Virsotņu kāpēji. Doktorantūra RSU. Linda Nauzere. DIENASGRĀMATA
Sērijā Virsotņu kāpēji turpinām stāstīt par aizrautīgiem, drosmīgiem cilvēkiem, kuri metuši izaicinājumu sev un pieņēmuši lēmumu, sākot kāpienu, kas savā ceļā prasa gribasspēku, izturību un elastību grūtību pārvarēšanā, bet pretī sniedz jaunus, aizraujošus atklājumus, komandas pleca drošību un reibinošus horizontus, par ko dzirdam no alpīnistiem – virsotņu kāpējiem. Tomēr ne vienmēr, lai uzkāptu virsotnē, ir jāpako ceļasoma, to var izdarīt, iestājoties doktorantūrā.
Vedinot pieņemt lēmumu par doktorantūru RSU, jau esam piedāvājuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, aicinājuši jau esošos doktorantus dalīties ar padomiem gan par tēmas izvēli un darba vadītāja atrašanu, gan pieteikuma izstrādi un RSU sniegto atbalstu.
Šoreiz aicinām ielūkoties dziļāk doktoranta ikdienā, kas fiksēta personīgā dienasgrāmatā! Piedāvājam iepazīt doktorantu neatlaidīgo, sevi izaicinošo un dažbrīd vientuļo kāpienu soli pa solim, sajust dienas pulsu un apjaust pavisam praktiskas lietas. Ko tas īsti nozīmē būt doktorantam un kāpt akadēmiskajā virsotnē?
Šo sēriju atklāj RSU doktorantūras programmas Veselības aprūpe apakšprogrammas Psiholoģija doktorante Linda Nauzere. Vairāk nekā nedēļu pašā karstākajā laikā šīs vasaras sākumā viņa fiksēja savas ikdienas gaitas, pārdomas un sajūtas, un nu ir gatava dalīties tajā ar pārējiem.
Linda psiholoģiju sāka studēt 2017. gadā un turpina to darīt joprojām, nu jau doktorantūrā. Viņa stāsta, ka dzīvē vienmēr vilinājuši jauni izaicinājumi, un to apliecina arī jaunās zinātnieces ikdiena – Linda strādā divās darba vietās, studē doktorantūrā un to visu spēj apvienot arī ar ģimeni un saviem hobijiem: “Zinātnei ir nepieciešami spēcīgi cilvēki, jo tas nozīmē, ka Latvija būs drošās rokās.”
Viņa atgādina, ka viss ir iespējams, jo, “ja asnam ir vēlme augt, neviens viņu nevar apstādināt”. Linda nenoliedz, ka ir brīži, kad šķiet, ka izvirzītie uzdevumi ir pāri viņas iespējām. Tad motivāciju sniedz kolēģu iedrošinājums un atbalsts, kas dod spēku virzīties uz priekšu: “Mūsu programma ir ļoti ģimeniska, kur viens otram vienmēr palīdz.”
Šajā dienasgrāmatā Linda ļauj iepazīties ar savu ikdienu doktorantūrā, darbu ar studentiem un kolēģiem, ikdienas izaicinājumiem un praksēm sevis atbalstīšanai. Tās ir gan agras rīta stundas pirms dienas skrējiena, gan pauzes starp sapulcēm un vēlas nakts stundas, rakstot recenzijas studentu noslēguma darbiem. Linda nežēlojas un ar entuziasmu raugās uz priekšu – izstrādā zinātnisku publikāciju, gatavojas konferencei un vēl kādam ļoti īpašam savas dzīves notikumam.
