Studentes Aijas Siliņas pirmie vērojumi par mūziķa profesiju un sociālajām saitēm
Aija Siliņa,
maģistra programmas Sociālā antropoloģija studente
Viena no lietām, kuras visvairāk pietrūka pandēmijas laikā, bija dzīvās mūzikas koncerti. Sajūtas, kad atkal bija iespēja atrasties vienā telpā ar mūziķiem un instrumentiem, kas sniedz pacilātības sajūtu, bija neaprakstāmas. Manas ilgas pēc klātienes koncertiem, aizveda mani pie maģistra darba tēmas, kurā analizēju mūziķu darba pieredzi un to, kā tā ietekmē un veido dažādas attiecības viņu dzīvē.
Lai padarītu sevi zināmu plašākai publikai, pilnveidotu prasmes un zināšanas, kā arī rastu iedvesmu, daudzu mūziķu ceļi aizved ārpus valsts robežām. Savā darbā par mākslinieku mobilitāti Emma Dastere (Emma Duster) raksta: “Daudzi mākslinieki izmanto mobilitāti stratēģiski; viņi darbojas dažādās vietās, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem vairākos projektos vienlaicīgi. Tādā veidā tiek ne tikai veidota iespēja iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu, bet arī veidot ilgtermiņa starptautiskas karjeras.’’ (2004, 108).
Savā maģistra darba pētījumā sarunājos ar māksliniekiem - orķestra mūziķiem, diriģentiem un solo izpildītājiem. Intervēju mūziķus, kuri dzīvo un strādā gan Latvijā, gan ārvalstīs – Nīderlandē, Luksemburgā, Zviedrijā un Lietuvā. Bija liels prieks par uzrunāto mūziķu atsaucību un entuziasmu pat brīžos, kad viņu dzīve bija visnotaļ aizņemta. Caur sarunām vēlējos noskaidrot, kā mūzikas karjeras izvēle, kas sevī ietver mobilu dzīves veidu, nestandarta darba laiku un prasa konstantu komunikāciju un sakaru veidošanu, ietekmē un veido attiecības ar kolēģiem, ģimeni, draugiem un klausītājiem.
Lai cik ļoti tuva būtu nodarbošanās, karjeras mērķu sasniegšanai ir jāpieļauj kompromisi un jāizdara izvēles, kuras ne vienmēr ir vieglas. Gandrīz visi pētījuma dalībnieki minēja, ka ļoti grūti ar uzstāšanos nopelnīt iztiku, it īpaši Latvijā. Tāpēc lielākā daļa mūziķu paralēli gūst ienākumus citos veidos. Pārsvarā tā ir mūzikas mācīšana skolās, privātās nodarbībās vai augstskolā. Šī papildu slodze kombinācijā ar jau tā neregulāro un nestandarta mūziķa darba grafiku ietekmē sociālo dzīvi. Pētījuma dalībnieki secināja, ka laika gaitā ir sarucis vai pat vispār pazudis to draugu loks, kuri nav saistīti ar mūziku. Mūziķi, kurus karjeras ceļi ir aizveduši uz citām valstīm, runā par attiecību uzturēšanu ar ģimeni un draugiem, kuri ir Latvijā; par iejušanos citā vidē un piederības sajūtu valstij, kā arī attiecību veidošanu ar cilvēkiem, kuri dzīvo jaunajā mītnes valstī, un kā šīs attiecības ietekmē nākotnes mobilitātes plānus.
Šeit tikai nedaudz ieskicēju savu pētījuma tēmu. Plašākus vērojumus un dziļāku analīzi varēs lasīt manā maģistra darbā. Ceru, ka darba noslēgumā atvērsies skaidrāka un plašāka aina par to, kā šīs profesijas aspekti ietekmē un veido personisko dzīvi un attiecības.
