.
Psihosomātiskā medicīna
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:24.08.2022 09:03:19
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | VPUPK_306 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Internā medicīna | Mērķauditorija: | Psiholoģija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Velga Sudraba | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, J. Asara iela 5, vppk rsu[pnkts]lv, +37167061587 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Visi obligātie studiju kursi. | ||||||||
| Mērķis: | Attīstīt zināšanas par psihosomatiskiem procesiem un to ietekmi uz dažādām cilvēka orgānu sistēmām, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt pacientu dzīves un slimību anamnēzes datus, kā arī slimības vēstures datus psihosomatisko traucējumu un slimību gadījumā, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku traucējumu vai slimību pacientiem. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Biopsihosociālais modelis medicīnā, galvenās psihosomatiskās teorijas. Neirozinātnes loma psihosomatiskajā medicīnā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Psihes aizsardzības mehānismu atpazīšana, personības funkcionēšanas līmeņa noteikšana dotajās pacientu anamnēzēs. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Aleksitīmija un psihosomatiskā ievainojamība, psihosomatiskās attiecības un aleksitīmiska ģimene. Emocijas, to loma somatizācijas procesā. Personība un coping mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Pētījumu analīze par emociju ietekmi uz slimību un veselības traucējumu rašanos, par aleksitīmijas un ievainojamības nozīmi dažādu psihosomatisko slimību izcelsmē. Piedāvāto anamnēzes datu apkopošana, psihosociālās ietekmes analīze un veselības traucējumu rašanās psihodinamiskās izpratnes veidošana. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā sirds- asinsvadu un elpošanas sistēmas traucējumu un slimību rašanās procesā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Pētījumu analīze par sirds-asinsvadu un elpošanas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību rašanās procesā. Ēšanas traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Pētījumu analīze par gastrointestinālās sistēmas un ādas slimību un veselības traucējumu rašanos. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā ginekoloģisko un endokrīno traucējumu un slimību rašanās procesā. Neauglības psihosomatiskie aspekti. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Pētījumu analīze par ginekoloģisko un endokrīno slimību un veselības traucējumu rašanos, par neauglības psihosomatiskiem aspektiem. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Psihodinamiskais skatupunkts psihosomatiskajā medicīnā sāpju rašanās procesā. Migrēna, sasprindzinājuma galvassāpes, muguras sāpes. Muskuļu-balsta sistēmas traucējumi. Somatoformie traucējumi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Pētījumu analīze par sāpju psihodinamiskiem aspektiem, to ietekmi uz psihosociālo funkcionēšanu, par somatoformiem traucējumiem. Pacientu anamnēžu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījumu kopsavilkumus. Veikt darbu 3-niekos mazajās grupās, analizējot piedāvātās pacientu anamnēzes, pamatojot analīzes kopsavilkumu lielajā grupā. Noslēgumā veikt rakstisku pacienta anamnēzes analīzi atbilstoši kritērijiem un pamatojoties uz teoriju, prezentēt to. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1) aktivitāte seminārnodarbībās, analizējot anamnēzes – 10%; 2) pētījumu atlase par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un rakstiskus pētījuma kopsavilkumu sagatavošana – 20%; 3) starppārbaudījumi par apgūto vielu – 20%; 4) anamnēzes ievākšana un analīze – 50%. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījuma kopsavilkumus. Prasības: maģistrants uz katru nodarbību rakstiski sagatavo psihosomatiskās medicīnas pētījuma kopsavilkumu par attiecīgo tēmu, iesniedz to docētājam, aktīvi piedalās nodarbībā, analizējot un loģiski pamatojot pētījuma rezultātus, diskusijas daļu. Veikt darbu 3-niekos mazajās grupās, analizējot piedāvātās pacientu anamnēzes, pamatojot analīzes kopsavilkumu lielajā grupā. Prasības: maģistranti sagatavo pacienta anamnēzi, analīzē un interpretē materiālu: 1) Kādi psihodinamiskie procesi saistīti ar pacienta psihosomatiskiem traucējumiem/slimību (psihoseksuālās attīstības fāzes, psihes aizsargmehānismi, coping mehānismi, apspiestie draivi, objektu attiecības utt.)? 2) Kad sāka attīstīties psihosomatiskais traucējums/slimība? 3) Kādi svarīgi dzīves notikumi varēja izprovocēt psihosomatiskā traucējuma/slimības attīstību? 4) Kāda ir psihisko un somatisko faktoru mijiedarbība konkrētajam pacientam? Noslēgumā veikt rakstisku pacienta anamnēzes analīzi atbilstoši kritērijiem un pamatojoties uz teoriju, prezentēt to. Prasības: maģistrants rakstiski sagatavo viena pacienta anamnēzi pēc shēmas, kura ietver sekojošas sadaļas: 1) Pases daļa; 2) Anamnēzes daļa (sūdzības, slimības anamnēze, slimību anamnēze, ģimenes anamnēze); 3) Psihosociālais raksturojums (pacienta apraksts, attieksme pret intervētāju, uzvedība un psihomotorā aktivitāte, runas raksturojums, emocionālais stāvoklis); 4) Pacienta psihosociālā anamnēze, izmantojot vecumposmu sadalījumu pēc Freida un Eriksona, raksturojot atbilstošos vecumposmus, analizējot un interpretējot atradnes tajos; 5) Pacienta dzīves notikumu un veselības traucējumu sintēze un analīze. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Students izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus. | ||||||||
| Prasmes: | Students veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; veic pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbības izvērtēšanu dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem. | ||||||||
| Kompetences: | Izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Sudraba, V., Skaldere-Darmudasa, G. (2022). Psihosomatiskā medicīna. Rīga: RSU. | ||||||||
| 2 | Fritzsche, K., McDaniel, S.H., Wirsching, M. (eds.) (2020). Psychosomatic medicine. 2nd ed., Springer | ||||||||
| 3 | Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības. Un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum. | ||||||||
| 4 | Mārtinsone K., Miltuze A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”. | ||||||||
| 5 | Gabbard G. (2005). Psychodynamic psychiatry in Clinical Practice. 4th ed.American Psychiatric Press, Inc. | ||||||||
| 6 | Boschan, P. J. (2007). Body, mind and bonds. The American Journal of Psychoanalysis. 67: 235–248. | ||||||||
| 7 | Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Kulbergs J. (2001). Dinamiskā psihiatrija. Rīga: Jumava. | ||||||||
| 2 | Мак-Вильямс, Н. (2015). Психоаналитическая диагностика. – М.: Класс. | ||||||||
| 3 | Бройтигам, В., Кристиан, П., Рад, М. (1999). Психосоматическая медицина. Москва: ГЭОТАР МЕДИЦИНА. | ||||||||
| 4 | Lövheim H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78: 341–348. | ||||||||
| 5 | Fava, G. A., & Sonino N. (2010). Psychosomatic medicine. Int J Clin Pract, 64(8), 1155–psychosomatic problem. Int J Psychoanal, 91, 347–363. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Periodiskie izdevumi: | ||||||||
| 2 | Psychosomatic Medicine | ||||||||
| 3 | Journal of Psychosomatic Research | ||||||||
| 4 | Psychosomatics | ||||||||
| 5 | Clinical Social Work Journal | ||||||||
| 6 | http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/ | ||||||||
| 7 | http://www.jpsychores.com/ | ||||||||
| 8 | http://www.psychosomaticsjournal.com/ | ||||||||
