Kas ir ģimene Latvijā? Pēta Liene Rācene-Riekstiņa
Projektā (Re)Moving ties līdzās jau pieredzējušiem pētniekiem strādā arī RSU maģistra un bakalaura programmas studenti. Viena no aktīvākajām pētījuma komandas dalībniecēm ir RSU maģistra programmas Sociālā antropoloģija absolvente Liene Rācene-Riekstiņa. Viņa 2024. gada janvārī aizstāvēja savu maģistra darbu Ir jāuzmanās ar terminiem: ģimenes konstruēšana Saeimas komisijās. Šā bloga ierakstā iepazīstinām ar Lieni un viņas maģistra darba galvenajiem secinājumiem.
Liene savā maģistra darbā, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, centās izprast kā ģimenes jēdziens ir definēts Latvijas normatīvajos aktos un kā par šo jēdzienu runā Saeimas deputāti un dažādu jomu eksperti Saeimas komisiju sēdēs. Tieši dažādu komisijas sēžu ieraksti atklāj sarunas, argumentāciju un saskaņošanas procesu, kura rezultātā tiek izstrādāti likumprojekti un iesniegti parlamentam balsošanai.
Analizējot dažādu Saeimas komisiju sēžu protokolus, Liene secina, ka pastāv divi galvenie veidi, kā komisijas sēžu dalībnieki runā par ģimenes jēdzienu Latvijā. No vienas puses, nukleāra ģimene tiek uzskatīta par vienīgo un pareizo ģimenes modeli, kas tiek saistīts ar dabisko lietu kārtību, tradīcijām un kas mūsdienās ir jāaizstāv, jo ir apdraudēts. Šo ideju paudēji mēģina ierobežot termina ģimene izmantošanu, norādot, ka šis ir vienīgais morāli pareizais modelis, kurā radīt bērnus. No otras puses, daļa Saeimas komisijas dalībnieku ģimenes jēdzienu piedāvā tverts plašāk un norāda uz indivīda izvēles tiesībām izvēlēties kopdzīves formu, uzsverot rūpju nozīmi cilvēku attiecībās. Šajā pieejā komisijas dalībnieki uzsver toleranci un cieņu kā vērtību. Liene savā darbā secina, ka otrais skatījums ir ievērojami mazāk pārstāvēts Latvijas normatīvajos aktos nekā pirmais.
Gan Saeimas komisiju sēžu dalībnieku diskusijās, gan Latvijas likumos Liene novērojusi, ka ģimenes jēdziens tiek lietots dažādi. Šeit daži piemēri. Dzīvojamo telpu īres likums nosaka: “Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs”. Izglītības likums nosaka, ka pedagogam, ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā, ir tiesības saņemt pabalstu no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem. Šeit par ģimenes locekļiem tiek uzskatīti laulātais, bērns, vecāki, vecvecāki, adoptētājs vai adoptētais, brālis vai māsa. Tātad dažādos likumos ģimenes definīcijā ir iekļauti dažādi radinieki. Tādējādi Liene secina, ka Latvijas likumos nepastāv viena un vienota ģimenes definīcija. Tāpat Liene novērojusi, ka nereti likumos tiek izmantots jēdziens mājsaimniecība, izvairoties no ģimenes jēdziena izmantošanas un mazinot publiskās diskusijas par šo tēmu.
Liene savā maģistra darba pētījumā pieskaras arī Latvijas normatīvajos aktos lietotās ģimenes definīcijas ietekmei uz cilvēku attiecībām un darba mobilitāti, kas ir projekta (Re)Moving ties centrā. Tā piemēram, jaunā pētniece atsaucas uz vienu no Saeimas komisijas pārstāvjiem, kurš norāda uz potenciālajiem sarežģījumiem homoseksuāliem cilvēkiem, kuru laulība ir reģistrēta ārvalstīs un kuri potenciāli vēlētos pārvākties uz Latviju darba dēļ. Latvijā juridiski neatzīst viendzimuma laulības, tajā skaitā arī tādas, kas noslēgtas ārvalstīs. Šādā gadījumā viens no partneriem nevarētu pretendēt uz likumā paredzētajiem tiesībām.
