VIDEO: vai žurnālista Džamala Hašodži (Jamal Khashoggi) pazušana varētu būt pagrieziena punkts Saūda Arābijas lomai Jemenā?
Kopš Saūda Arābija un tās sabiedroto militārā iebrukuma Jemenā trīs ar pus gadus atpakaļ, Saūda Arābijas vadītā koalīcija ir pārkāpusi virkni kara noteikumu, tostarp nepārtraukti uzbrukumi civiliedzīvotājiem, uzbrūkot skolām un slimnīcām. Arī ANO aliansei nesen ir paudusi apsūdzības kara noziegumos.
Situāciju skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Sintija Broka.
Bieži nākas dzirdēt, ka Jemenā notiekošo definē, kā aizmirsto karu, bet patiesībā to varam dēvēt par ignorēto karu. Vairums ANO drošības padomē esošo valstu vienā vai otrā līmenī ir iesaistītas Saūda Arābijas vadītās koalīcijas darbībās Jemenā. Iesaistītās valstis sargā Saūda Arābiju un tās sabiedrotos no jebkādas starptautiskās kritikas dažādos jautājumos. Tādas valstis kā ASV, Francija, Apvienotā karaliste ir vadošie koalīcijas sadarbības partneri ar vērienīgām investīcijām tirdzniecībā, tostarp, militārās tehnikas piegādē.
Arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterrešs kritika ir izslēgta, ko varētu skaidrot ar žēlsirdīgu naudas čeka izrakstīšanu teju miljards dolāru apmēra, ko ANO ģenerālsekretāram nesen pasniedza Saūda Arābija kopā ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem humānās palīdzības sniegšanai Jemenā. Lai gan neviens no varas pārstāvjiem un diplomātiskā korpusa publiski par to nerunās, tomēr ir skaidri saprotams, ka šī ir Saūda Arābijas vadītās koalīcijas asins nauda.
Bet vai nesenie notikumi – žurnālista Džamala Hašodži pazušana – varētu būt pagrieziena punkts Saūda Arābijas lomai Jemenā?
Kā zināms, Saūda Arābijas žurnālists Džamals Hašodži 2. oktobrī, ieejot Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, lai nokārtotu laulības šķiršanas dokumentus, tā arī no tās neiznāca, un kopš tā laika vairs nav redzēts. Dažādi avoti plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka Saūda Arābijas žurnālists un kritiķis tika nogalināts konsulātā, un slepkavību raksturo kā iepriekš izplānotu. Līdzīgi arī izmeklētāji ziņo, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina, ka Hašodži tika spīdzināts un nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā. Šobrīd galveno atbildību starptautiskās sabiedrības priekšā izskatās, ka nes Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans.
Līdz šim Saūda Arābija ir pārvaldījusi virkni atslēgas kāršu, lai pasargātu sevi no starptautiskas kritikas par tās vadītajām operācijām Jemenā. Tā piemēram Karalistes ekonomiskā dominance, reģionālā ietekme, kā arī fakts, ka Saūda Arābija kontrolē humānās palīdzības sniegšanu gan pa jūras, gan sauszemes ceļiem Jemenā. Tomēr visnozīmīgākā kārts ir bijusi vairāk nekā 70 gadus ilgā Saūda Arābijas alianse ar ASV, kas tiek spēcināta arī Trampa administrācijā.
Šobrīd žurnālista Džamals Hašodži pazušana ASV kongresā ir raisījusi dusmas un vilšanos, tomēr ASV prezidents mudina nepieņemt pāragrus secinājumus pirms lietas pilnīgas izmeklēšanas slēgšanas. Tikmēr atsevišķu ES valstu ministru delegācijas jau ir paguvušas atsaukt savu dalību Saūda Arābijā gaidāmajā konferencē. Līdz ar to ASV turpmākā rīcība, izmeklēšanas rezultāti un to ticamība tiešā mērā var ietekmēt arī Eiropas Savienības un citu ASV sabiedroto nostāju attiecībās ar Saūda Arābiju, kam varētu sekot arī daudz stingrāka pārbaude Saūda Arābijas vadītās koalīcijas darbībām Jemenā, tostarp rūpīgāka tirdzniecības attiecību veidošana, īpaši militārās tehnikas jomā.
Papildu informācijai
Par Latvijas Ārpolitikas institūtu
Latvijas Ārpolitikas institūts tika izveidots 1992. gadā Rīgā kā bezpeļņas organizācija ar mērķi sniegt Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem un plašākai sabiedrībai analīzi, ieteikumus un informāciju par starptautiskajiem procesiem, reģionālās drošības jautājumiem, ārpolitikas stratēģiju un izvēles iespējām. Institūts ir neatkarīga biedrība, kas veic pētījumus, izdod publikācijas, kā arī rīko lekcijas, seminārus un konferences, kas saistītas ar starptautiskās politikas jautājumiem. Latvijas pētniecības centru vidū Latvijas Ārpolitikas institūts ir vecākā un viena no pazīstamākajām un starptautiski atzītākajām organizācijām, kuri specializējas tieši starptautiskajos jautājumos. Cenšoties nodrošināt zināšanas un ekspertīzi no Latvijas viedokļa, institūts un tā pētnieki ir piedalījušies un koordinējuši virkni dažādu starptautisku pētniecības projektu.
