiedrības veselības atbalsta pasākumi skāra lielu daļu no 880 tūkst. darbinieku Latvijā.

Izveidotā sadarbība

Pētījuma laikā tika stiprināta starpnozaru sadarbība Latvijā: DDVVI pētījumi tika veikti sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Veidojās arī sadarbība starp publiskajām un privātajām organizācijām, ļaujot kopīgi risināt attālinātā darba izaicinājumus un uzlabot darba organizāciju. DDVVI veica mērījumus Latvijas Nacionālajā operā un baletā, lai noteiktu drošākos apstākļus koncertu organizēšanai, savukārt Vidzemes koncertzāle, balstoties uz DDVVI veikto ventilācijas analīzi, uzlaboja gaisa kvalitāti koncertu laikā. Balstoties uz DDVVI mērījumiem, tika organizēta droša iepirkšanās mazumtirdzniecības veikalos, tādējādi veicinot sabiedrības veselības aizsardzību un ekonomikas stabilitāti.

Starptautiskā sadarbība, savukārt, ietvēra dalību starptautiskos tīklos, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā un COST Actions, kas nodrošināja pieredzes un labās prakses apmaiņu un palīdzēja izstrādāt vienotas vadlīnijas darba drošības un veselības jautājumos.

Papildu informācija par pētījumu

Pētījuma ziņojums Izvērtējums un priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām rīcībpolitikā un/ vai normatīvajos aktos, lai veicinātu nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā) Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos