Pieminam Latvijas bērnu ķirurģijas skolas izveidotāju Aleksandru Bieziņu viņa dzimšanas dienā

31. augusts ir izcilā ārsta, profesora un Latvijas bērnu ķirurģijas skolas izveidotāja Aleksandra Bieziņa dzimšanas diena. Viņš dzimis pirms 125 gadiem Madonas pusē, Biksēres (tagad Sarkaņu) pagasta Jaundilmaņos.

Pēc izcili pabeigtām mācībām Turaidas ministrijas skolā (1910. g.), Alūksnes proģimnāzijā (1916.), Nikolaja ģimnāzijā Rīgā un Tērbatā (1917.), visbeidzot studijām Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1923.), darba gaitas viņš sāka Bērnu slimnīcā, kas bija viņa darbavieta visu mūžu.

Profesors Aleksandrs Bieziņš par savu mūža veikumu*

Mana darbība norisa laikmetā, kad notika vētrainas progresīvas politiskās pārmaiņas, zinātnes un tehnikas revolūcija. [..]

Līdztekus Republikas bērnu klīniskajai slimnīcai man nācās aktīvi piedalīties Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta organizēšanā, sevišķi tā bērnu ortopēdijas klīnikas veidošanā. Vairums institūta ārstu kadru ir mani skolnieki jeb līdzstrādnieki.

Svarīga manas darbības blakusnozare ir aktīva līdzdalība fiziskās audzināšanas un sporta medicīnas kontroles organizācijā republikā.

Veicot bērnu un pusaudžu pēcārstniecību, man nācās visai daudz uzmanības, darba un laika veltīt kaulu un locītavu tuberkulozei (Krimuldas sanatorijā), poliomielītam (Ķemeru sanatorijās Meža māja un Sprīdītis, Raiskuma sanatorijā–internātskolā), bērnu somatiskajām (plaušu ķirurģiskajām) slimībām, visbeidzot koriģējošās vingrošanas grupām (no 1926. gada) un speciālā režīma grupu organizēšanai Rīgas 66. vidusskolā.

Šī daudzpusīgā darbība kopā ar bērnu ķirurģisko (arī ortopēdisko un traumatoloģisko) slimību agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un pēcārstēšanu prasīja visu manu laiku, zināšanas un spēkus. Daži trūkumi saistījās ar nepieciešamību sadalīt enerģiju visām 12 subspecialitātēm, kas atbilda pārejas laikmeta prasībām un vajadzībām.

Tomēr par savu galveno nopelnu uzskatu visai sekmīgu jaunā darba izvēršanos pēckara apstākļos un pietiekami adekvātu savu skolnieku sagatavošanu, kuri spēj sekmīgi pārņemt stafeti no manām rokām. Katrā ziņā man ir veicies izvēlēties pietiekami talantīgus skolniekus, kuri jau daudz labvēlīgākos apstākļos var sekmīgi turpināt darbu.

Līdz ar to kopīgiem spēkiem mums izdevās radīt mūsdienu līmeņa bērnu ķirurģiju.

* Fragments no nepabeigtiem A. Bieziņa manuskripta memuāriem. Publicēts grāmatā Zelta skalpelis, Rīga: Zvaigzne, 1991. g., 134. lpp.

Vairāk par profesoru Aleksandru Bieziņu