Vārda šaurākajā nozīmē enerģētiskā nabadzība apzīmē gadījumus, kad mājsaimniecībām ir pieejami nepieciešamie enerģijas veidi, bet tās nevar tos atļauties, ir spiestas izmantot daļēji (piemēram, daļēji un slikti apkurinātas telpas, nepietiekams apgaismojums u. c.) vai arī par adekvātu komforta līmeni nākas maksāt nesamērīgi daudz. Tomēr enerģētiskā nabadzība reti ir atsevišķa indivīda izvēle. To izraisa ekonomiski, politiski un sociāli apstākļi, tādēļ plašākajā šā vārda nozīmē par enerģētisko nabadzību jārunā sociālās nevienlīdzības, sabiedrības veselības un pilsētu politikas kontekstā.
HORIZON projekta WELLBASED pilotpētījumā Jelgavā piedalījās apmēram 150 respondenti. Pusotra gada garumā (2023.–2024. gads) tika monitorēti respondentu veselības stāvokļa un dzīvesvietas rādītāji, papildinot tos ar subjektīvu labbūtības vērtējumu un dalīšanos pieredzē par enerģijas lietošanas paradumiem. Semināra dalībnieki tiks iepazīstināti ar sākotnējiem pētījuma rezultātiem, ieskicējot enerģētiskās nabadzības fenomena pētīšanas īpatnības un saikni ar plašākiem sociāliem procesiem.
Semināra dalībnieki
- RSU asoc. prof. Dina Bite
- Jelgavas Digitālā centra projektu vadības nodaļas vadītāja Mārīte Ieviņa
- Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes lektore Lana Janmere
Šis seminārs norisinās cikla Teorētiskās un metodoloģiskās aktualitātes ietvaros, kurā vieslektori no dažādiem Latvijas un ārvalstu pētījumu institūtiem prezentēs jaunākos pētījumu rezultātus, skaidrojot to nozīmi un tajos lietotās metodes. Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus. Katrā seminārā ir gan lekcija, gan diskusija.
Moderators
Prof. (Dr. soc.) Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus, fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.
Location
