.
Cilvēka fizioloģija (Patoloģiskās fizioloģijas daļa)
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:1.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.08.2024 16:21:00
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | LSPA_378 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Sporta zinātne | Mērķauditorija: | Rehabilitācija; Sporta treneris | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Anastasija Feofilova | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | LSPA, Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 16 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 32 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 7 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 14 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 46 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Vispārējā vidējā izglītība. Cilvēka fizioloģijas kurss ir jāapgūst ciešā saistībā ar anatomijas un bioķīmijas apguvi. | ||||||||
| Mērķis: | Izveidot nākošajiem veselības aprūpes speciālistiem izpratni par orgānu sistēmu funkcijām un to regulācijas mehānismiem cilvēka organismā normā, to īpatnībām dažādos vecumposmos un patoloģiju gadījumā. Nodrošināt zināšanu bāzi, kas nepieciešama pārējo medicīniski bioloģiskā cikla studiju kursu apguvei un klīniskās domāšanas attīstīšanai. | ||||||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Pusaudžu fizioloģisks raksturojums. Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot. | Lekcijas | 1.50 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
| 2 | Patoloģiskās fizioloģijas priekšmets un uzdevumi. Patoloģiskās fizioloģijas metodes. Vispārējās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas attīstības vēsture. Vispārīgā nozoloģija. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 3 | Patoģenēzes vadošie locekļi. Funkcionālo un morfoloģisko pārmaiņu nozīme patoģenēzē. Vispārīgā semiotika. Slimības attīstības stadijas un iznākums. Slimību klasifikācijas principi. Slimības gaita – pāreja hroniskā formā, recidīvs, izveseļošanās. Slimību ārstēšanas principi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Patoloģiskā reakcija, process un stāvoklis. Vispārīgā etioloģija un patoģenēze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Apkārtējās vides faktoru ietekme uz organismu. Fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie faktori. Temperatūras ietekme, elektriskās, akustiskās enerģijas ietekme. Endogēnā, eksogēnā saindēšanās. Autointoksikācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Organisma konstitūcijas nozīme patoloģijā. Konstitūcijas tipu klasifikācija. Novecošana, organisma izmaiņas. Imūnpatoloģija. Organisma nespecifiskie aizsargfaktori. Antigēni. Antivielas. Celulārā un humorālā imunitāte. Alerģija. Etioloģija. Alerģisko reakciju klasifikācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Nervu un endokrīnās sistēmas un uztura nozīme organisma reaktivitātē. Anafilakse. Anafilaktiskās reakcijas cilvēkiem. Anafilakses vietējās izpausmes. Sērumslimība. Vēlīnā tipa alerģiskās reakcijas cilvēkiem. Autoimūnās slimības. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||||
| 8 | Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Šūnas membrānu caurlaidības traucējumi. Šūnas vielmaiņas traucējumi. Bojājuma acidoze. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Alerģisko reakciju terapijas un profilakses principi. Alterācija. Šūnas „sūkņu” darbības traucējumi to nozīme organismā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija. Arteriālā hiperēmija. Venozā hiperēmija. Išēmija. Infarkts. Kolaterālā asinsrite. Tromboze. Embolija. Asiņošana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Iekaisums. Iekaisuma etioloģija un patoģenēze. Eksudācija. Leikocitu emigrācija. Eksudāts un transudāts. Iekaisuma teorijas. Iekaisuma klasifikācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis, tā etioloģija. Drudzim līdzīgas reakcijas. Drudža stadijas. Drudzis kā organisma aizsargreakcija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 13 | Hipoksija. Hipoksijas veidi. Hipoksijas kompensācijas mehānismi. Hipoksijas sekas un terapijas principi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 14 | Organisma reakcijas uz šūnu bojājumu. Šoks. Traumatiskais šoks. Kardiogēnais šoks. Anafilaktiskais šoks. Hemotransfūzijas šoks. Septiskais šoks. Jauktais šoks. Kolapss. Ģībonis. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 15 | Nervu un endokrīnās sistēmas nozīme iekaisuma attīstībā. Iekaisuma bioloģiskā nozīme organismā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 16 | Spriedze. Trauksmes, rezistences, izsīkuma stadija. Adaptācijas slimība. H.Selje mācība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 17 | Spriedzes bioloģiskā mērķtiecība un profilakses vispārējie principi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 18 | Nāves patoloģiskā fizioloģija. Terminālie stāvokļi. Reanimatoloģija. Postreanimācijas slimība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 19 | Patoloģiskā augšana. Hiper un hipobiotiskie procesi. Labdabīgie un ļaundabīgie audzēji. Metastazēšanās. Fizikālie un bioloģiskie kancerogēnie faktori. Audzēju etioloģija. Audzēju patoģenēze. Audzēju ietekme uz organismu. Organisma ietekme uz audzēju. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 20 | Nieru patoloģiskā fizioloģija. Filtrācijas traucējumi nieru kamoliņos. Reabsorbcijas un sekrēcijas traucējumi nieru kanāliņos. Nieru slimību vispārīgā patoģenēze. Vaskulārās nefropātijas. Glomerulārās nefropātijas. Grūtniecības nefropātija. Nieru mazspēja. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patoloģiskajā fizioloģijā: 1) patstāvīgi iegūt dažadu organisma patoloģisko procesu aprakstus, izmantojot interneta resursus, 2) veikt datu apstrādi, analizēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus, 3) patstāvīgi apgūt dažadu organisma patoloģisko procesu izpētes metodiku un galvenos principus, 4) patstāvīgi gatavoties pieciem semināriem un pārbaudījumam – diferencētajai ieskaitei. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Studentu zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas 10 ballu skalas sistēmā. Tiek izlikts viens gala vērtējums: Summārais vērtējums punktos par katru no apgūtajiem studiju kursiem. - summārais vērtējums punktos par kontroldarbiem (semināriem) - vērtējums par diferencēto ieskaiti Patoloģiskajā fizioloģijā (12 – 30 punkti), - obligāti ir jābūt izpildītiem un ieskaitītiem visiem laboratorijas darbiem un prezentācijām (vērtējums – ieskaitīts). Lai iegūtu summāro zināšanu, prasmju un kompetenču vērtējumu punktos par pārbaudes darbiem semestra laikā ir sekmīgi jānokārto visi kontroldarbi (tiek novērtēti punktos) un jānostrādā visi laboratorijas darbi (tiek ieskaitīti) un jāsagatavo prezentācijas. Pārbaudes darbu (semināru, kontroldarbu, eksāmena) vērtēšanas kritēriji Par sekmīgu pārbaudes darbu nokārtošanu var iegūt 16 – 40 punktus). | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | |||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Patoloģiskajā fizioloģijā. Veido izpratni par patoloģiskajiem procesiem organismā un to patoģenēzi. Studējošie apgūst zināsanas: 1. Izpratne par dažādu slimību un vispārīgu patoloģisku procesu būtību, attīstību, cēloņiem, sekām un iznākumiem. | ||||||||
| Prasmes: | Patoloģiskajā fizioloģijā: 1. Prasme identificēt biežāk sastopamās patoloģijas, izvērtēt to patoģenēzes mehānismus teorētiskos klīniskajos uzdevumos. | ||||||||
| Kompetences: | Patoloģiskajā fizioloģijā: 1. Spēja analizēt situācijas uzdevumus noteiktu patoloģisku stāvokļu gadījumā un argumentēti izskaidrot iespējamās patoloģijas patoģenēzes mehānismus. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | 12. Liepa Dz. Gremošana. Vielmaiņa. Enerģijas maiņa. Mācību LSPA studentiem. Rīga, 1991., 64 lpp. | ||||||||
| 2 | 13. Liepa Dz. Smadzeņu motorās sistēmas un veģetatīvās nervu sistēmas fizioloģija. Augstākā neirālā darbība. Kustību fizioloģija. Rīga – LVFKI, 1988., 118 lpp. | ||||||||
| 3 | 14. Thibodeau G.A., Patton K.T. Anatomy and Physiology. St.Louis,Baltimore, Boston, etc.: Mosby,1993, 968. p. | ||||||||
| 4 | 15. Pontaga I.Vecumposmu fizioloģija.1.daļa.Māc. līdzeklis LSPA studentiem. LSPA–Rīga,2012,87 lpp. | ||||||||
| 5 | 16. Pontaga I. Vecumposmu fizioloģija. 2.daļa.Māc.līdzeklis LSPA studentiem. LSPA–Rīga,2012,36 lpp | ||||||||
| 6 | 18. Malina R.M., Bouchard C., Bar-Or O. Growth, Maturation, and Physical Activity. Human Kinetics, 2004, 728 p. | ||||||||
| 7 | 20. Pontaga I., Ūdre V. Bērnu un pusaudžu fizisko spēju attīstīšanas bioloģiskais pamatojums. Bērnu un pusaudžu trenera rokasgrāmata (Galv. redaktors J.Žīdens), Latvijas Treneru tālākizglītības centrs, Rīga, 2008.g., 54 – 69 lpp. | ||||||||
| 8 | 21. Leja J. Vispārējā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga, “Zvaigzne”, 1993 | ||||||||
| 9 | 22. Leja J. Peuznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga “Zvaigzne”, 1988 | ||||||||
| 10 | 23. Robbins Basic Pathology, 7th ed.. Kumar V, Cotran RS, Robbins SL. Saunders, Philadelphia, 2003, 873 lpp. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | 24. Audere A., Avots A., Bērziņa A. u.c. Higiēna. - Rīga. Zvaigzne, 1991 | ||||||||
| 2 | 25. Vītols Dz., Celma M., Vītols H., Tropa A. Ekoloģija un dabas aizsardzība. - Rīga. Zvaigzne, 1990., 109 Ipp. | ||||||||
| 3 | 26. Raipulis J. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību. - Rīga. Vērmaņparks, 1999., 301 Ipp. | ||||||||
| 4 | 27. Bļugers A., Davidova V., Novickis I. Infekcijas slimības. - Rīga. Zvaigzne, 1977. 431 Ipp. | ||||||||
| 5 | 28. Human Physiology (ed. Petersen O.H.). Blackwell Publishing, UK, 5th edition, 2009, 650 p. | ||||||||
| 6 | 29. Bovell D., Nimmo M., Wood L. Principles of Physiology. A Scientific Foundation of Physiotherapy. WB Saunders Company Ltd, 1996, printed in UK, 248 p. | ||||||||
| 7 | 30. Tanner J.M., Preece M.A. (Eds.). The Physiology of Human Growth. Cambridge University Press, 1989, 232 p. | ||||||||
| 8 | 31. Klīniskā medicīna. Prof. A.Lejnieka red. Medicīnas apgāds, 2010., 942.lpp. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | 32. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. SIA Medicīnas apgāds. Rīga, 2007., 516 lpp. | ||||||||
| 2 | 33. Wilmore J.H., Costill D.L. Physiology of Sport and Exercise. Human Kinetics, 1999, printed in USA, 710 p. | ||||||||
| 3 | 34. Malina R.M., Baxter-Jones A.D.G., Armstrong N., Beunen G.P., Caine D., Daly R.M., Lewis R.D., Rogol A.D., Russel K. Role of Intensive Training in the Growth and Maturation of Artistic Gymnasts ((Review article). Sports Medicine, 2013, Vol. 43, P.783–802. | ||||||||
| 4 | 35. Scholmerich P.Pathophysiologie, Klinik, Ergebnisse.2. Aufl., Stuzzgart 2000 | ||||||||
| 5 | 36. Hilger, H.H. Taschenbuch der Pathophysiologie, Stuttgart 1998 | ||||||||
