RSU pētījums palīdz novērst priekšlaicīgu dzemdību risku

Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Dzemdību nama vadošo pētnieku īstenotajā projektā par priekšlaicīgas dzemdības izraisošo faktoru izpēti izstrādāts protokols, kā rīkoties gadījumos, kad grūtniecēm ir saīsināts dzemdes kakls. Šādām grūtniecēm tagad ir būtiski samazināti priekšlaicīgu dzemdību riski.

Ārstiem ilgu laiku bijusi neskaidrība, ar kādu metodi palīdzēt sievietēm priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās gadījumā, kas rada risku pāragrām dzemdībām vai bērniņa zaudējumam. Pētnieki meklēja atbildi uz jautājumu, vai ir iespējams noteikt dzemdes kakla saīsināšanās iemeslus, un atklāja ģenētiskus faktorus, kas ietekmē dzemdes kakla nepietiekamību un līdz ar to arī priekšlaicīgu dzemdību risku.

Pētījumā pirmo reizi tika atklāti reti patogēni PGR gēna (progesterona receptora gēns) un NR3C1 gēna (glikokortikoīdu receptora gēns) varianti, kas ir saistīti ar dzemdes kakla nepietiekamību. Atklātie PGR un NR3C1 gēna ģenētiskie varianti izskaidro, kādēļ noteiktās pacientu grupās progesterona efektivitāte var būt samazināta vai neefektīva un sniedz pamatu terapijas individualizācijai. Šie rezultāti apstiprina teoriju par iespējamu ģenētisku predispozīciju priekšlaicīgām dzemdībām, sniedzot būtisku ieguldījumu reproduktīvās medicīnas un ģenētikas zinātnē.

Ko devis pētījums

Priekšlaicīgu dzemdību draudu gadījumā ārstu rīcībā ir ierobežots skaits ārstēšanas metožu. RSU pētījuma zinātniskā daļa ļāvusi mainīt ārstēšanas pieeju sievietēm ar saīsinātu dzemdes kaklu, uzlabojot ārstēšanas rezultātus. Vairāku gadu pētījums par dzemdes kakla nepietiekamību tagad palīdz lēmuma pieņemšanā: ievērojot ģenētiski noteiktos riska faktorus, iespējams precīzāk prognozēt progesterona terapijas efektivitāti un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas stratēģiju – noteiktās situācijās piedāvāt grūtniecēm ķirurģisku ārstēšanu – šuvju uzlikšanu uz dzemdes kakla, bet citos gadījumos tieši otrādi – to nedarīt vai izvēlēties kombinētu terapiju.

Ieteiktais ārstēšanas protokols ir šāds: ja dzemdes kakls ir saīsināts, sievietei piedāvā progesteronu; ja tas ir īpaši saīsināts – piedāvā gan progesteronu, gan dzemdes kakla šūšanu. Pēc dzemdes kakla sašūšanas sievietei nav jāpaliek slimnīcā. Ievērojot saudzējošu režīmu, var kustēties, tādējādi mazinot dziļo vēnu trombozes risku. Šis algoritms būtu rekomendējams visās medicīnas iestādēs Latvijā, un tā izmantošana standartizē un uzlabo grūtnieču aprūpi. Latvijā šāda ārstēšana ir nepieciešama aptuveni 300–400 sievietēm gadā (2,8 % dzemdētāju) ar diagnosticētu dzemdes kakla nepietiekamību.

Kāda no dalībniecēm atzina, ka iesaistījusies pētījumā, lai varētu nākotnē palīdzēt citai māmiņai, kura nonāktu šādā situācijā: 

“Ja kaut kripatiņu par šo problēmu var uzzināt, tad tas ir svēts darbs, un es ceru, ka šo problēmu sievietēm nākotnē būs iespējams novērst.”

Ģenētisko faktoru un klīnisko pazīmju iekļaušana ārstēšanas plānošanā palīdz ārstiem (ginekologi, dzemdību speciālisti u. c. grūtnieču aprūpē iesaistītās ārstniecības personas) noteikt, kurām pacientēm ir augstāks priekšlaicīgu dzemdību risks. Tas ļauj izvēlēties piemērotāko terapiju – progesteronu vai ķirurģisku iejaukšanos.

Pētījuma rezultāti uzsver progesterona terapijas nozīmi, lai samazinātu priekšlaicīgu dzemdību risku. Progesterona nozīmēšana ir pierādīta kā efektīva metode grūtniecības pārtraukšanās draudu mazināšanai visā grūtniecības laikā. Ir pierādīts, ka progesterona lietošana līdz 36. grūtniecības nedēļai pacientēm ar dzemdes kakla saīsināšanos ir efektīva metode, kas palīdz novērst grūtniecības pārtraukšanās draudus.

Ieguvumi

Vislielākais ieguvums no šā pētījuma ir priekšlaicīgu dzemdību novēršana un pacientēm sniegtā drošība: pētījuma rezultāti sniedz ārstiem pamatotu rīcības plānu un novērš nevajadzīgus riskus grūtniecēm un bērniem, tādējādi samazinot priekšlaicīgu dzemdību skaitu. Tas ļauj uzlabot Latvijas jau tā zemos priekšlaicīgu dzemdību rādītājus, nodrošinot vēl augstāku aprūpes kvalitāti.

Pētījuma rezultāti stiprina reproduktīvās veselības aprūpes kvalitāti, samazinot komplikāciju un priekšlaicīgu dzemdību skaitu. Tas pozitīvi ietekmē mātes un bērna veselību. Tiek ekonomētas veselības aprūpes izmaksas: samazinot priekšlaicīgu dzemdību un ar tām saistītu komplikāciju skaitu, var ietaupīt izmaksas, kas nepieciešamas priekšlaicīgi dzimušu bērnu ārstēšanai.

Samazinās psiholoģiskā slodze ģimenēs. Samazinot priekšlaicīgu dzemdību iespējamību, tiek būtiski samazināts psihoemocionālais stress, ko piedzīvo ģimenes, kurām jārisina priekšlaicīgi dzimušu bērnu aprūpes problēmas. Šā pētījuma laikā dzemdību speciālists detalizēti izskaidroja visām 114 projektā iesaistītajām sievietēm grūtniecības pārtraukšanās riskus, turklāt 15 pacientes saņēma arī medicīniskā ģenētiķa konsultācijas, sniedzot būtisku emocionālu atbalstu un atvieglojot situāciju iesaistītajām ģimenēm.

Pētījumam ir arī zinātniskā un starptautiskā ietekme: veiktie atklājumi ir radījuši pamatu turpmākai izpētei par ģenētiskajiem faktoriem, kas saistīti ar dzemdes kakla nepietiekamību un priekšlaicīgām dzemdībām. Tas var veicināt jaunu terapiju un diagnostikas instrumentu izstrādi. RSU pētījums ir labs piemērs inovācijām medicīnā un palīdz stiprināt Latvijas reputāciju medicīnas pētniecībā, ietekmējot arī citu valstu ārstēšanas praksi priekšlaicīgu dzemdību novēršanā.

Par pētījumu

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu 2017. gadā sāka pētījumu par priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās iemesliem, riska faktoriem un izmantoto terapijas metožu efektivitāti. Nākamais pētījums sekoja 2021.–2023. gadā RSU un Rīgas Dzemdību nama vadošo pētnieku īstenotajā projektā par priekšlaicīgu dzemdību izraisošo faktoru izpēti, kurā iesaistījās ginekologi, dzemdību speciālisti un ģenētiķi. Pētījumā tika iesaistītas 114 sievietes, no kurām tika ievākta plaša medicīniskā vēsture, ģenētiskais materiāls un kuras līdz izrakstīšanai no Rīgas Dzemdību nama novēroja pētījumā iesaistītie speciālisti. Šobrīd pētījumi turpinās nākamajā projektā Dzemdes kakla saīsināšanās: pacienšu genotips, fenotips un aprūpes taktika grūtniecības laikā, kas ilgs līdz 2026. gadam.