Topošajiem žurnālistiem jārūdās arī tribīnēs
Sporta žurnālistika ir viena no odziņām, ko Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) jaunie mediju profesionāļi liek uz savu prasmju un iemaņu kūkas noslēdzošajā studiju gadā. Iepriekš apguvuši, kā strādāt dažāda veida medijos – radio, televīzijā, drukātajā presē un tīmeklī –, topošie mediju vides eksperti bakalaura studiju programmā Žurnālistika iziet cauri arī dažādām specializācijas jomām, tostarp sportam. Kopš pagājušā gada sporta žurnālistikas kursu studentiem vada Latvijas Televīzijas korespondents Normunds Melderis (bildē), kura kontā ir četras olimpiskās spēles.
Mīts par politiski neitrālu sportu
Sabiedrībai sekojot līdzi pavērsieniem ar Latvijas hokejistu iecerēm spēlēt agresorvalstī Krievijā, sporta žurnālistika pēdējā laikā nonākusi pastiprinātas uzmanības starmešos. “Notikumi Ukrainā tomēr visiem sagrāva mītu par sporta neitralitāti un skaidri mums parādīja, ka sports un politika nav nošķirami,” stāsta Normunds. Šī ir viena no tēmām, kuru viņš šķetina ar saviem studentiem – topošajiem žurnālistiem –, no kuriem sportā specializēsies vien retais, taču visi būs iepazinušies ar to, kā strādāt šai jomā.
Konstruējot studiju programmas Žurnālistika aptveramo tēmu loku, domāts ne vien par to, lai jaunais profesionālis būtu gatavs darbam dažādos medijos, bet arī par dažādām aroda nišām – jaunieši gūst ieskatu kultūras žurnālistikā, ziņu žurnālistikā, pētnieciskajā žurnālistikā, fotožurnālistikā, arī scenāriju radīšanā un redaktora darba niansēs, uzsver studiju programmas direktore, žurnāla Annas Psiholoģija galvenā redaktore Anna Peipiņa. Kopā ar RSU profesori un sabiedrisko mediju ombudu Andu Rožukalni viņa ir atbildīga par Normunda piesaisti studiju kursa vadīšanai.
“Studenti ļoti daudz gūst, kad ar viņiem strādā nozares profesionāļi, kuri nemācīs neko tādu, kas nav efektīvs mediju industrijā.
Uzņemdamies vadīt šo kursu, Normunds uztvēra savu darbu ļoti nopietni. Šī ir viņa pirmā mācībspēka pieredze, un, lai praktiskās zināšanas bagātinātu, viņš pērnvasar daudz laika vadīja bibliotēkā, lai kursa saturā izlīdzsvarotu praktisko pieredzi ar akadēmisko zināšanu bāzi,” uzteic A. Peipiņa.
Tagad, kad aiz muguras jau divi semestri, Normunds teic, ka ir gandarīts gan par saturu, kuru viņš sagatavojis studentiem, gan par studentu degsmi un azartu. “Latvijā ir samērā mazs tirgus un ik gadu starp absolventiem sagaidīt nākamos sporta žurnālistus nav reāli. Turklāt tiem, kuri šo virzienu ir izvēlējušies, jāprot aptvert visus sporta veidus, pie tam gan profesionālo, gan amatiersportu.
Atļauties specializēties tikai basketbolā vai hokejā var lielu valstu sporta žurnālisti. Mums Latvijā ir jābūt ļoti dinamiskiem un universāliem, jāspēj orientēties visos sporta veidos,
ieskaitot enduro un orientēšanās sportu,” ieskicē studiju kursa vadītājs. Tam piekrīt arī Krišs Kairis, kurš pirms diviem gadiem finišēja kā žurnālistikas bakalaurs un nu savā Alma Mater turpina studēt diplomātiju un starptautiskās attiecības. Savu kaislību – basketbola komentēšanu kanālā TV3 – Krišs kombinē ar pamatdarbu – iekšpolitisko procesu reportēšanu nacionālo ziņu aģentūrā LETA.
Stresā strādāt ātri, klusi, mierīgi
Pašu studiju kursa vadītāju savulaik sporta žurnālistikai pievērsa laikraksts Sports, un savu karjeru šai jomā Normunds sāka vēl laikos, kad pie spēles rezultāta varēja tikt, zvanot uz Rīgas Sporta pils dežuranta būdiņu. Ar informācijas apriti, kāda pieejama patlaban, Normunda karjeras pirmsākumi nav ne salīdzināmi, bet no otras puses – no žurnālista tiek prasīta daudz ātrāki tempi un plašāks prasmju spektrs. Piemēram, montāža, ko agrāk veica videoinženieri, tagad ir pašu reportieru pienākumos. Salīdzinot dažādus žanrus, Normunds atzīst, ka vislielākā operativitāte novērojama pie portālu un radio sporta žurnālistiem, kuru raksti un sižeti nonāk ēterā visātrāk pēc sacensību noslēguma. Drukātās preses bonuss ir iespēja izvērsties plašāk un pastāstīt dziļāk, bet televīzija, kā uzskata Normunds, ir visapjomīgākā, jo jādomā vienlaikus kā par tekstu, tā bildi. “Kopumā es teiktu tā – jāprot strādāt ļoti raiti, bet vienlaikus klusi un mierīgi, lai arī iekšēji ir stress,” viņš rezumē. Būtisks aspekts ir arī gatavība ziedot vakarus un brīvdienas, kas prasa izpratni no ģimenes un draugiem.
Raugoties uz gaidāmo studiju semestri, Normunds cer, ka epidemioloģiskie apstākļi neliegs ne klātienes nodarbības, ne skatītājus sacensību tribīnēs. Būdams nozares praktiķis, kursa saturā viņš uz to licis nopietnu akcentu, paredzot arī praktiskās nodarbības sacensību arēnā un ieskatu montāžas prasmēs.
“Jaunieši jāmet ūdenī, lai peld – tas viņus vislabāk sagatavos darba dzīvei,” nosaka Normunds.
