RSU Darba drošības un vides veselības institūts uzlabo darba drošību Latvijā
RSU Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) eksperti jau piektajā projektā turpināja pētīt darba apstākļus un riskus Latvijā. Pētījuma gaitā izstrādāti uzlabojumi normatīvajos aktos darba aizsardzības jomā, kas vērsti uz darba negadījumu samazināšanu, uzlabojot darba apstākļus un nodarbināto veselību.
Pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021 turpināja institūta iepriekš veiktu četru šādu pētījumu sēriju laika periodā no 2005. līdz 2018. gadam. Piektais pētījums no 2019. līdz 2021. gadam sniedza padziļinātu un visaptverošu analīzi par dažādiem darba apstākļu un darba vides risku aspektiem, kā arī to izmaiņām dinamikā. Veicot darba apstākļu un risku monitoringu un apzinot aktuālo situāciju, kā arī identificējot problēmu cēloņus, DDVVI noteica nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus normatīvajos aktos darba aizsardzības jomā. Tika sagatavoti ieteikumi pasākumiem, lai valstiskā līmenī veicinātu darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumos, atspoguļojot arī tos darba aizsardzības aspektus, par kuriem darba devējiem un nodarbinātajiem trūkst informācijas.
Uzlabojas nelaimes gadījumu reģistrācija un samazinās letālo negadījumu skaits
Iepriekš bija nepilnīga statistika par reģistrētajām darbā iegūtajām traumām, bet pētījuma laikā DDVVI šos datus apkopoja un analizēja. Reģistrēto nelaimes gadījumu skaita analīze liecināja, ka Latvijā turpina pieaugt kopējais gadījumu skaits, bet samazinās letālo negadījumu skaits uz 100 000 nodarbināto. Kopējais reģistrēto nelaimes gadījumu skaita pieaugums liecina par labāku reģistrāciju, jo normatīvie akti liek ārstniecības iestādēm ziņot Valsts darba inspekcijai par nelaimes gadījumiem darbā, kā arī sniedz cietušajiem sociālās garantijas – valsts vai darba devēja nodrošinātu ārstēšanu un rehabilitāciju. Tiek piedāvātas pārkvalifikācijas un profesionālās rehabilitācijas programmas, ja nav iespējams turpināt darbu esošajā nozarē. Darbiniekiem tiek nodrošināta sociālā aizsardzība, finansiālais atbalsts un pielāgotas darbavietas, lai veicinātu ilgtermiņa darbspējas. Savukārt letālo negadījumu skaita samazinājums ir saistāms ar darba vides uzlabošanos ilgtermiņā.
Ministru kabinetā apstiprinātajā Darba aizsardzības jomas attīstības plānā 2024.–2027. gadam DDVVI ir būtiska loma: institūts nodrošināja visus nepieciešamos datus, lai veidotu datos balstītu pasākumu plānu. DDVVI izstrādātie priekšlikumi veido plānā noteiktos darba aizsardzības pasākumus, kas veicina darbinieku veselību un labklājību, samazina negadījumu skaitu darba vietās un uzlabo darba produktivitāti Latvijā.
Iesaistīti darba devēji, darbinieki un sociālie partneri
Darba devējiem un nodarbinātajiem bieži vien trūkst pietiekamu zināšanu par būtiskiem darba aizsardzības aspektiem, piemēram, pareizu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, ergonomisku darba vietu izveidi, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu un citu kaitīgu faktoru ietekmi uz veselību. Darba devējiem nereti trūkst informācijas par normatīvajiem aktiem un efektīviem darba drošības risinājumiem, savukārt nodarbinātie nav pietiekoši informēti par savām tiesībām un pienākumiem drošas darba vides nodrošināšanā.
Pētījuma laikā darba aizsardzības speciālisti un arodslimību ārsti piekļuva aktualizētai un precīzai informācijai par darba vides riskiem un problēmu cēloņiem. Šīs zināšanas veicina nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumu skaita samazinājumu.
Iesaistīti ir arī sociālie partneri: Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kam jāizskata mazāk sūdzību par domstarpībām starp darba devējiem un darbiniekiem, jo tiek uzlaboti darba apstākļi un drošība.
Ieguvumi
Pētījuma ieguvumi skar vairākas jomas, pirmkārt, top drošāka un veselīgāka darba vide – nodrošinot darbiniekiem labākus darba aizsardzības nosacījumus, samazinās darba negadījumu un arodslimību risks. Tas ilgtermiņā samazina gan uzņēmumu izmaksas saistībā ar kompensācijām un slimības pabalstiem, kas savukārt veicina uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, gan valsts izdevumus arodslimnieku un nelaimes gadījumos cietušo ārstēšanai. Uzlabojot darba drošības apstākļus un paaugstinot izpratni par darba vides riskiem, tiek veicināta darbinieku ilgtermiņa veselības saglabāšana un dzīves kvalitāte. Tas arī samazina spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu un potenciāli samazina ārstēšanas izmaksas par darba traumām un ar darbu saistītām slimībām.
Otrkārt, pieaug darba ražīgums – darba aizsardzības pasākumu uzlabošana pozitīvi ietekmē darbinieku motivāciju un darba efektivitāti. Veselīgāki un drošāki darbinieki nozīmē mazākus zaudējumus apmaksātas darba nespējas dēļ.
Treškārt, mācības par darba aizsardzību ne tikai uzlabo darba devēju un darbinieku zināšanas un prasmes, bet arī veicina atbildības sajūtu. Ar sistemātisku datu ievākšanu un regulārām apmācībām DDVVI uzlabo darba drošības kultūru Latvijā, kas palīdz efektīvāk identificēt un novērst darba vides riskus. Tas ilgtermiņā uzlabo uzņēmumu iekšējo kultūru un darba apstākļus, veicinot ilgtspējīgu attīstību un samazinot darbinieku mainību. Uzņēmumi, kuri nodrošina augstāku darba aizsardzības līmeni, kļūst efektīvāki un pievilcīgāki potenciālajiem darbiniekiem un investoriem, kas savukārt palielina to konkurētspēju tirgū un pozitīvi ietekmē ekonomisko situāciju valstī.
Ik gadu vairāki tūkstoši darba drošības speciālistu uzlabo zināšanas
DDVVI izstrādā vadlīnijas un sniedz ekspertu ieteikumus, kas palīdz darba devējiem ieviest labākas darba aizsardzības sistēmas un atbilstoši novērtēt riskus. Tas uzlabo darba aizsardzību un nodrošina veselīgāku darba vidi, kas pozitīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un samazina izmaksas saistībā ar darba negadījumiem un slimībām. Izveidotas mācības darba devējiem, kā arī papildināti DDVI sagatavotie informatīvie materiāli par darba drošības un aizsardzības jautājumiem darba aizsardzības speciālistiem, uzņēmumu vadītājiem, nodarbinātajiem, arodveselības ārstiem u. c.
Kopš 2019. gada DDVVI ir apsekojis vairāk nekā 1500 personu, kam ir paaugstinātas zināšanas un prasmes par darba drošības jautājumiem. Turklāt ik gadu sasniegti vēl aptuveni 3000 darba drošības speciālistu, t.sk. valsts pārvaldē. Tas palīdz samazināt darba negadījumu skaitu un uzlabot nodarbināto veselību, tādējādi veicinot darba ražīgumu un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
