Kā medijiem atbildīgi runāt par migrāciju un sociāli atstumtajām grupām?
Otrdien, 27. novembrī, plkst. 16.00 RSU Komunikācijas fakultātē, notiks diskusija "Redakcionālās darbības vadlīnijas un ētikas kodekss". Tās mērķis ir apspriest, kā medijiem savā redakcionālā darbā ieviest vadlīnijas un kā papildināt savus ētikas kodeksus, lai atbildīgi vēstītu par ievainojamajām un atstumtības riskam pakļautajām grupām, piemēram, bēgļiem, patvēruma meklētājiem, noziegumu upuriem, vienlaikus neizvairoties no diskutablu tēmu skaršanas un kritiskas attieksmes pret aplūkojamajiem jautājumiem.
Diskusijā piedalīsies nacionālo un reģionālo mediju pārstāvji, RSU asociētā profesore Ilva Skulte, profesors Sergejs Kruks, docente Agita Lūse u.c. Diskusiju vadīs RSU profesore, mediju kritiķe Anda Rožukalne un Vidzemes augstskolas asociētais profesors Jānis Buholcs.
Lai izstrādātu principus, kā masu medijos atspoguļot ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citām mazaizsargātajām sabiedrības grupām saistīto tematiku, augstskolu mācību spēki, mediju eksperti un žurnālisti kopīgi izstrādājuši redakcionālās vadlīnijas un ieteikumus plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem. Redakcionālo vadlīniju un ētikas kodeksu papildinājumu ieviešanai tiek ieteikts redakcijām izveidot mehānismu, ar kura palīdzību var nodrošināt vadlīniju un ētikas kodeksu ievērošanu.
Izstrādāto Redakcionālo vadlīniju ieteikumi attiecas uz dažādām ievainojamām grupām – bēgļiem, patvēruma meklētājiem, noziegumu upuriem; cilvēku izraisītās vai dabas katastrofās cietušajiem; cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; cilvēkiem, kas guvuši minimālu izglītību; piespiedu darbā iesaistītajiem; veciem ļaudīm un bērniem. Vadlīnijas žurnālistiem iesaka ievērot, ka dažādas politiskās, ekonomiskās u.c. grupas ir ieinteresētas savu vēstījumu izplatīšanā ar mediju palīdzību, līdz ar to šī informācija ir ne tikai jāizplata atbilstoši sabiedrības interesēm, bet arī jāizvērtē. Žurnālistu centieni nenostāties kādā no debašu pusēm neatbrīvo tos no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt izteikumus, kuri nonāk publiskajā telpā. Tāpat žurnālistiem ir pienākums reaģēt uz naidīgiem, stereotipizējošiem, faktos nepamatotiem izteikumiem – tie nav jāpublicē, tā vietā ir jānodrošina konteksts, kas auditorijai ļautu šos izteikumu kritiski izvērtēt. Vadlīnijas rosina žurnālistiem ievērot arī sabalansētību pēc būtības, nevis formāli – nav nepieciešams atspoguļot dažādus viedokļus, ja informācijā balstītie spriedumi nav pretrunīgi. Žurnālistu pienākums ir nošķirt leģitīmus viedokļus no naida kurināšanas, manipulācijas, kā arī precīzi lietot terminus (bēgļi, patvēruma meklētāji utt.) un valodu, piemēram, sociālo un etnisko grupu apzīmēšanai izvēloties pēc iespējas neitrālus vārdus, izvairoties no vienveidīgām metaforām, kas, piemēram, cilvēku pārvietošanos saista ar masveidīgiem katastrofāliem notikumiem (“straume”, “plūdi”, “masas”, “bari”). Tāpat vadlīnijas iesaka izvairīties no stereotipizācijas un plašiem vispārinājumiem. Mediju pārstāvjiem ir jāapzinās, kā viņu sākotnējā nostādne par veidojamo materiālu var ietekmēt to, kādu informāciju viņi pamana, akcentē, izmanto un kādu savukārt ignorē. Vadlīnijās minēta arī nepieciešamība īpašu uzmanību pievērst virsrakstiem – jāņem vērā, ka daļa auditorijas tālāk par virsrakstu nelasa, līdz ar to apgalvojumi, kas nolasāmi virsrakstos, iegūst ne tikai lielāko, bet dažkārt pat vienīgo uzmanību. Būtiski arī rūpīgi izvēlēties attēlus un citus vizuālos elementus – tiem jāattiecas uz publikācijā apskatīto tēmu. Problemātiska ir mediju prakse, pievienojot ziņai attēlu, pie kura ir norāde, ka “attēlam ir ilustratīva nozīme”. Turklāt vadlīnijās uzsvērts, ka, stāstot par kādām personām vai sociālajām grupām, jābūt plaši pārstāvētam arī pašu cilvēku viedoklim. Taču tā kā publicitātes sekas var sarežģīt grūtībās nonākušo cilvēka situāciju, žurnālista pienākums ir pārliecināties, vai intervētais šādus riskus apzinās un patiešām vēlas runāt ar mediju pārstāvjiem. Ir jāmeklē līdzsvars starp indivīdam radītajiem riskiem un pienākumu informēt sabiedrību par nozīmīgiem jautājumiem. Tāpat mediju uzdevums ir parādīt ne tikai aktuālos notikumus, bet arī kontekstu, kas izskaidro, kas konkrētajā situācijā notiek un kāpēc. Žurnālistiem ir atbildīgi jāizmanto arī sociālajos medijos atrodamā informācija – tā ir uzmanīgi jāizvērtē un tai ir jāsniedz konteksts.
Savukārt ieteiktie papildinājumi redakciju ētikas kodeksiem ietver punktus, kas mudina žurnālistus atrast līdzsvaru starp ziņošanu par plašiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem procesiem un to ilustrēšanu ar cilvēkstāstiem; stāstot par cilvēkiem, īpaši rūpīgi izsvērt savas rīcības sekas, ieguvumus un zaudējumus sabiedrībai un indivīdiem, par kuriem tiek vēstīts. Tāpat kodekss mudina žurnālistus neveicināt kādas sabiedrības grupas diskriminēšanu, stigmatizēšanu pēc rases, etniskās, sociālās, dzimtes, seksualitātes vai cita veida piederības, netiražēt naidīgus, polarizējošus, ar faktiem maz saistītus informācijas avotu viedokļus, kas ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Viedokļi, kurus žurnālisti izmanto un izplata tālāk, ir kritiski jāizvērtē un jāparāda kontekstā.
Redakcionālās vadlīnijas ir veidotas, balstoties uz secinājumiem, pie kā nonākuši ES PMIF projektu “Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā” (PMIF/7/2016/1/02) un “Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos” (PMIF/7/2016/1/03) ietvaros rīkoto semināru dalībnieki – Latvijas mediju pārstāvji. Vadlīniju izveidē ņemtas vērā arī mediju darba labās prakses un problēmgadījumu analīze, kā arī citu ar medijiem un migrāciju saistītu organizāciju veidotās vadlīnijas.
Papildu informācijai
rsu [pts] lv
