Gada docētāja 2023 Aina Semjonova: "Mani uzpilda studenti un sēņošana"

Linda Rozenbaha,
RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Tas tomēr ir mazs pulks salīdzinājumā ar lielo sociālo zinātņu studentu saimi. Ja reiz studenti uzteic docētāju par tik sarežģītu kursu vadīšanu, tad acīmredzot viņa patiesi prot skaidrot grūto saprotami. Un, spriežot pēc atsauksmēm, ir empātiska.

Ar docētāju A. Semjonovu runājam par attieksmi pret studentiem, docenta un pētnieka darbu, par to, kāpēc 10 balles piešķirt arī studentiem, ne tikai Dievam, kā arī… par ķīmiskiem jociņiem laboratorijā.

Pirms intervijas ierodos paskatīties, kādā stilā docētāja docē – iegados ķīmijas nodarbībā topošajiem uztura speciālistiem. Docētāja uz tāfeles virknē dažādus ķīmiskos savienojumus, un skaidro to nozīmi, ik pa laikam pajautā studentiem – kas ir šis savienojums? Vai līdz šim sapratāt? Un tikai pēc studentu apstiprinājuma, turpina uzdevumus tālāk.

Studenti novērtēšanas anketās uzsvēruši, ka jūs grūto teoriju spējat sasaistīt ar dzīvi un izskaidrot saprotamā veidā, bez vajadzības mācību materiālu iekalt no galvas. “Viņa vienmēr sagaida studentus ar smaidu un dažreiz pat ar kādu āķīgu izteicienu. Docētāja, kas spēj iedvesmot, ir empātiska un strādā ar visu sirdi un dvēseli," raksta studenti atsauksmēs. Te nolasāms, ka viņi novērtē jūsu cilvēcisko attieksmi.

Jā, gan spriežot no atsauksmēm e-studijās, gan no komunikācijas ar studentiem, jūtu, ka viņiem patīk, ja studijās ir personiskāka pieeja. Piemēram, ja es pajautāju, kā viņiem iet organikā, – tā mēs saucam Organisko ķīmiju. Otrā kursa studentiem tas ir sāpīgs jautājums… Vai kā viņiem sokas mikrobioloģijā.

Studentiem ir laiks izteikties. Šādi viņi jūtas sadzirdēti. Pauduši to, kas satrauc, viņi var vieglu sirdi darboties tālāk laboratorijas darbos.

Viņiem patīk arī cilvēcīgi parunāt par dzīvi, laikapstākļiem vai ko kurš domā par Eirovīziju. Mums ir koleģiālas attiecības! Arī man kā studentam bija patīkama šāda veida attieksme. Un es esmu studējusi daudzus gadus (sulīgi pasmejas).

Docētājs nav tikai zināšanu krātuve, viņš ir arī cilvēks! Viņš var arī kādā dienā justies slikti. Vai otrādi – ļoti labi un lieliski uzmundrināt studentus, kuri tikko ieradušies no grūta pārbaudījuma.

Kā jūs pati nonācāt līdz farmācijas studijām? Kā notika sadraudzēšanās ar ķīmiju vēl skolas laikā?

Mani jau kopš mazotnes interesēja dabas zinātnes. Bērnībā kopā ar vectēvu gājām pastaigā lasīt puķītes – tas jau savā veidā bija ievads farmācijā, par ārstniecības augiem. Vēlāk skolā mani fascinēja atbilžu meklējumi: kāpēc viena mazā molekula, kuru mēs nekad mūžā neieraudzīsim ar neapbruņotu aci, uzvedas tieši tā, kā uzvedas. Man padevās un patika visi eksaktie priekšmeti, tādēļ bija ļoti grūti izvēlēties, ar kuru no tiem saistītu virzienu studēt. Mani aizrāva fizika, bioloģija, ķīmija, un tam visam apkārt ir matemātika. Farmācija apvieno visas šīs zinātnes!

Jāteic, studēt farmāciju ieteica radinieki, motivējot: "Tev patīk ķīmija un bioloģija, un farmācijā abas šīs mācības ir kopā!" Es pieteicos studijām gan Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātē, gan RSU farmaceitos. Tiku abās augstskolās, tomēr izvēlējos studēt farmāciju, par to zinot tikvien, ka šajā nozarē izgudro zāles un pēta zāļu vielas. Šobrīd, man liekas, stājoties šajā programmā, studentiem ir plašāks priekšstats par farmāciju.

Savukārt pēc studiju programmas Farmācija absolvēšanas (tā ir otrā līmeņa augstākā izglītība, kas atbilst maģistram, jāstudē piecus gadus) otrajā maģistrantūrā iestājos Latvijas Universitātes programmā Ķīmija. Pirms tam biju strādājusi aptiekā, bet pēc ilgstošas prombūtnes sapratu, ka tajā darbā negribu atgriezties – vēlos būt saistīta ar zinātni, pētniecību, bet zināšanas par instrumentālām analīžu metodēm nedaudz pietrūkst.

Beidzot studijas maģistrantūrā, es uzrunāju savu vadītāju par iespēju studēt doktorantūrā ar domu, ka es kaut kad, tālākā (!) nākotnē varētu tajā iestāties. Vēlējos turpināt pētīt maģistra darbā iesākto pētniecības tēmu – organiskie savienojumi, polimorfisma kontrole, izmantojot kristalizācijas piedevas. Bet asoc. prof. Agris Bērziņš, sadzirdējis manus plānus par doktorantūru, teica – labi, šajā rudenī rakstīsim iesniegumu. Tagad?! Tiešām? Es biju pārsteigta. Biju domājusi sākumā apbružāties sistēmā, publicēties un tad stāties… Tomēr paklausīju profesoram un – šoruden aizstāvēšu savu doktora darbu LU. Šobrīd vēl gaidu aizstāvēšanu, kas plānota septembrī – doktorantūras process nav tik vienkāršs kā maģistrantūrā.

Bet, studējot ķīmiju, es netīšām iemaldījos pie fizikālķīmiķiem, un nu pasniedzu fizikālo ķīmiju kolēģes prombūtnes laikā. Tātad darbojos ne tikai bioloģijas un farmācijas lauciņā, bet esmu dziļi iepazinusi arī ķīmiju un fiziku, un tam visam apkārt joprojām matemātika. Nekur daudz tālāk no skolas laika interesēm neesmu tikusi (smejas).

Jūsu studenti arī ir no dažādām programmām – topošie farmaceiti, uztura speciālisti… Droši vien jūsu studiju pieredze dažādās pietuvinātās nozarēs palīdz saprast un atrast piemērotāko pasniegšanas veidu dažādiem studentiem, ar atšķirīgām zināšanām, vai ne?

Jā! Tā kā esmu mācījusies medicīnisko bioķīmiju, saprotu vairāk par uzturu nekā, ja es būtu tīrs ķīmiķis. Studējot vairākas tēmas, beigās viss savienojas loģiskā kopumā.

Farmācijas studentus man ir viegli mācīt, jo es pati esmu šo programmu absolvējusi un redzu, kur nepieciešami uzlabojumi, kā man pietrūka kā studentei. Mēģinu tos iekļaut.

Piemēram, 2022. gadā es ieguvu Borisa un Ināras Teterevu stipendiju un kopā ar mentori Māru Plotnieci uztaisīju jaunu metodisko materiālu kvantitatīvajā analīzē, ietverot farmakopejas prasības farmācijas nozarē esošo produktu analīzei. Es centos to rakstīt vienkāršā valodā cilvēkiem ar dažādu izpratnes un zināšanu līmeni. Lai tekstā būtu ne tikai definīcijas, bet veidotos izpratne.

Zināms, ka šādu tekstu radīt ir vēl sarežģītāk.

Piekrītu. Tāpēc man sanāca darbs uz 170 lappusēm. Studenti, to ieraugot, izmisumā izsaucas: "Un mums ir tas jāmācās?!" Varat nemācīties (pasmaida). Esmu uztaisījusi arī aptuveni pusstundu garas videolekcijas, jo šim priekšmetam vairs nav paredzētas klātienes lekcijas. Tās studenti var izmantot pirms nodarbības, gatavojoties laboratorijas darbam.

Ar stipendijas palīdzību varēju arī radīt jaunu laboratorijas darbu par augstefektīvo šķidruma hromatogrāfiju. Jo, pabeidzot farmācijas studijas, es zināju, kas ir hromatogrāfs, bet īsti neizpratu, kā tas strādā un nekad nesanāca ar to darboties. Tagad RSU studentiem ir iespēja izmantot jaunā kompleksa iekārtas mācību procesam.

Es novērtēju pārmaiņas RSU, kas notikušas pēc manām studijām desmit gadu laikā. Tagad šeit ir jaunas telpas ar jaunām iekārtām, RSU ir ļoti attīstījusies ar spēcīgāku studentu iesaisti zinātniskajā darbā. Kad es te studēju, man kā studentam tā ļoti pietrūka – tolaik zinātne šķita atrauta no studiju norises.

Kā studente jūs saņēmāt arī Vītola fonda stipendiju.

Jā, pirmajos divos studiju gados man bija Kornēlija Dinsberga stipendija, nākamajos trīs gados – Saules aptiekas stipendija. Esmu ļoti pateicīga par ziedotāju atbalstu, jo tas man ļāva nemeklēt darbu, es varēju veltīt sevi tikai studijām. Vidējā atzīme, pabeidzot studijas, man bija tuvu 9, kas studējot RSU, nav viegli īstenojams. Patlaban, manuprāt, RSU maksimālās vērtības 10 liek nedaudz dāsnāk nekā laikā, kad es studēju.

Tad pastāvēja uzskats, ka desmitnieki ir tikai Dievam (smejas). Bet es nesaprotu, kāpēc, ja students ir apguvis programmu, ko tu kā docētājs esi licis apgūt, tu viņam negribi ielikt maksimālo vērtējumu?

Var uztaisīt vienu nedaudz sarežģītākas pakāpes uzdevumu, attiecīgi, ja students to atrisina, māk pielietot zināšanas, kāpēc tu viņam negribi ielikt 10? Protams, ja mēs liekam kumulatīvo vērtējumu, tad es nelikšu vērtējumu 10. Tad augstākas atzīmes iegūšanai iesaku likt eksāmenu.

Vai varat uzburt ainu, kāds ir docenta nedēļas laika izkārtojums?

Viss ir ļoti atkarīgs no tā, kas man tajā nedēļā paredzēts. Dienās, kad nedocēju, es esmu otrajā darbā LU Molekulāro kristālu laboratorijā, lai veiktu savu promocijas darbu vai daru citus administratīvos darbus. Ja konkrētajā nedēļā ir kolokvijs, tad izbrīvēju dienas, lai varu sastādītu uzdevumus, pārbaudītu tos. Cenšos laiku plānot tā, lai man nodarbības būtu visu dienu un nav lieku reizi jābrauc uz Rīgu (dzīvoju Jelgavā). Tiesa, ja ir saspringta nedēļa ar divām grupām vienlaicīgi, ir kolokviji, es nevaru atrast laiku, kad darbus izlabot, daru to arī brīvdienās mājās. Docētāja darbu var apvienot ar citu darbu, kas nav jādara no 9 līdz 17 katru dienu. Man ar pētnieka darbu LU docēšanu RSU savienot ir viegli.

Vēl jau docētājiem ir papildu labums – ilgāks atvaļinājums, vai ne?

RSU man pienākas divu mēnešu atvaļinājums, bet LU tik garš brīvais laiks ir tikai tiem, kuriem jau ir doktora grāds. Tiesa, es nevarētu nosēdēt divus garus mēnešus atvaļinājumā. Labāk šādu brīvo laikposmu izmantotu pa daļām.

Ķīmijas stundu tematiku mēdz apspēlēt anekdotēs. Vai jums bijuši jautri brīži ar studentiem?

Jā! Nesen studenti ļoti gribēja, lai es parādu ziloņa zobu pastu. Tiem, kas nezina, tas ir eksperiments, kurā veidojas ļoti daudz putu, un tās iet aiziet pa gaisu.

Mums bija tāda ziloņu zobu pasta, ka šeit visa laboratorija bija ar jodu, un pāris cilvēkiem, kuri gribēja notikumu filmēt – arī telefoni (sulīgi smiekli).

Daži halāti arī cieta. Bet, protams, jodu var neitralizēt ar nātrija tiosulfātu, un, kā redzat (norāda uz tīru vidi), viss ir skaisti notīrīts. Tas bija jautrs notikums, šie studenti mani neaizmirsīs (smejas).

Ik pa laikam saņemu humoristiskus protokolus no studentiem. Ir viens jaunietis, kurš kvantitatīvās analīzes protokolā izdara visu, kā vajag un tad ir viena frāze, ko viņš uzraksta poļu valodā, ko viņš ir mācījies. Ja viņam poļu valoda dzīvē nekur nav noderējusi, tad viņš vismaz manā pārbaudes darbā var ierakstīt kaut ko poliski ar tulkojumu latviešu valodā (smejas).

A. Semjonova (centrā) kopā ar studentiem RSU Farmācijas studiju un pētniecības centra auditorijā

Dažkārt studenti darbā pie komentāriem pieliek kādu jociņu saistībā ar nodarbībām, piemēram, par savām neveiksmēm eksperimentos. Man tajā brīdī arī ir jautrāk. Vienlaikus viņi pilda savus pienākumus, mājasdarbus. Man arī savulaik patika docētāji, kas prata gan docēt, gan pajokot, atjokot. Ja cilvēks ir tik atvērts, tad ir kauns viņa kursā nemācīties.

Lai docētājs būtu tāds, kā studenti apraksta jūs – empātisks, spējīgs izskaidrot, tātad pacietīgs, – cilvēkam jābūt emocionāli uzpildītam. Kur jūs atjaunojat spēkus?

Godīgi sakot, pēdējos četrus gadus es gandrīz visu laiku esmu veltījusi docēšanai un pētniecībai, jo doktorantūra pati par sevi ir pilna laika darbs (citādi nebūs savlaicīga rezultāta). Protams, arī ģimene – man ir divi bērni – paņem savu laiku.

Taču studenti mani ļoti uzlādē! No viņiem ir pozitīvā atgriezeniskā saite.

Es neesmu vienkārši zināšanu vācelīte, kas tikai dod un dod: no studentiem jūtu atdevi, cilvēcīgu attieksmi. Kāds piedāvā cepumiņu, cits izstāsta, kas uz sirds. Cilvēcīga attieksme savā veidā piepilda! Vēl man bija paveicies iegūt grantu jaunā LU doktorantūras studiju modeļa pilotprojektam, tādēļ varēju pabūt konferencēs, kur bija emocionālais piepildījums redzēt, ka neesmu vienīgā, kura cīnās doktorantūras lauciņā, un tur jutos kā savējā. Lai gan man ir mazas nišas pētījums. Priecājos arī par būšanu Latvijas Jauno zinātnieku apvienības kopienā – tajā ir dažādi tīklošanās pasākumi, vasaras skola.

Ja nepalīdz visa šī kopābūšana, tad dodos pastaiga dabā, visbiežāk uz mežu.

Man patīk sēņot – visi brīnās, ka vietās, kur citi uziet vien pāris sēnes, es ielienu kādā biezoknī un iznāku ar spaini, pilnu sēnēm. Šādi brīži piepilda!

Foto no A. Semjonovas personīgā arhīva

Tātad četrus jūsu dzīves gadus intensīvi aizņem promocijas darbs. Lūdzu, pastāstiet īsumā par tā tematu!

Es pētu organisko savienojumu polimorfisma kontroli, izmantojot kristalizācijas piedevas.

Pētu savienojumus, kas sastāv no oglekļa un ūdeņraža vai kādiem citiem pāris elementiem. Savukārt polimorfisms ir parādība, kad viens un tas pats savienojums var kristalizēties dažādos kristālrežģos. Tātad viena un tā pati viela, nemainot savu ķīmisko formulu var atšķirties ar dažādām fizikālķīmiskajām īpašībām (piemēram, šķīdība, krāsa un šķīšanas ātrums). To svarīgi zināt farmācijā, jo savienojumiem var būt dažāda tabletēšanās spēja, trauslums, spēja uzglabāties. Mēs taču visi gribam, lai medikamenti būtu droši lietošanai. Mans mērķis ir izprast, kā, pieliekot kādu citu vielu, mainās kristalizācijas iznākums. Es ne tikai veicu eksperimentus ar kristalizāciju, bet arī izmantoju datorsimulācijas, modelēšanu datorā un teorētiskos aprēķinus.

Kas palīdz un ko novērtējat docētāja darbā RSU?

Lai arī man patīk darbs abās augstskolās (LU arī nedaudz docēju), RSU man kā docētājai ir lielāks atbalsts. Man patīk attieksme no RSU vadības puses un tad, ka te ir atgriezeniskā saite no studentiem – lasot viņu anketas citreiz padomāju: “Ak, cik mīļi!” Protams, savu reizi ir kāds skarbāks vārds, tas piederas pie lietas.

Man simpatizē tas, ka RSU ir iespēja saņemt finansējumu, ja savā studiju kursā vēlos kaut ko modernizēt. Zinu, ka visās universitātēs nav šāda atbalsta.

Tāpat novērtēju, ka ir hospitēšanas iespējas, un tad es varu redzēt, kā strādā citi docētāji un kaut ko no tā integrēt savā kursu pieejā. E-studiju vide ir ļoti ērta. Ir sajūta, ka RSU domā ne tikai par studentiem, bet arī par docētājiem.

Piesaki docētājus, studentus un zinātniekus Gada balvai līdz 7. jūnijam!