RSU stiprina jauniešu medijpratību
24. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotā starptautiskā konference Šķērsojot robežas pedagoģijā, politikā un medijpratībā. Tās mērķis bija stiprināt izpratni par medijpratību, kā arī iepazīties ar vairāku Eiropas valstu pieredzi. Viens no uzdevumiem bija izvērtēt iespējas iekļaut medijpratību skolu mācību programmās. Konferencē piedalījās eksperti no Francijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas, kā arī Latvijas skolu pedagogi, mediju, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldības institūciju pārstāvji.
Atklājot konferenci, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne raksturoja medijpratības nozīmes pieaugumu mūsdienu informatīvajā telpā, kā arī uzsvēra, cik svarīga ir māka pārbaudīt un analizēt ziņas un cita veida informāciju, tās avotus un patiesumu.
Ar ievadlekciju par medijpratības nozīmi, Eiropas valstu pieredzi un jaunākajām atziņām uzstājās Sorbonas Universitātes profesore Divina Fromega (Divina Frau-Meigs), kura ir Eiropā atzīta socioloģijas, mediju un informācijas pratības eksperte. Profesore raksturoja grūtības ar kādām saskaras skolotāji Francijā, lai medijpratību iekļautu jau esošajās, piesātinātajās mācību programmās un iepazīstināja ar savu priekšlikumu par uz projektiem balstītu pedagoģiju. Profesore izklāstīja savu redzējumu par mediju un informācijas vadības mehānismu SMILE, kurā masu mediju un sociālo mediju vadību īstenotu īpaša Orientācijas un attīstības padome (Orientation and development council), kurā savstarpēji sadarbotos valsts un pašvaldības institūciju, privātā sektora, nevalstisko organizāciju, skolu un augstākās izglītības iestāžu un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Mediju un informācijas pratības eksperte no Somijas Mārita Jākola (Maarit Jaakkola), kura pārstāvēja gan Tamperes Universitāti Somijā, gan Gēteborgas Universitāti Zviedrijā, iepazīstināja ar medijpratības apmācības veidiem jauniešu vidū Somijā.
Tartu Universitātes pārstāve Tatjana Pilipoveca stāstīja par inovatīvu vēstures mācību projektu, izmantojot dažādus mākslinieciskus vizuālos materiālus. Kā skaidroja lektore, projekta mērķis ir ne tikai veicināt vēstures mācīšanu, bet arī sekmēt sabiedrības integrāciju Igaunijā.
Lobačevska Valsts universitātes eksperts no Ņižņijnovgorodas Sergejs Krivovs skaidroja, kā Krievijas informatīvo telpu ietekmē valsts plašā teritorija. Kā uzsvēra eksperts, Krievijas iedzīvotājs vidēji ik dienu vairāk nekā četras stundas skatās televīziju, kas ir līdzīgi kā ASV un ievērojami pārsniedz TV skatīšanās laiku Skandināvijas valstīs un citur Eiropā. Kā sagrozītas informācijas piemēru Krievijas pētnieks pieminēja kādu Ukrainas informācijas avotu ziņu par apšaudi Kerčā, kura, pēc pētnieka uzskata, ukraiņu, krievu un angļu valodas variantā sniedz atšķirīgu skaidrojumu.
Konferences organizatore, RSU studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja asociētā profesore Ilva Skulte, stāstīja par autoetnogrāfiju kā medijprasmes mācību metodi. Ar tās palīdzību studentos tiek attīstīta sociālā un kultūras konteksta izpratne, refleksija un empātija.
Konferencē uzstājās un savā medijprasmes pieredzē dalījās arī eksperti no Polijas un Lietuvas. Tās noslēguma eksperti kopā ar pedagogiem pārrunāja medijpratības mācību nozīmi skolās un iespējas to iekļaut ikdienas mācību programmās, lai skolēni mācītos kritiski izvērtēt plaša spektra informācijas patiesumu.
Konference tiek organizēta ES programmas ERASMUS+ projekta MIL & LAB ietvaros, kura kopējais mērķis ir izstrādāt medijpratības maģistra programmu un virtuālo medijpratības mācīšanas metožu laboratoriju. Kopā ar RSU kā vadošo partneri projektā ir iesaistīta ziņu aģentūra LETA un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
