Kur redzu netaisnību, iesaistos. Topošais jurists Sandis Garkalns par studiju pieredzi RSU un zināšanu izmantošanu darbā
Teju pirms pieciem gadiem sabiedrību pāršalca ziņa par 300 tūkstošus eiro vērto Ferrari, kas vizinās Vecrīgā un pieder uzņēmumam bez jebkādas saimnieciskās darbības. Aizvadītajā rudenī šis jautājums tika aktīvi šķetināts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē, kur Sandis Garkalns (attēlā) tobrīd bija nonācis praksē.
Ar mērķi bruģēt topošā jurista ceļu uz darba tirgu sešu nedēļu prakse ir obligāta ikvienam Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas Tiesību zinātne studentam.
Lai gan Sandis profesionālās gaitas bija uzsācis jau iepriekš, prakses laiku viņš sauc par nenovērtējamu pieredzi, kas ļāva ielūkoties aizkulisēs krimināllietai, kurai pieslēgusies arī Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija jeb Interpol. Praktiska, uz reālo dzīvi orientēta – tas bija Sanda priekšnoteikums jurisprudences studiju programmai, un tagad, būdams pusgada attālumā no diploma, viņš ir gandarīts par savu izvēli. “Man patīk tas, ka programmā Tiesību zinātne mācībspēki ir savas jomas speciālisti, kas strādā gan starptautiskajās un krimināltiesībās, civiltiesībās un administratīvo tiesību jomā”.
Vidusskolas gados savas profesijas izvēlei Daugavpils 3. vidusskolas audzēknis Sandis piegāja ļoti nopietni. Sajutis vilkmi uzņēmējdarbības virzienā, viņš ar klasesbiedriem nodibinājis mācību uzņēmumu un par biznesu rakstījis arī zinātniski pētniecisko darbu, ar kuru plūca laurus ne vien Latgales reģionā, bet arī Latvijas mērogā. Šaubīdamies, vai bizness būs īstais ceļš, Sandis iestājies būvniekos. “Kad sapratu, ka siju slodžu aprēķināšana mani aizrauj daudz mazāk nekā lekcijas studiju kursā Latvijas būvnormatīvi, nojautu, ka jurisprudence būs īstais virziens – tur jutu azartu,” viņš atceras.
Lai gan viņš ir no pandēmijas laika studentu paaudzes, Sandis jūtas guvis pilnvērtīgu pieredzi, migrēdams te starp attālinātām, te klātienes mācībām. “Apbrīnoju, kā augstskola un mācībspēki tika galā. Pieeja bija ļoti individuāla,” students saka, piebilstot, ka pat nepieciešamās grāmatas no RSU bibliotēkas tika sūtītas uz Sanda mājām Daugavpilī. Atskatoties uz divarpus gadu līdzšinējām studijām, topošais jurists atzīst – vissarežģītāk bijis tieši pirmajā semestrī, taču tas nav bijis saistīts ar Covid-19 fonu.
“Zināšanu apjoms bija tik varens, ka man diennaktī nepietika stundu, lai visu apgūto saliktu pa plauktiem. Daudzkārt mācījos uz miega rēķina – bija grūti, bet vienlaikus aizraujoši.”
Viss pavasara semestris viņam paies, rakstot bakalaura darbu, kurā Sandis RSU asociētā profesora, Juridiskās fakultātes vadošā pētnieka un prokurora Jāņa Baumaņa vadībā iecerējis pievērsties tēmai par krāpšanu digitālajā vidē un telefonkrāpniecību. Noskatītais temats nenoliedzami ir aktuāls. Kā ziņo Finanšu nozares asociācija, Latvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpti teju par deviņiem procentiem vairāk līdzekļu nekā aizpērn – vairāk nekā 12 miljonu eiro. Diplomdarbā atšifrējot krāpšanas veidus un apkarošanas iespējas, Sandis iecerējis sniegt savu artavu problēmas mazināšanā. “Kur redzu netaisnību, es vienmēr iesaistos. Tiesību pārzināšanu es mēģinu izmantot gan savās un savu tuvinieku, gan reizēm arī pilnīgi svešu cilvēku interesēs,” stāsta topošais jurists. Vaicāts pēc piemēra, Sandis atminas, kā reiz poliklīnikā palīdzējis kundzei gados. Ārsts ieteica lietot konkrētas zāles, kuras kundzei tiktu kompensētas no valsts puses, ja būtu izrakstīta recepte. Aizbildinoties, ka šis ir bezrecepšu medikaments, ārsts kundzei recepti atteicis, taču tas nozīmētu arī, ka zāles pacientei netiktu apmaksātas no valsts puses. “Kundze jau bija gatava doties prom, bet es iesaistījos un norādīju uz viņas tiesībām. Viss beidzās ar receptes izrakstīšanu,” gandarīts nosaka Sandis.
