Vai uztura bagātinātāji ir panaceja pret visām kaitēm? Klausies raidierakstu "RSU Veselības ekspresis"!
Vairums no mums ir kaut reizi dzīvē lietojuši kādu uztura bagātinātāju. Arī aptieku klāsta lielāko daļu, šķiet, veido tieši uztura bagātinātāji. Kā tie atšķiras no medikamentiem, kādos gadījumos tie lietojami un vai ar tiem var saindēties?
Lai rastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, uz sarunu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta jeb podkāsta RSU Veselības ekspresis septītajā epizodē aicinājām RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadītāju docenti Ingu Urtāni un RSU Ģimenes medicīnas katedras docētāju un ģimenes ārstu Jāni Blumfeldu.
“Domājot par uztura bagātinātāju lietošanu, vienmēr jāatceras, ka tie ir paredzēti mūsu ikdienas ēdiena papildināšanai. Tie var būt vitamīni, minerālvielas, ārstniecības augi, probiotiķi, kuriem ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme un kuri paredzēti tikai minimālam patēriņam,” stāsta farmaceite Inga Urtāne.
“Uztura bagātinātāji neārstē – šī ir galvenā atšķirība no medikamentiem,” papildina ģimenes ārsts Jānis Blumfelds.
“Tomēr arī minerālvielas un vitamīni var būt medikamenti, piemēram, ar B grupas vitamīniem var ārstēt nervu sistēmas saslimšanas, bet tad šie vitamīni ir daudz lielākās devās nekā pārtikas produktos. Uztura bagātinātājus var pārdozēt – tas gan notiek reti, un pārsvarā tie ir taukos šķīstošie vitamīni (K, E, D, A), kas uzkrājas organismā.”
Eksperti uzskata, ka vesels cilvēks, kurš ēd sabalansētu pārtiku, pietiekamā daudzumā lieto dārzeņus un augļus, var nelietot uztura bagātinātājus, izņemot D vitamīnu, jo tas mūsu platuma grādos var pietrūkt, pat ja cilvēks ēd veselīgi.
“Strādājot aptiekā, esmu ieteikusi cilvēkiem vitamīnu vietā iegādāties augļus un dārzeņus no vietējā tirdziņa,” par savu pieredzi stāsta I. Urtāne.
Arī J. Blumfelds savā praksē pacientiem, kas vēlas stiprināt imunitāti vai sūdzas par nogurumu, vispirms iesaka pamainīt ēšanas ieradumus un dzīvesstilu – pietiekami izgulēties, būt fiziski aktīvam, tikt galā ar stresu, ēst dažādām uzturvielām bagātu ēdienu. Lai no uztura saņemtu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, ģimenes ārsts aicina ievērot varavīksnes principu – ēst dažādu krāsu dārzeņus un augļus, lietot tos pēc iespējas vairāk svaigā veidā un atbilstoši sezonai. Savukārt ziemā ārsts rekomendē nevairīties no importētajiem dārzeņiem un augļiem, jo arī tajos var atrast pietiekami daudz vērtīgu vielu.
Ja tomēr ir jālieto uztura bagātinātāji, piemēram, cilvēkam kādā dzīves posmā ir paaugstināts stresa līmenis, tad tos var izvēlēties, konsultējoties ar farmaceitu aptiekā vai ar ārstu.
“Ja pacientam ir kādas saslimšanas, tad gan būtu vēlams aprunāties ar ārstu un saprast, vai izvēlētais uztura bagātinātājs neradīs nelabvēlīgas sekas, piemēram, tas var gan pastiprināt, gan pavājināt to medikamentu iedarbību, kurus cilvēks lieto,” uzsver J. Blumfelds.
Raidieraksts klausāms RSU YouTube kanālā.
Jaunais podkāsts savu nosaukumu aizņēmies no augstskolas un AS Pasažieru vilciens kopš 2013. gada kopīgi īstenotās akcijas RSU Veselības ekspresis. Akcijas laikā īpašos reisos devās augstskolas mācībspēki un studenti, lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu un uzkrātās zināšanas sniegtu plašākai sabiedrībai. Tāds ir arī jaunā podkāsta mērķis, lielāku akcentu liekot uz starpdisciplināro aspektu, pie diskusiju galda pulcējot dažādu disciplīnu ekspertus, lai vienkāršās sarunās dalītos ar jaunākajiem atklājumiem un atgādinātu senas patiesības par to, kā varam dzīvot veselīgāk un harmoniskāk.
