Uzmini, kas tas ir? Konstruē tāpat kā arhitekts, taču nevis mājas, bet ierīces, kas ārstē
Viņas pacienti Veselības centrā 4 ir gan bērni, kas tikko iemācījušies staigāt, gan pieaugušie ar un bez veselības traucējumiem. “Viena no vecākajām pacientēm, kura pie manis ir bijusi vizītē, bija 91 gadu veca balerīna,” atceras tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča (bildē), kura 2013. gadā absolvēja RSU bakalaura studiju programmu Ortozēšana, protezēšana.
Jautāta, kā vienkāršiem vārdiem izskaidrot, kas ir tehniskais ortopēds, Darja atbild, ka
“tas ir mediķis, kas ārstē dažādas kaites nevis ar zālēm, bet ar tehniskajiem palīglīdzekļiem –
tas var būt paliktnis rokai, kad strādā pie datora, tā var būt kājas, rokas protēze vai ortoze, korsete, elkoņa aproce, kas atvieglo sāpes utt. Tehnisko palīglīdzekļu klāsts ir ļoti liels. Protams, paralēli pacientu ārstē arī citi mediķi.”
Pēta gaitu un taisa ortopēdiskās zoles
Tehniskā ortopēda prasmes un darba pienākumi ir ļoti dažādi, taču, tā kā Darja ikdienā paralēli darbam Veselības centrā 4 pēta cilvēku gaitu un raksta promocijas darbu par karavīru apaviem, mūsu saruna vairāk ievirzās par to, kā gaita ietekmē cilvēka veselību un kā iespējams uzlabot pacientu dzīves kvalitāti ar ortopēdiskajām zolēm.
“Tā kā es pētu un veicu cilvēku gaitas analīzi, bieži vien Veselības centrā 4 risinu tās veselības problēmas, kas saistītas ar kājām un pēdām. Pēda ir atbalsta laukums, ar ko sākas solis un beidzas solis,” stāsta tehniskā ortopēde. “Es analizēju pēdas kustību un nosaku, vai tā atbilst normas robežām vai ir patoloģiska. Ja ir kāda novirze no normas, tad viens no veidiem, kā var palīdzēt, ir izveidot pacientam ortopēdisko zoli, kas ir viens no tehniskajiem palīglīdzekļiem un viens no ortozes paveidiem.”
RSU doktorante Darja Ņesteroviča pēta cilvēku gaitu, un šīs zināšanas viņai noder tehniskā ortopēda darbā. Foto no privātā arhīva
Ortopēdiskā zole palīdz ļoti smagos gadījumos un arī tad, ja atšķiras kāju garums
Ortopēdiskās zoles vajag daudziem, un situācijas ir visdažādākās. Viens pacients kādas slimības dēļ palicis bez pirksta vai vairākiem pirkstiem, otram sāp mugura tāpēc, ka, kā izrādās, viena kāja ir īsāka par otru.
“Ja pēda nav vesela vai tā ir daļēji amputēta, ja trūkst kāda kājas pirksta, ja viena kāja garāka par otru utt., pacients nevar paiet vai klibo, līdz ar to rodas dažādas veselības problēmas,” skaidro jaunā speciāliste. “Ortopēdiskās zoles var veikt dažādas funkcijas, piemēram, kā kosmētiska protēze tā daļējas pēdas amputācijas gadījumā aizpilda vietu apavā, lai tur nebūtu tukšuma.”
Pielāgo rūpnieciski ražoto zoli vai taisa individuālu risinājumu
Lai iztaisītu ortopēdisko zoli, tehniskajam ortopēdam jāiegūst pacienta pēdas formas nospiedums vai tml. Ir vairāki veidi, kā to mūsdienās iegūst: pēdu noskenē, iegremdē speciālās putās, kas “atceras” pēdas formu, vai ieliek vakuuma maisā, kas saglabā pēdas formu. Var arī taisīt pacienta pēdas formas kopiju ģipsī.
Pēc tam ķeras pie zoļu taisīšanas. Ir situācijas, kad pacientam der rūpnieciski ražotā zole, ko tikai pielāgo viņa vajadzībām, bet ir gadījumi, kad zoles jātaisa individuāli. “Viss atkarīgs no pacienta pēdas anatomijas un no tā, ko grib panākt ar ortopēdisko zoli – kāds ir tās lietošanas mērķis,” piebilst Darja Ņesteroviča.
“Rūpnieciskajām zoļu sagatavēm ir ļoti plašas korekcijas iespējas – tās var locīt, līmēt, slīpēt un karsēt. Turklāt tas būs ātrāk un pacienta izmaksu ziņā lētāk.
“Ar sagatavēm es strādāju kā konstruktors – lieku tās kopā, līmēju, ievietoju cepties tā sauktajā cepeškrāsnī un slīpēju, lai panāktu vajadzīgo zoles formu.”
Uz jautājumu, vai šāds darbs ir fiziski smags, Darja smaidot atbild: “Jā, mans darbs ir fiziski smags, tāpēc es sportoju!”
Strādā komandā kopā ar citiem kolēģiem
Par Darjas pacientiem bieži vien kļūst tie, kuri sporto vai kuriem ir aktīvs dzīvesveids – kuri lec, skrien utt. “Pie manis nonāk tie, kuriem ir bijusi kāda trauma, piemēram, sastiepums, vai iekaisums. Ir arī tādi pacienti, kuriem veidojas varžacis vai ir ieaudzis nags.
Top ortopēdiskā zole. Darja slīpē. Foto no privātā arhīva
“Tāpēc parasti strādāju komandā kopā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstu, fizioterapeitu, neirologu, traumatologu, dermatologu vai podologu. “Katrs no mums izdara savu darba daļu. Galvenais, lai cilvēks galu galā būtu vesels!” uzsver Darja.
Par tehnisko ortopēdi kļuva nejauši
Visu vidusskolas laiku viņa gatavojās kļūt par arhitekti. “Gāju mākslas skolā, mācījos zīmēt un rasēt, apmeklēju fizikas privātstundas, plānoju celt mājas, un man bija iecienītākie arhitekti,” par vidusskolas laiku atceras RSU absolvente. Bet viņas vecāki gribēja, lai Darja kļūst par mediķi – ne jau tieši par ārsti vai zobārsti, bet lai studē veselības aprūpē.
No RSU medicīnas un veselības aprūpes studiju programmām Darju uzrunājis Ortozēšanas, protezēšanas apraksts, kur ir pieminēta biomehānika un fizika, turklāt ir studiju kursi par materiālapstrādi un materiālu īpašībām, kur noder ķīmijas un fizikas zināšanas.
“Man vienmēr ir patikušas dabaszinātnes – fizika, ķīmija, bioloģija… Vidusskolā piedalījos olimpiādēs. Mani vienmēr ir interesējis, kā auto brauc un kā putns noturas gaisā,” atzīstas jaunā speciāliste.
Galu galā jauniete tika uzņemta budžeta vietā gan RTU arhitektos, gan RSU studiju programmā Ortozēšana, protezēšana, un viņai pāris dienu laikā bija jāizlemj, kur iet studēt. “Mans fizikas privātskolotājs palīdzēja izvēlēties. Viņš teica:
“Ej studēt uz to universitāti, kurā tu tuvākos gadus gribētu pavadīt lielāko daļu sava dzīves laika!”
Turklāt es RSU redzēju sapnī, un tas bija izšķirošais, kāpēc izvēlējos RSU un tehniskā ortopēda profesiju.”
“Kad skolā domāju par savu nākotni, zināju, ka gribu veidot kaut ko jaunu. Labi, es biju plānojusi, ka būšu arhitekte un būvēšu mājas, taču tagad es, būdama tehniskā ortopēde, arī būvēju – tikai citas konstrukcijas. Tādas, kas balsta cilvēka ķermeni,” smaidot saka RSU absolvente Darja Ņesteroviča.
Plašāka informācija par bakalaura studiju programmu Ortozēšana, protezēšana
