Latvijas simtgades notikumu paletē īpaši izceļama Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte – latviešu lūgšana Dievam – Dievs, Tava zeme deg!

Kad Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas velves svinēja savu 75. gadadienu, tajās izskanēja Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojums. Nu pagājuši 75 gadi kopš šī leģendārā kantātes izpildījuma 1944. gada 15. martā, bet Ģertrūdes baznīcai svinami jau 150 gadi!

Dievnama svētku programmā Ģertrūdei 150 iekļauts kantātes Dievs, Tava zeme deg! atskaņojums svētdien, 10. martā plkst. 17.00. Diriģentes Zanes Zilbertes vadībā kantāti atskaņos solisti Mārtiņš Zvīgulis, Eduards Vācietis, ērģelnieks Aigars Reinis, Prezidiju konventa vīru koris (vadītāja – Lorija Cinkusa) un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris Rīga (vadītājas – Zane Zilberte un Evita Taranda). Kantātes mākslinieciskā un saturiskā vērtība saviļņoja daudz cilvēku gan pirmatskaņojuma brīdī, gan pēc atskaņojuma aizlieguma gadiem; tā ir aktuāla vēl aizvien. Kantātes fragmentiem izskanot vairākās Dziesmu svētku programmās, tā apvieno arī visu tautu kopīgā lūgšanā par savu zemi, tādēļ šis koncerts paredzams kā viens no emocionālākajiem mirkļiem Vecās Ģertrūdes baznīcas jubilejas norisēs.

"Cieša saikne ar savu zemi, tautu un Dieva gribu. Ar likteņa nenovēršamību," – tāda bija dzejnieka Andreja Eglīša pārliecība, radot tekstu kantātei. Savukārt komponiste Lūcija Garūta raksta: "Šīs ārkārtīgi skaistās, emocionālās un dziļi latviskās dzejas rindas deva man brīnišķīgu iedvesmu kantātes komponēšanā." "Neticami ātri kantāte nonāca ļaužu sirdīs: puse Latvijas to zināja no galvas un dungoja vakara lūgšanas vietā," tā Mariss Vētra.

1944. gadā kantāte Dievs, Tava zeme deg! pārpildītās zālēs skanēja vien pāris mēnešu – no marta līdz oktobra sākumam; fragmentāri vēl arī līdz 1945. gada 6. maijam, bet tālāk sekoja ilgi aizlieguma gadi. Kantātes atdzimšana Imanta Kokara un kora Ave sol 28 koncertos 1988. gadā ir dziesmotās atmodas īpašs notikums. Kopš tā laika tā daudzkārt skanējusi ne tikai Latvijā – latviešu valoda nav bijusi šķērslis japāņu mūziķu izpildījumam Tokijā (2003.), vācu māksliniekiem Ķīlē (2008.) u.c.

Zīmīgi, ka atskaņojuma laikā 2019. gada martā Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes ērģeles būs sagaidījušas savu trešo restaurācijas kārtu. Digitālo ērģeļu atskaņojums pievērsīs uzmanību brīnišķīgo Sauer firmas ērģeļu restaurācijas gaitai un atbalstam.

Kantātes Dievs, Tava zeme deg! mūzika un dzeja uzrunā mūs vēl joprojām. Tā aizskar jūtīgākās sirds stīgas, kurās ierakstīta Latvija un tās likteņi. Gluži kā ietverdama kādu tautas dzīvesziņas kodu, tā atgādina, kas mēs esam, kam mums jābūt un uz ko jātiecas.

ES ESMU LATVIJA