Vadošais sociālais darbinieks – jauna profesija un izaicinājums tavai karjerai
Dzīves un darba pieredze, jau iegūta augstākā izglītība ir drošs pamats jaunam izaicinājumam un personīgai izaugsmei. Sociālās labklājības jomā ir vajadzīgi speciālisti ar dziļu izpratni par norisēm mūsdienu sabiedrībā, kā arī uzņēmīgi, radoši un gudri līderi. Vadošā sociālā darbinieka profesija būs jauna iespēja visiem tiem, kuri sevi vēlas apliecināt radošā darbā ar cilvēkiem un īstenot idejas, kas veicinātu labklājību.
Ko nozīmē būt vadošajam sociālajam darbiniekam?
Vadošā sociālā darbinieka profesija sociālā darba nozarē ir ieviesta tikai 2021. gada otrajā pusē reizē ar vadošā sociālā darbinieka profesijas standarta apstiprināšanu.
Jaunā profesija ir vērtējama kā nozīmīgs solis sociālā darba nozares attīstībā valstī. Tiek uzskatīts, ka pieredzes un starpnozaru zināšanu integrēšana ar sociālā darba vērtībām nodrošina kvalitatīvi augstāka līmeņa profesionālo kompetenci sociālajā darbā.
Vadošie sociālie darbinieki ir daudzpusīgi izglītoti un profesionāli speciālisti, kas spēj īstenot sociālo pārmaiņu iniciatīvas. Zināšanas, prasmes un kompetence sociālās jomas pārvaldīšanā un vadībā ir svarīgs priekšnoteikums, lai veidotu efektīvu sociālo politiku vietējās pašvaldībās, reģionu un valsts līmenī, atbildot uz iedzīvotāju vajadzībām.
Vadošie sociālie darbinieki būs speciālisti valsts un pašvaldību iestādēs, nevalstiskā un privātā sektora organizācijās, kuras sniedz sociālos pakalpojumus un nodarbojas ar sociālās politikas formulēšanu, ieviešanu un izvērtēšanu, kā arī strādās izglītības, veselības aprūpes un veselības veicināšanas iestādēs.
Būt vadošajam sociālajam darbiniekam nozīmē: stratēģiski domāt, organizēt un vadīt, būt dialogā ar sabiedrību, būt ar aktīvu dzīves pozīciju, būt līderim.
Vadošā sociālā darbinieka izglītība un profesionālā karjera
Vadošā sociālā darbinieka profesija ir gan akadēmiskās, gan profesionālās karjeras tālāk veidošanas iespēja. Ne tikai profesionāli sociālie darbinieki, bet arī citu nozaru speciālisti piemēram, pedagogi, sociologi, psihologi, ergoterapeiti, tiesību jomas speciālisti. un citi var kļūt par vadošiem sociālajiem darbiniekiem.
Šāda atvērtība sociālā darba studijās izriet no pašas nozares starpdisciplinārās dabas. Sociālā darba joma robežojas ar vismaz desmit disciplīnām: tiesību, pedagoģijas, psiholoģijas, socioloģijas, vadībzinību, politikas, ekonomikas u.c. Tāpēc iepriekš iegūtās zināšanas un kvalifikācija kādā no minētajām jomām ir vērtīgs un nozīmīgs ieguldījums, lai izglītību turpinātu sociālās labklājības virzienā un iegūtu vadošā sociālā darbinieka kvalifikāciju.
Studijas RSU profesionālā maģistra studiju programmā Sociālais darbs ir ne tikai jaunu zināšanu un prasmju apgūšanas akadēmisks process. Mācībspēki un studējošie, kuri satiekas vienkopus ar dažādām dzīves un profesionālās darbības pieredzēm, maģistra studiju laikā top par kopradošu komandu, kas ne tikai sasniedz savus mērķus – iegūt diplomu ar profesionālā maģistra grādu un vadošā sociālā darbinieka kvalifikāciju –, bet arī, bagātinot sociālā darba praksi ar iegūtajām atziņām, dod ieguldījumu sociālā darba nozares attīstībā valstī.
Vadošā sociālā darbinieka profesija Latvijā ir jauna. Tai ir jāstiprina sava identitāte, jāatrod sava vieta citu sociālās labklājības nozares profesionāļu vidū un jārada arī savs sociālā darbinieka publiskais tēls – darbinieka-, kurš ir zinošs, kurš spēj un var, kurš uzdrošinās un dara vajadzīgas lietas!
Autore: Dr. phil. Lolita Vilka,
Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja un
maģistra studiju programmas Sociālais darbs direktore
