Novecošanās un nodarbinātība izglītības sektorā Covid-19 pandēmijas laikā

Izglītības sektorā strādājošie bija tā valsts un pašvaldību sektora darbinieku grupa, kurai salīdzinoši ātri vajadzēja pielāgoties prasībām, ko noteica epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 laikā. Vairākums izglītības darbinieku nebija gatavi pēkšņai attālinātā darba ieviešanai, jo tā prasīja ne vien digitālās kompetences, bet arī atbilstošu darba vidi, kā arī veica sociālās korekcijas ierastajā komunikācijā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki veica analīzi par situāciju, ar kuru saskārās teju visi izglītības nozares darbinieki, lai izceltu būtiskākos izaicinājumus un priekšrocības krīzes radītajos apstākļos.

Dalībnieku raksturojums

Analīze aptver Covid-19 pandēmijas periodu Latvijā. Pētījuma aptaujā par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, SHARE) piedalījās 50 gadus un vecāki dalībnieki: 29 strādāja izglītības nozarē, bet 130 – citā nozarē.

Vidējais vecums abās grupās bija līdzīgs (izglītībā – 60 gadu, citi – 58 gadi), tomēr izglītības nozarē strādājošo vidū ievērojami vairāk bija sieviešu. Izglītībā nodarbināto respondentu darba stāžs ir nedaudz lielāks (izglītībā – robežās no 1 līdz 46 gadiem; mediāna: 15 gadu; citi – robežās no 1 līdz 44 gadiem; mediāna: 12 gadu). Tāpat izglītības nozarē strādājošo darba stāžs, salīdzinot ar citām nozarēm, iezīmē savdabīgu specifiku – tajā ir teju vienlīdz daudz pārstāvēti īsāku laiku strādājošie un ilglaicīgie darbinieki (1. attēls).

1. attēls. Darba stāžs (%)

Izglītības nozarē strādājošo informatīvo tehnoloģiju (IT) prasmes bija salīdzinoši augstākas kā citās nozarēs strādājošajiem (2. attēls).    

2. attēls. IT prasmes (%)

Izglītības jomā vairāk nekā citā nozarē darba pienākumu veikšanai ir nepieciešama datora izmantošana, to norāda 60 % izglītībā un 44 % citā nozarē strādājošo. Pieļaujams, ka ne vien Covid-19 krīzes dēļ, bet arī mācību procesa organizācijas izmaiņu dēļ izglītības nozares darbinieku nepieciešamība pēc datora u. c. digitālo tehnoloģiju izmantošanas ir pieaugusi.

Nodarbinātības izmaiņas Covid-19 pirmā viļņa laikā

Covid-19 pirmā viļņa laikā izglītības jomā strādājošo attālinātais darbs vēl bija salīdzinoši mazāks nekā citās nozarēs, tomēr jāņem vērā, ka 2020.–2022. mācību gadā mājās strādājošo proporcija būtiski pieauga (3. attēls).

3. attēls. Darba veikšanas vieta (%)

 
Izglītības nozarē strādājošie norādīja, ka viņu darba apjoms Covid-19 pirmā viļņa laikā pieauga salīdzinoši krietni biežāk nekā citās nozarēs strādājošajiem (nostrādāto stundu dienā pieaugumu izglītībā norādīja 14 %, citur strādājošie – 4 %). Tas varētu būs attiecināms uz pilnīgu vai daļēju pāreju uz attālināto darbu, kas prasīja digitālu prasmju un iemaņu apgūšanu, apjomīgāku gatavošanos stundām vai lekcijām, izmantojot jaunas pieejas.

Finansiālās grūtības pirms Covid-19 norādīja 62 % izglītībā un 55 % citur strādājošie. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā izglītības nozarē strādājošie nenorādīja uz finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt, analizējot tos, kuri Covid-19 pirmā viļņa laikā atzīmēja finansiālas grūtības, gadu vēlāk 74 % jau norādīja finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Pētījuma rezultāti norāda, ka pēkšņu krīzes apstākļu ietekme dažādos sektoros strādājošajiem var būt ievērojami atšķirīga, tāpēc ir nepieciešams izveidot krīzes plānu profesionālu pienākumu veikšanai ar nepieciešamo tehniskā aprīkojuma un kompetenču nodrošināšanu, neaizmirstot arī par sabiedrības veselības un privātās un darba dzīves sabalansēšanu.

Raksta autores:
RSU vad. pētniece Ieva Reine, lekt. Madara Miķelsone un doc. Aija Bukova-Žideļūna