RSU veikts pētījums par ķīniešu tradicionālās politikas ietekmi uz tās eiropeizācijas procesu
Piektdien, 14. februārī, plkst. 9.00 Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, K korpusa 218. auditorijā (Senāta zālē), Una Aleksandra Bērziņa aizstāvēs promocijas darbu „Tradicionālais Ķīnas diskurss Hu Dzjiņtao ziņojumā Ķīnas komunistiskās partijas 17. kongresam”. Darbs veltīts ķīniešu tradicionālās politikas ietekmei uz tās eiropeizācijas procesu, parādot, kā veidojas to saskaņa. Autore arī piedāvā latviski līdz šim vēl netulkotus Ķīnas politiskos dokumentus.
2007. gadā notiek Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk tekstā – ĶTR) Komunistiskās partijas 17. kongress, kas iezīmē nozīmīgu pavērsienu ĶTR attīstībā, daudz uzskatāmāki pievēršoties Rietumu domāšanas paradigmai. Vēsturiski svarīga nozīme kongresā ir toreizējā Ķīnas prezidenta Hu Dzjiņtao ziņojumam kongresa atklāšanā Pekinā 2007. gada 15. oktobrī, nostiprinot Hu Dzjiņtao kā politiskā līdera pozīcijas, kā arī definējot Ķīnas attīstības perspektīvas, kas ļāvis tai salīdzinoši īsā laikā kļūt par vienu no vadošajām ekonomikām pasaulē.
Promocijas darba mērķis bija izpētīt Hu Dzjiņtao ziņojuma tekstu no tajā ietverto ķīniešu tradicionālā politiskā diskursa elementu viedokļa. Promocijas darba pamatavots ir Hu Dzjiņtao ziņojums Ķīnas komunistiskās partijas 17. kongresam ķīniešu valodā un autores tulkojumā.
Tēmas aktualitāti un politisko nozīmīgumu Latvijā nosaka nepieciešamība pēc kvalitatīvas politiskas komunikācijas ar ĶTR. Turklāt pētījumā aplūkotais jautājums atspoguļo un joprojām ietekmē politiskos procesus mūsdienu ĶTR, kā arī tās politikas izpratni ārpus Ķīnas.
Pasaulē plašu pētnieku interesi ir radījis ķīniešu izpratne par sociālismu, un no tās loģiski izriet vajadzība pēc skaidrojuma, kādā idejiskā dimensijā atrodas ĶTR politika un ko nozīmē Ķīnas sociālisms. Ilgstošā ķīniešu eiropeizācijas procesā (tajā piedalījās arī Japāna, kura agrāk nekā Ķīna sāka pārorientēšanos uz Rietumiem) Ķīnas politiskā valoda tika izveidota no jauna, izmantojot Rietumu sociālo terminoloģiju. Turklāt pēc imperatora gāšanas un Republikas proklamēšanas 1912. gadā Ķīnas tradicionālās kultūras mantojums lielākoties tika asociēts ar atpalicību un apspiestību, tas noteica tieksmi izspiest tradicionālo ķīniešu politiski filozofisko domu, tostarp konfūcisko ideoloģiju, no publiskās jomas. Šo pārmaiņu dēļ mūsdienu Ķīnas politiskais diskurss daudzos gadījumos ir savietojams ar Rietumu politisko diskursu. Taču, kā tiek parādīts promocijas darbā, arī mūsdienās tradicionālais diskurss saglabā vai pat no jauna iekaro savas pozīcijas.
Mūsdienu ĶTR politiskais diskurss ir neviendabīga konstrukcija, kurā saskatāmi gan tradicionālie ķīniešu politiskie postulāti un to valodnieciskā izpausme, gan sociālistiskā (marksistiskā) politiskā diskursa pazīmes. Politisko diskursu iekšējās daudzveidības ignorēšana traucē ĶTR reālas politiskas ainas izvērtēšanu un rada pārpratumus un kļūdainus pieņēmumus par mūsdienu ĶTR politisko situāciju.
Promocijas darbs veltīts mūsdienu ĶTR vadošajam politiskajam diskursam, konkrētāk – tai diskursa daļai, kuru var dēvēt par ķīniešu tradicionālo diskursu. Promocijas darbā vārds „diskurss” tiek izprasts kā sociāli definēts divu (vai vairāku) pušu runas akts jeb teksts šī vārda plašākajā nozīmē. Svarīgi, ka diskursā ne tikai atspoguļojas izteikumu valodnieciskās formas, bet arī tiek ietverta vērtējošā attieksme, diskursa dalībnieku politiskās nostādnes, kultūrvēsturiskās īpašības, konteksts, diskursa mērķi un struktūra. Ar vārdu savienojumu „politiskais diskurss” daži zinātnieki izprot specifiski organizētu un tematiski fokusētu izteicienu secību, kura tiek veidota īpašos vēsturiskos un sociālos ietvaros un kuras uztveršana var atbalstīt vai mainīt varas attiecības sabiedrībā, proti, politiska runa, kas būtiski maina politisko notikumu gaitu.
Unas Aleksandras Bērziņas disertāciju atradīsiet RSU mājaslapā.
Papildu informācijai:
