Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā šogad aprit 250 gadi. Zīmīgajam notikumam veltītajā konferencē Himzela detektīvs (16.10.) fokusēti uzdotais jautājums par pirmā publiskā muzeja kolekciju veidošanās apstākļiem un to tālākajiem likteņiem vienlaicīgi izgaismoja lielāku kopsakarību: visas nacionālās nozīmes mantojuma institūcijas Latvijā Otrā pasaules kara laikā riskēja ar kolekciju neatgriezenisku ļaunprātīgu iznīcināšanu, izlaupīšanu un izsaimniekošanu.
Par to, ka tas tā līdz galam nenotika, jāpateicas dažiem drosmīgiem un pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kuri kara laikā glāba Rīgas pilsētas bibliotēkas, muzeju un arhīvu kolekcijas. Himzelu-Martini dzimtas vāktie, karu pārdzīvojušie muzeja priekšmeti un dokumentārās liecības šodien tiek glabātas vienlīdz virknē Rīgas muzeju, pilsētas bibliotēkas mantojumu pārņēmušajā LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, kā arī Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Seminārā Mantojuma glābēji būs iespēja dzirdēt nosaukto mantojuma institūciju pārstāvju un vadošo pētnieku, kā arī leģendārās Mērijas Grīnbergas pētnieces Kristīnes Želves refereātus par vienlīdz labi zināmiem, bet arī līdz šim mazzināmiem Latvijas mantojuma glābējiem.
Konferenci organizē domnīca Creative Museum sadarbībā ar RSU Medicīnas vēstures institūtu un RSU Anatomijas muzeju.
- Programma
16.00 Atklāšana
Ineta Zelča Sīmansone, domnīcas Creative Museum vadītāja
Dr. med. Ieva Lībiete, RSU Anatomijas muzeja vadītāja16.15–16.45 Grāmatu glābēji – Ņina Ozoliņa un viņas kolēģi. Vai Rīga palika bez senajām grāmatām un arī bez medicīnas bibliotēkas?
Kas notika Rātsnamā svētdien, 1941. gada 29.–30. jūnijā?
Dr. philol. Aija Taimiņa, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja16.45–17.15 Muzejniece Mērija Grīnberga. Dažādu avotu liecības par viņas “ceļojumu”.
35 gadus vecā Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā muzeja darbiniece, kas 1944. gadā devās līdzi izvedamajām Latvijas mākslas vērtībām
Kristīne Želve, rakstniece un režisore17.15–17.45 Glābēji un “glābšana”: Latvijas arhīvu dokumentu pārvietošanas Otrā pasaules kara laikā.
Otrā pasaules kara laikā Latvijas arhīvu darbinieki bija iesaistīti dažādās dokumentu pārvietošanās un evakuācijās, kuru rezultātā daudzi dokumenti diemžēl tomēr gājuši bojā
Kārlis Zvirgzdiņš, Latvijas Nacionālā vēstures arhīva direktors
creativemuseum[pnkts]lv.Location
