RSU Eiropas Studiju fakultātes profesora Andra Sprūda viedoklis par Maķedonijas ārlietu ministra vizīti Latvijā
„Maķedonijas ārlietu ministra Nikola Poposki vizīte Latvijā nav nejauša. Tā pauž Maķedonijas centienus iet eirointegrācijas ceļu un vienlaicīgi norāda uz Maķedonijas gatavošanos Čikāgas NATO samitam šī gada maijā, kurā Maķedonija cer saņemt uzaicinājumu pievienoties aliansei. Jāatgādina, ka šādas Maķedonijas cerības bija jau 2008. gadā, taču toreiz uzaicinājumu saņēma Albānija un Horvātija, jo pret Maķedonijas pievienošanos iebilda Grieķija. Jau toreiz visi formālie iestāšanās kritēriji no Maķedonijas puses bija izpildīti. Pastāv lielas iespējas, ka arī šoreiz Maķedonijas centienus bremzēs Grieķija, kas turklāt nonākusi sarežģītā ekonomiskā situācijā. Tieši piekāpšanās ārējam spiedienam, ko Grieķija ir nule kā veikusi, var būt par iemeslu, nepiekāpties vēl vienam ārējam nosacījumam – ļaut Maķedonijai pievienoties NATO.
Lai gan Grieķija joprojām iebilst pret Maķedonijas pievienošanos NATO, Maķedonija savukārt no savas puses ir piekāpusies Grieķijai virknē ar eiroatlantisko integrāciju saistītajās pozīcijās pēdējo 20 gadu laikā – ir mainīta gan konstitūcija, kurā atsakās no teritoriālām pretenzijām, gan mainīts ir arī Maķedonijas karogs, padarot to neitrālāku, mazāk tajā izmantojot grieķiskus simbolus. Viens no Grieķijas nosacījumiem ir saistīts ar Maķedonijas nosaukumu – joprojām tiek uzstāts, lai tā oficiāli sauktos, un daudzas valstis tā arī to sauc – par Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija. NATO integrācijas kontekstā pat šī piekāpšanās nav izrādījusies pietiekoša. Protams, ja atzīstam valsts suverenitāti un tās pašas vēlmes, tad tā būtu saucama vienkārši par Maķedoniju vai Maķedonijas Republiku. Tādejādi Grieķijas iebildes par nosaukumu ir kļuvušas par galveno šķērsli Maķedonijas uzņemšanai aliansē, kas arī izvirzījusi priekšnosacījumu atrisināt šo jautājumu pirms Maķedonijas uzaicināšanas pievienoties NATO. Maķedonijas primārais solis ir iestāties tieši NATO, tālākā nākotnē jau plānojot arī iestāšanos ES.
Ar šādām vizītēm tādas valstis kā Maķedonija, līdzīgi kā Latvija, mēģina sevi pieteikt un iezīmēt ne tik daudz ģeogrāfiskajā, cik diplomātijas kartē. Tāpat Maķedonijas ārlietu ministra vizīti Latvijā var dēvēt par sirdsapziņas diplomātijas sastāvdaļu, jo pastāv vairākas līdzības ar Latviju gan politiski, gan demogrāfiski – abas esam divu miljonu multietniskas nācijas, kuras ir risinājušas valstiskuma un nācijas veidošanas uzdevumus un lielā mērā joprojām cīnās ar blakus esošo lielvalstu politisko nosacījumu ietekmi. Vēl viens vizītes mērķis, ko parasti izmanto nelielas valstis, ir veidot dažādas partnerības, šajā gadījumā, starp Maķedoniju un Latviju un, plašāk, Baltijas valstīm. Pieņemot saskaņotas pozīcijas starptautiskā mērogā, šādām partnerībām ir daudz lielāks ietekmes spēks. Tāpēc šādai sadarbībai starp līdzīgas politiskās vēstures un izmēra valstīm kā Latvija un Maķedonija var būt ārpolitiski svarīga un abpusēji izdevīga nozīme.”
Par Rīgas Stradiņa universitāti:
Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas.
Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk” – http://runaskalak.lv.
Papildu informācijai:
rsu [pts] lv
