Vai pasaulei vajadzīga jauna ANO harta?
Piedāvājam izlasīt 9. martā portālā la.lv publicēto RSU Juridiskās fakultātes dekāna prof. Jāņa Graša rakstu.
Tas beidzot ir noticis, par ko ASV izlūkdienesti brīdināja starptautisko kopienu: 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas Federācijas raķetes tika raidītas pret savu kaimiņu Ukrainu. Vai ir iesācies trešais pasaules karš? To precīzi atbildēs vēsturnieki, bet diemžēl mana iekšējā sajūta saka, ka jā.
Sarkano fašistu vadonis Putins, kura sapnis ir atjaunot Padomju Savienību, saprot tikai spēka valodu, un, ja Eiropas Savienības (ES) un/vai NATO dalībvalstis nesniegs pienācīgu militāru palīdzību kaut vai tikai ar bruņojuma piegādi, tad karš agrāk vai vēlāk pārsviedīsies uz NATO dalībvalstu teritoriju. Tas nenotiks, ja Ukraina noturēsies, bet tad iespējami kodoltriecieni, un Krievijas prezidents jau ir draudējis ASV un NATO dalībvalstīm.
Visai analogā situācijā savulaik PSRS tika izslēgta no Tautu savienības 1939. gada 14. decembrī pēc Somijas lūguma. PSRS piedāvāja Baltijas valstīm un Somijai noslēgt savstarpējās palīdzības līgumus par padomju karabāzu izvietošanu to teritorijās 1939. gada septembra beigās un oktobra sākumā. Baltijas valstis piekrita, bet Somija atteicās.
Tad PSRS izmantoja mākslīgi inscenētu incidentu uz PSRS un Somijas robežas 1939. gada 26. novembrī un izvirzīja ultimātu Somijai: aizvākt somu karaspēku 20–25 km no robežas. Somijas ārlietu ministrs aukstasinīgi noraidīja PSRS protestu un norādīja, ka apgalvotais naidīgais akts pret Padomju Savienību nav noticis no somu puses. Sarkanā armija 1939. gada 30. novembra rītā bez kara pieteikuma uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem.
Tautu savienība reaģēja salīdzinoši operatīvi, un 1939. gada 4. decembrī Tautu savienības ģenerālsekretārs Avenols paziņoja, ka saskaņā ar Tautu savienības pakta 11. pantu sasauks padomes locekļus un griezīsies pie Tautu savienības pilnsapulces priekšsēdētāja ar priekšlikumu sasaukt pilnsapulci par PSRS izslēgšanu, kas arī tika izdarīts 14. decembrī. Agresijas rezultātā stipri cieta PSRS starptautiskais prestižs, bet Somija, lai arī zaudēja prāvas teritorijas, tomēr saglabāja savu valstisko neatkarību.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Hartas 2. panta ceturtais punkts nosaka, ka ikviena ANO dalībvalsts atturas lietot kara draudus vai militāru spēku pret citas valsts neatkarību un teritoriālo integritāti. Neapšaubāmi, Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu pārkāpj gan ANO Hartu, gan starptautisko tiesību principus, gan neskaitāmus starptautisko tiesību dokumentus. Bet vai tāpēc Krievijas Federāciju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli var izslēgt no ANO?
Esmu ideālists un kā pilsonis un jurists atbalstu starptautisko tiesību doktores Inetas Ziemeles viedokli, ka ANO Ģenerālajai asamblejai jau tagad būtu jāizslēdz Krievijas Federācija no ANO. Tā tam būtu jābūt no starptautisko tiesību un taisnīguma viedokļa, tomēr praksē tas diez vai izdotos. Jāatceras, ka ANO Harta ir Otrā pasaules kara nobeiguma stāvokļa produkts.
ANO Hartas 6. pants nosaka, ka ANO dalībvalsti, kura sistemātiski pārkāpj principus, kas noteikti Hartā, Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes rekomendācijas var izslēgt no ANO. Taču Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle vienkārši uzliks veto Drošības padomes rekomendācijai.
Bet varbūt varam grozīt ANO Hartu un vienkārši izsvītrot Krievijas Federāciju no ANO Hartas kā Drošības padomes locekli vai revidēt veto tiesības? ANO Hartu var grozīt ar divu trešdaļu ANO Ģenerālās asamblejas locekļu balsu vairākumu un divu trešdaļu ANO dalībvalstu ratifikāciju, ieskaitot piecus pastāvīgos ANO Drošības padomes locekļus, starp kuriem ir arī Krievijas Federācija. Tā ka piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles ir labi nodrošinājušas savas intereses pēc Otrā pasaules kara beigām.
Skaidrs ir viens: šā gada 24. februārī Krievija ir pilnībā sagrāvusi pasaules starptautisko kārtību, kas tika izveidota ar ANO Hartu 1945. gadā. Sarežģīto procedūru dēļ vienmēr ir bijušas grūtības grozīt vai pārskatīt ANO Hartu, kas praktiski ir neiespējami bez ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo locekļu piekrišanas.
Bet varbūt ir vērts izstrādāt jaunu 21. gadsimta ANO hartu, kurā Krievijas Federācija vairs nav ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle un kurā tiktu iestrādātas vīzijas un idejas, kas jau sen virmo gaisā ANO reformēšanai. Manuprāt, šis ir vispiemērotākais brīdis, jo tam, es domāju, piekristu arī Ķīnas Tautas Republika, Francija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis – esošās citas četras ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles. Agresors nedrīkst palikt nesodīts.
