Kristīne Šneidere. Par mirdzošām acīm zinātnē

Kristīne Šneidere ir Rīgas Stradiņa universitātes doktora studiju programmas Psiholoģija doktorante, tomēr paralēli studijām, viņai ir bagātīga pieredze dalībai pētījumos, sadarbojoties ar Latvijas labākajiem pētniekiem kognitīvās neirozinātnes jomā.

K. Šneideres promocijas darba tēma, kas saistās ar tādu dzīvesveida faktoru kā fiziskā aktivitāte un kognitīvās rezerves saistība ar kognitīvās disfunkciju gados vecākiem pieaugušajiem, ir interdisciplināra un aplūko veselīgu kognitīvo novecošanos biopsihosociālā modeļa ietvaros, ņemot vērā gan kognitīvos procesus, gan dzīves pieredzi, gan arī smadzeņu funkcionalitāti. Pašlaik starpdisciplinaritāte ir atslēgvārds daudziem sabiedrībā esošo problēmu izpētes pētījumiem. Bet kāds bija ceļš līdz tēmas izvēlei?

Vidusskolā Kristīne rakstīja zinātniski pētniecisko darbu par mazvērtības kompleksiem. Tad arī sāka veidoties interese par psiholoģijas nozari, bet ar mērķi nākotnē strādāt par tulku viņa Latvijas Universitātē uzsāka bakalaura studijas angļu filoloģijā. Bakalaura studiju laikā par liktenīgu kļuva kurss Vispārīgā psiholoģija, kurā pirmo reizi viņa uzzināja par kognitīvās psiholoģijas un neiropsiholoģijas nozari. Tas bija jau otrs apliecinājums, ka pēc grāda iegūšanas angļu filoloģijā ir jāsāk studijas psiholoģijā Rīgas Stradiņa universitātē. Saskaroties ar atmiņas kļūdām ikdienā, bakalaura studiju laikā tika veikts pētījums par viltus atmiņām, kas arī tika prezentēts RSU Starptautiskajā studentu konferencē, un savā sekcijā tas ieguva pirmo vietu. Šī pieredze radīja pārdomas par iespēju tālāko karjeru attīstīt pētniecības virzienā, tādēļ brīdī, kad, stājoties maģistrantūras studiju programmā Veselības psiholoģija, tika piedāvāta iespēja piedalīties valsts pētījuma programmas projekta Biomedicine apakšprojektā Nr. 5.8.2 Ilgtermiņa regulāras aerobas slodzes ietekme uz kognitīvajiem procesiem (ENABLE-LV), viņa piekrita nešauboties ne mirkli. Pēc pāris mēnešiem Kristīne jau bija pētnieka pienākumu izpildītāja. Jaunā zinātniece atzīst, ka iesaistīties projektā kopā ar profesoru Elmāru Rancānu un dakteri Aināru Stepenu bija liels prieks un gods. Šim pētījumam, kas veltīts veselīgas novecošanās problēmām, bija inovatīvs mērķis. Tā ietvaros tika salīdzināti kognitīvo procesu rādītāji starp (1) Latvijas sportistiem veterāniem, (2) cilvēkiem, kas nesen uzsākuši nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un (3) cilvēkiem ar sēdošu dzīvesveidu. Kaut arī rezultāti nesniedza stingru pamatojumu ilgtermiņa fiziskās aktivitātes saistībai ar veselīgu kognitīvo novecošanos, tika atklāta saistība starp izmaiņām smadzeņu integritātē un sēdošu dzīvesveidu, kā arī gūtas atziņas pētījuma metodoloģijas uzlabošanai. Pašlaik, kad Kristīne studē doktorantūrā un ir iesaistīta RSU iekšējā granta projektā Ilgtermiņa fiziskās aktivitātes ietekme uz kognitīvās disfunkcijas un depresijas radīto slogu senioriem (ELPA-COG), šīs atziņas tiek liktas lietā un metodoloģija uzlabota.

Motivācija tālākam darbam pētniecībā tika stiprināta 2017. gadā ERASMUS mobilitātes praksē Itālijā, Padujas Universitātē. Prakses ietvaros radās iespēja salīdzināt studentu pētnieciskās darbības un sadarbības praksi Itālijā ar pieredzi Latvijā, kas rezultējās publikācijā, tādēļ Kristīne visus jaunos un topošos pētniekus aicina izmantot tik plašās iespējas doties pieredzes apmaiņās uz citām valstīm.

Kristīnes gadījumā studijas doktorantūrā bija veiksmīgās pētnieka karjeras likumsakarīgs turpinājums, kas, kā viņa atzīst, sniedz gan praktiskus, gan izaugsmei būtiskus ieguvumus. Piemēram, studijas doktorantūrā dod lielāku iespēju tikt iesaistītam jaunos projektos, kā arī caur Doktorantūras nodaļas atbalstu piedāvā arī jaunu prasmju apgūšanas un stiprināšanas pasākumus. Netrūkst arī izaicinājumu. Grūtākais doktorantūras laikā ir pieņemt, ka promocijas darba projekts un īstenotais pētījums nav nevainojams, un nereti tam ir ne tikai nepieciešama pieslīpēšana, bet arī ievērojamas metodoloģiskas izmaiņas. Nekas nav perfekts, tāpēc svarīgi ir dalīties ar savām idejām, lai saņemtu atgriezenisko saiti gan no studiju programmas vadītājas profesores Kristīnes Mārtinsones, gan citiem kolēģiem, tādējādi promocijas darbu pietuvinot izcilam izpildījumam, nepazaudējot sākotnējo ideju.

Kā viens no ieguvumiem doktora studiju laikā ir nacionālie un starptautiskie kontakti ar nozares ekspertiem, kas ir pamats iesaistei citos projektos. Kristīne jau tagad zina, ka tiklīdz būs iegūts doktora grāds, noteikti pieteiksies dalībai pēcdoktorantūras nacionālajam atbalstam, turpinot disertācijas tēmas izpēti. Jāsaka, ka vislielākā vērtība šai pētniecības tēmai būs tad, kad tā kļūs par longitudinālu pētījumu.

Raksturojot zinātnieka profilu, kādu Kristīne vēlētos redzēt, domājot par zinātnisko kopienu nākotnē, tiek atzīts, ka galvenais ir kritiski izvērtēt savas idejas un atziņas, saglabāt spēju būt atvērtam pret līdzcilvēkiem un citām kultūrām. Arvien biežāk izskan jēdziens pētnieka balss, kas nosaka, ka katram pētniekam ir savs rakstīšanas ritms, iezīmes, tonis, tāpēc jānovēl, lai doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem ir dzirdama katra pētnieka balss, un, protams, – par degošām acīm brīdī, kad tiek runāts par savu promocijas darbu!