Vācu studentu asociācijas prezidenta Kristofa Filipa Šulces dzīves uzdevumi

RSU Starptautisko sakaru departamenta rakstu cikla Ārsts – tā ir misija viesi Kristofu Filipu Šulci (Christoph Philipp Schulze) raksturo aizrautība ar medicīnas pasauli un spēcīga vēlme palīdzēt cilvēkiem. Viņš atzīst – strādājot par ārstu, katra diena nes kaut ko jaunu un nebijušu, viņa lielākā vēlme ir palīdzēt cilvēkiem, kuriem to visvairāk vajag un to viņš cenšas īstenot arī pildot Vācu studentu asociācijas (Deutsche Studenten im Ausland) prezidenta pienākumus. 

Lūdzu, pastāsti par sevi!

Pavisam vienkārši – esmu Kristofs, man ir 28 gadi un nāku no mazas pilsētiņas Vācijas dienvidos. Esmu piektā gada medicīnas students Rīgas Stradiņa universitātē. Sevi raksturotu kā draudzīgu, atvērtu cilvēku, kuru vienmēr interesē jaunas lietas un izaicinājumi. Esmu ļoti aizrautīga personība, dažkārt pat var teikt, ka esmu stūrgalvīgs – īpaši, ja vēlos sasniegt izvirzītos mērķus. 

Paralēli studijām es ļoti daudz laika pavadu kopā ar saviem draugiem. Mums ir izveidojušās kopīgas tradīcijas – kopīgi gatavojam dažādus ēdienus, degustējam jaunas garšas, apmeklējam kino un operu. Man ļoti patīk gan klausīties mūziku, gan spēlēt kādu mūzikas instrumentu, lasīt grāmatas, spēlēt galda spēles un, protams, ceļot. Jau minēju, ka es esmu atvērta personība un mani interesē jaunas lietas, piemēram, kapoeira (cīņas mākslas veids, kurš apvieno deju, akrobātiku un mūziku), ar ko es nodarbojos jau ilgāku laiku. Kopš 2014. gada es esmu DSiA (Deutsche Studenten im Ausland) biedrs. 

Kāpēc vēlies kļūt par mediķi? Kas motivēja izvēlēties šo profesiju? 

Mācoties vidusskolā Vācijā, skolēniem ir mācību priekšmets Diakonijas darbs. Tas paredz praksi – arī palīdzot cilvēkiem ar speciālām vajadzībām gan mājas apstākļos, gan viņu darba vietās.  Tieši šo nodarbību laikā es sapratu, ka man patīk darbs ar cilvēkiem, man tas sagādā prieku un piepildījumu. 8. klases laikā mums bija vēl viena prakse – Karjeras izvēle. Manas ģimenes kaimiņš bija ārsts un viņš man piedāvāja iespēju strādāt slimnīcā. Es nokļuvu sirds ķirurģijas nodaļā, nonācu tiešā saskarē ar skarbu darba vidi, ļoti smagu darbu, pārbaudījumiem un pārdzīvojumiem, redzēju, ko nozīmē pacienta nāve. Mani aizrāva medicīnas pasaule. Tajā īsajā nedēļā es izlēmu, ka vēlos būt ārsts. Es sāku strādāt kā brīvprātīgais Sv. Jāņa Neatliekamās palīdzības dienestā Die Johanniter, biju skolas neatliekamās palīdzības dienestā, biju praksēs dažādu slimnīcu dažādās nodaļās. 

Par pamatu manai motivācijai studēt medicīnu kalpoja dažādi apstākļi. Cilvēka ķermenis un veids, kā visi iekšējie orgāni strādā perfektā saskaņā, lai uzturētu šo mikrokosmosa precīzu darbību ir vienkārši unikāla sistēma. Un vēl aizvien ir tik daudz nezināmā šajā sistēmā. Atklāt jaunus ārstēšanas veidus, palīdzēt pacientiem vislabākajā veidā, ir manis izvirzītie dzīves uzdevumi. Strādājot par ārstu, katra diena nes kaut ko jaunu, nebijušu, nav vienādu pacientu. Galu galā tā ir mana lielākā vēlme – palīdzēt cilvēkiem, kuriem to visvairāk vajag, ārstēt viņu slimības, pasargāt viņus no sāpēm. Protams, vajag rēķināties, ka visiem nav iespējams palīdzēt, visi nebūs pateicīgi, dažkārt vajadzēs sastapties ar negatīvām emocijām un attieksmi, bet dzīve sastāv no mazām lietām – silts rokasspiediens, pateikts paldies, apziņa, ka esi kaut ko mainījis pacienta dzīvē. Un tieši šīs lietas arī ir tās, kas iedvesmo mācīties un būt pārliecinātam par izvēlēto nākotni.  

Kāpēc izvēlējies studēt RSU?

Vācijā pēc vidusskolas pabeigšanas ir iespēja piedalīties brīvprātīgo gada programmā (Freiwilliges Soziales Jahr) – tā ir valdības atbalstīta brīvprātīgo iniciatīva. Arī es piedalījos šajā programmā. Pēc tam pieteicos studijām vairākās Vācijas augstskolās, kā arī sāku divu gadu ilgu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta mācību programmu. Tā kā uz medicīnas studiju vietu vajadzēja gaidīt apmēram septiņus gadus, es izlēmu studēt ģeogrāfiju. Studijas bija interesantas, bet tas nebija tas, ko vēlējos, līdz ar to sāku meklēt iespējas medicīnas studijām. Eiropas Savienība saviem pilsoņiem sniedz ļoti daudz iespēju ceļot, dzīvot citās Eiropas Savienības valstīs, tādēļ izvēlējos studēt Latvijā. Latviju man arī ieteica ārsts, pie kura biju strādājis sirds ķirurģijas nodaļā. Iespēja studēt mazās grupās un Atvērto durvju dienā iepazītā studiju vide – Anatomikums, Medicīnas tehnoloģiju centrs, ļāva man izlemt, ka studēšu RSU un nākamos sešus gadus dzīvošu Rīgā. 

Ko nozīmē būt ārvalstu studentam RSU un Latvijā? 

Būt RSU ārvalstu studentam ir lieliski. Nav daudz iespēju studēt un strādāt kopā ar tik daudziem dažādu valstu pārstāvjiem, bet, studējot Rīgā RSU, tas ir iespējams. Mums visiem ir iespēja paplašināt savu redzesloku un kļūt par izciliem pasaules medicīnas speciālistiem. Apgūstot jaunākās starptautiskās tendences, mēs varēsim strādāt jebkur pasaulē. 

Starptautiskā studenta statuss ir mainījis arī manu personisko dzīvi. Pēdējos četros gados Latvijā, esmu saticis ļoti daudz cilvēkus, ieguvis draugus visā plašajā pasaulē. Esmu iepazinies ar dažādām kultūrām, valodām, dzīvesveidiem. Esmu priecīgs, ka man ir bijusi šāda iespēja. Latvijas kultūra ir cieši saistīta ar Vācijas kultūru, to ir noteikusi mūsu vēsture. Kontakts ar vietējiem studentiem ļauj izprast gan kopējo, gan arī kultūru atšķirību. Es ieteiktu katram studentam kaut reizi pamēģināt studijas ārzemēs un kļūt par lielas starptautiskas sabiedrības daļu. 

Savu studiju laikā esi aktīvs Vācu medicīnas studentu asociācijas biedrs. Lūdzu, pastāsti par asociāciju, tavu lomu tajā, pieredzi.

Kā jau minēju, kopš 2014. gada esmu Vācu studentu asociācijas biedrs. Kopā ar lieliskiem un uzticamiem komandas biedriem esam pārvērtuši sākotnējo mazo interešu grupu par vienu no lielākajām studentu organizācijām RSU. 

Šobrīd DSiA ir 29 aktīvu biedru gan no Latvijas universitātes, gan RSU medicīnas studentiem. Un mēs noteikti esam atvērti jauniem biedriem, kuri vēlas strādāt kopā ar mums, lai padarītu studentu dzīvi interesantāku. DSiA moto kopš 2013. gada, kad bija tikai pieci organizācijas dibinātāji, ir Studentiem no studentiem. Mūsu mērķis ir atbalstīt vācu studentus RSU, kā arī iesaistīt dažādās aktivitātēs visus ārvalstu un arī vietējos studentus. Šobrīd organizējam dažādus pasākumus, kuros var piedalīties visi studenti – drēbju kamera, Student jam – pasākums, kad katrs var parādīt savus slēptos talantus, Tatort vakari – vienīgais pasākums, kas domāts tikai vācu valodas pratējiem - Vācijā ļoti populāra kriminālseriāla vakars.

Es pievienojos organizācijai, kad uzsāku studijas RSU. 2015. gadā mēs izlēmām, ka asociācijai ir jābūt oficiālai RSU organizācijai. Tika organizētas vēlēšanas – kļuvu par asociācijas viceprezidentu, 2016. gadā kļuvu par prezidentu. Šajos gados man ir bijusi iespēja gūt lielu pieredzi organizējot dažādus pasākumus, sadarbojoties ar universitātes vadību, kā arī ar Vācijas vēstniecību Latvijā. Esmu ļoti lepns ar mūsu komandas sasniegto pēdējos gados un zinu, ka mēs vēl varam izdarīt ļoti daudz nākotnē. 

Vai ir kādi citi labdarības, sociāli vai profesionāli pasākumi, kuros iesaisties? 

DSiA sadarbojas ar dažādām organizācijām Latvijā, organizējot labdarības pasākumus. Šobrīd strādājam kopā ar Latvijas Samariešu apvienību, lai noorganizētu starptautisku vakaru kādā no pansionātiem. Ir arī doma kopīgi strādāt pie projektiem bērniem. Esmu sācis arī apmeklēt vietējo Rotari grupu. Vācijā es vienmēr esmu iesaistījies dažādās aktivitātēs. 

Kad esmu mājās Vācijā, es joprojām strādāju Sv. Jāņa neatliekamās palīdzības dienestā Die Johanniter, esmu brīvprātīgais arī citos šīs organizācijas projektos.  Turklāt esmu arī ātrās reaģēšanas grupas loceklis vietējā civilās aizsardzības vienībā. Tā ir brīvprātīgo ārstu vienība, kas palīdz neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Tieši jaunā gada svinību laikā mūs izsauca uz lielu ugunsgrēku, kur tika ievainoti daudzi cilvēki. Strādājām vairākas stundas, lai sniegtu palīdzību ievainotajiem. 

Kādi nākotnes plāni? 

Beigšu savas studijas pēc diviem gadiem un vēlos nedaudz paceļot. Mani interesē alternatīvā medicīna, vēlos doties uz Āziju, lai gūtu priekšstatu par tādām ārstniecības metodēm kā akupunktūra, akupresūra, ārstniecības augu plašāka pielietošana. Un vēlos uzsākt savas studijas specialitātē, kas mani interesē visvairāk – pediatrijā.