Zaļmaldināšana. Intervija ar Lauru Treimani

Dalīšanās ar zināšanām ir cilvēktiesības, un, lai risinātu klimata krīzi, ir nepieciešama ātra zināšanu apmaiņa plašās ģeogrāfiskās, ekonomiskās un zinātnisku nozaru robežās. Šī gada Starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas tēma par klimata jautājumiem sniedz iespēju apvienoties, rīkoties un veicināt izpratni par to, kā atvērtība nodrošina taisnīgumu klimata jomā.

Zaļmaldināšana jeb greenwashing ir apspriešanas vērts temats, kas mūsdienu mainīgajā vidē kļūst īpaši svarīgi. Kas ir šis interesantais jēdziens un kā no tā izvairīties, stāsta biedrības Zero Waste Latvija pārstāve un Rīgas Stradiņa universitātes absolvente Laura Treimane.

Kas ir "zaļmaldināšana"?

Zaļmaldināšana ir maldinoši paziņojumi par preces vai pakalpojuma mazāk kaitīgu ietekmi uz vidi. Tie ir tādi paziņojumi, kas patērētājam var radīt iespaidu par produkta vai pakalpojuma draudzīgumu videi. Ne visi “zaļie” paziņojumi ir maldinoši – tie par tādiem kļūst, ja informācija par mazāku ietekmi uz vidi nav paskaidrota, to nevar pārbaudīt vai produktam nav piešķirts atbilstošs sertifikāts. Maldinoši paziņojumi var būt reklāmās, masu medijos, uz produkta iepakojuma, uzņēmuma mājaslapā, uzņēmuma nefinanšu pārskatos un izpausties citās uzņēmuma darbībās. Zaļmaldināšana Latvijā ir aizliegta saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, taču šādu praksi Latvijā tik un tā var novērot.

Kāpēc zaļmaldināšana ir radusies? 

Bezprecedenta klimata pārmaiņas un strauji sarūkošā bioloģiskā daudzveidība pasaulē ir divi no lielākajiem tagadnes un nākotnes izaicinājumiem ar potenciāli neatgriezeniskām ietekmēm ikkatrā sfērā. Eiropas Savienība un arī Latvija ir apņēmusies panākt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, ko nosaka Eiropas Zaļais kurss – zaļās izaugsmes stratēģija Eiropai, lai transformētu ekonomiku.
Situācijas nopietnību apzinās arī likumdevējs, uzņēmumi un patērētāji. Uzlabojoties likumdošanai un pieaugot pieprasījumam, uzņēmumi izstrādā ētiskākus un ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus. Pētījumi norāda, ka, uzņēmums, attīstot ilgtspējīgākus produktus, var gūt jaunas komercdarbības un tirgus iespējas, samazināt ražošanas izmaksas, uzlabot uzņēmuma tēlu, sekmēt pozitīvas attiecības un ietekmi starp ieinteresētajām pusēm kā, piemēram, investoriem, darbiniekiem, sabiedrību un valsts institūcijām. Ielēkt “zaļajā” vilcienā un potenciālos “labumus”, kas izriet no vides, sociālo un pārvaldības aspektu (ESG) integrēšanas uzņēmējdarbībā, vēlas izmantot daudzi, tādēļ var rasties situācijas, kad produkts vai pakalpojums tiek pozicionēts augstāk zaļajā latiņā nekā tas ir patiesībā. Un bieži vien maldināt var arī nejauši, jo uzņēmumam vai reklāmas speciālistiem var trūkt zināšanu, kā komunicēt ar ilgtspēju saistīto informāciju.

Kādi ir biežākie paņēmieni, ko izmanto uzņēmumi, saucot sevi par ilgtspējīgiem?

Zaļmaldināšana vairumā gadījumu izpaužas saistībā ar nepārtikas precēm un pakalpojumiem, jo pārtikas produktiem tiesiskais regulējums ir stingri noteikts.
Maldināt var, piemēram, veidojot asociācijas par produkta mazāk kaitīgu ietekmi uz vidi. Visbiežāk tas varētu būt pats uzņēmuma nosaukums, zaļās krāsas, “eko” simbola, lapiņu un kociņu izmantošana zīmola identitātē, uz produkta iepakojuma un reklāmās.
Maldināt var arī paziņojumi, kas tiek pamatoti ar vispārējiem, neskaidriem un nenoteiktiem apgalvojumiem par preces vai pakalpojuma mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi, piemēram, bez ķīmiskām vielām, vidi saudzējošs, CO2 neitrāls, ražots ar atjaunīgo enerģiju, izgatavots no pārstrādātas plastmasas utt. Ar šādiem vispārīgiem paziņojumiem nevar paskaidrot produkta mazāk kaitīgo ietekmi, tāpēc šādi ziņojumi var būt maldinoši, ja vien tiem nav skaidru un nepārprotamu pierādījumu. Turklāt šādi paziņojumi var būt patiesi, tomēr kopumā var rast neatbilstošu priekšstatu. Piemēram, uz produkta ir norādīts, ka iepakojums ir izgatavots no pārstrādātas plastmasas, tomēr sastāvā ir tikai 1% pārstrādātas plastmasas vai, piemēram, uzņēmums darbojas finanšu sfērā un ir nācis klajā ar jaunu ilgtspējīgu pensiju plānu, tomēr turpina finansēt fosilo kurināmo ieguves projektus.
Tāpat maldināt var uzņēmuma pārstāvju sniegtie komentāri un paziņojumi presei, korporatīvās sociālās atbildības (CSR) politika. Var tikt pielietoti dažādi instrumenti, lai pievērstu uzmanību tikai pozitīvajiem uzņēmuma aspektiem, tādā veidā slēpjot vai izvairoties no būtiskākajiem. Piemēram, uzņēmumam piesaistītas organizācijas dibināšana ar nolūku izglītot sabiedrību ar uzņēmumam glaimojošu informāciju.
Atbildības uzņemšanās par savu ietekmi uz vidi un ilgtspējas veicināšana ar savām darbībām, ir, protams, galvenokārt paša uzņēmuma lēmums. Taču šim lēmumam ir jābūt saskaņotam arī ar citām uzņēmuma rīcībām, jo pretējā gadījumā tas var kļūt par zaļmaldināšanas piemēru.

Kā pārliecināties, ka pārtikas produkts, saimniecības prece vai pakalpojums tiešām ir videi draudzīgs?

Ja ir šaubas par produkta ekoloģiskumu, tad jāiegādājas produkti ar starptautiski atzītiem ekomarķējumiem. Visiem ekoloģiskās pārtikas produktiem būs marķējums “ekolapiņa”. Nepārtikas produktiem ir dažādi marķējumi, divi no, iespējams, populārākajiem ir “ekopuķīte” un “Ziemeļu gulbis”.

Nepārtikas produktiem (piemērs) Nepārtikas produktiem (piemērs)  Pārtikas produktiem (vienīgais)

Ekomarķējums ir vistiešākais indikators, ka produkts ir videi draudzīgāks. Ekomarķējums identificē preces vai pakalpojumus, kas ir labāki videi par konkrētā produkta vai pakalpojuma kategorijā esošajām precēm vai pakalpojumiem. Tie ir neatkarīgas trešās puses piešķirti un liecina, ka informācija par ietekmi uz vidi ir pārbaudīta, pierādīta un patiesa. Lai iegūtu informāciju par ekomarķējumiem, var aplūkot aplikāciju “Ekomarķējumu gids” un ekomarkejums.lv.
Lapiņas, zaļā krāsa, “eko” simbols, “esam pirmais klimatneitrālais uzņēmums Baltijā”, “mūsu produkcija ir izgatavota tikai no dabīgām izejvielām”, “mēs rūpējamies par pasaules mežiem” – šādi paziņojumi ne vienmēr nozīmē, ka tie atbilst patiesībai. Pielietojot kritisko domāšanu, jāizvērtē, vai produkta/pakalpojuma īpašības tiek atspoguļotas korekti, lai izvairītos no maldinošas reklāmas ietekmes.

Vai patērētāji tiek aizsargāti?

Latvijā šī problēma pastāv, kā arī mēs neesam pietiekami labi informēti par ekomarķējumu nozīmi. Neatbilstoši un maldinoši paziņojumi var ietekmēt mūsu ekonomisko izvēli, ilgtermiņā var radīt negatīvu priekšstatu par vides aizsardzību kopumā un var negatīvi ietekmēt uzņēmuma tēlu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kā norāda brīvi pieejamā informācija, ir sodījis tikai vienu komersantu, kas paudis zaļmaldinošus paziņojumus. Tas ir vairāku iemeslu dēļ; viens no tiem – kapacitātes trūkums. Ja esi pamanījis apšaubāmu informāciju par uzņēmuma, produkta vai pakalpojuma ietekmi uz vidi, tad sazinies ar uzņēmumu, lai noskaidrotu vairāk, vai ziņo PTAC.

Vēlējums RSU:

Tiek lēsts, ka viens cilvēks pieņem vidēji 35 tūkstošus lēmumu katru dienu. Daudzi no šiem lēmumiem agrāk vai vēlāk, tieši vai netieši attiecas uz vides aspektiem. Sākot ar to, ko izvēlos ēst brokastīs un beidzot ar to, ar kādu zobu pastu tīrīšu zobus vakarā – šie lēmumi ietekmē vidi un attiecīgi arī mūs pašus. Aicinu pavērtēt alternatīvas dažiem no šiem ikdienišķajiem lēmumiem un atcerēties, ka vislabākais pirkums ir tāds, kas nav noticis.