Virsotņu kāpēji. Doktorantūra RSU. Valdis Ģībietis
Turpinām piecu stāstu sēriju par pieciem aizrautīgiem, drosmīgiem cilvēkiem, kuri metuši izaicinājumu sev un pieņēmuši lēmumu, uzsākot kāpienu, kas savā ceļā prasa gribasspēku, izturību un elastību grūtību pārvarēšanā, bet pretī sniedz jaunus, aizraujošus atklājumus, komandas pleca drošību un reibinošus horizontus, par ko dzirdam no alpīnistiem – virsotņu kāpējiem. Tomēr ne vienmēr, lai uzkāptu virsotnē, ir jāpako ceļasoma, to var izdarīt, iestājoties doktorantūrā.
Šajā sērijā piedāvājam mūsu jauno doktorantu atbildes uz pirmajiem svarīgajiem jautājumiem, kas varbūt ir aktuāli arī tev, ja domā, ka akadēmiskais alpīnisms ir aizraujoša nodarbe un ka sasniegt virsotni ietilpst tavā dzīves plānā.
Šo ciklu noslēdz Valdis Ģībietis – doktorants medicīnā.
Kā tu izvēlējies doktorantūras tēmu?
Esmu ārsts internists ar padziļinātu interesi retās iekšķīgās slimībās. Īpaši esmu aizrāvies ar olbaltumvielu izgulsnēšanās slimību grupu, ko sauc par amiloidozi. Šķita tikai loģiski sava doktorantūras darba tēmu izvēlēties tieši saistītu ar manu klīnisko interesi, lai iegūtos datus varētu izmantot gan savā ārsta darbā, gan tālākā zinātniskajā darbībā savā jomā. Ir taču izdevīgi, ka potenciālais pētījuma pacients pats atnāk uz ārsta konsultāciju pie manis! Izvēlējos pētīt transtiretīna amiloidozi, kas ir viens no biežākajiem slimības tipiem, bieži skar sirdi, radot smagu sirds mazspēju, bet ir ārstējams. Pasaulē novērots, ka šādu pacientu varētu būt krietni vairāk, nekā iepriekš uzskatīts, taču Latvijā līdz šim atklāti vien uz roku pirkstiem saskaitāmi gadījumi. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik lielai daļai cilvēku Latvijā ar sabiezētu sirds sieniņu un sirds mazspējas simptomiem patiesībā ir amiloidoze. Papildus plānots izpētīt, kā izmantot inovatīvus biomarķierus šo pacientu agrīnākā diagnostikā un slimības gaitas prognozēšanā.
Kā atradi promocijas darba vadītāju?
Mana darba vadītāji ir mani galvenie līdzšinējie mentori zinātnē un internajā medicīnā – profesori Andris Skride un Aivars Lejnieks, kuri mani iedrošināja uzsākt doktorantūras gaitas. Šo vīru pieredze zinātnē šaubas nerada.
Kā tu izvēlējies augstskolu un programmu?
Tā kā medicīnas studijas un rezidentūru esmu pabeidzis RSU, turklāt arī pasniedzu nodarbības RSU medicīnas studentiem, bija pilnīgi skaidrs, ka īstā vieta doktorantūrai ir mana Alma mater. RSU piedāvā doktorantūras programmu Veselības aprūpe ar apakšprogrammu Medicīna.
Tavi ieteikumi, kā izstrādāt pieteikumu?
Galvenais ir laba pētījuma ideja, kas pašam šķiet svarīga, interesanta un atklāj ko jaunu. Jāņem vērā, ka
doktorantūras tēma aizņems lielu daļu dzīves vairākus turpmākos gadus, tāpēc tam jābūt kam tādam, ko patiešām ir degsme darīt.
Tālāk jāizdomā, ar kādām metodēm šo ideju var īstenot, jāiztēlojas, kā to izdarīt praktiski pētījuma gaitā. Svarīgi labi iepazīties ar literatūru, lai zinātu, kas pasaulē ir izpētīts šajā jomā, kas paliek neskaidrs, kādas ir aktualitātes. Te ārkārtīgi būtiski detalizēti izrunāt plānu ar darba vadītāju, arī citiem mentoriem, ja tādi ir. Nenāks par ļaunu apspriesties arī ar esošiem doktorantiem – nav noslēpums, ka veiktais pētījums beigu beigās mēdz krasi atšķirties no sākotnējā pieteikuma.
Ko tu novērtē RSU?
Līdz šim RSU doktorantūras studijās es novērtēju to, ka studiju akadēmiskā daļa ir organizēta pietiekami ērti, lai būtu iespējams to apvienot ar ārsta darba pienākumiem.
RSU ir labas iespējas iegūt stipendiju un papildu finansējumu pētījuma veikšanai.
RSU piedāvā arī daudz izvēles lekciju, semināru, kursu redzesloka paplašināšanai. Arī tādi servisi kā bibliotēkas atbalsts pētniecībai vai statistikas laboratorija ar atsaucīgiem darbiniekiem lieti noder. Studējot RSU jau kopumā 13 gadus, redzu, ka universitāte visos studiju virzienos aktīvi attīstās un nesēž uz veciem lauriem.