Atvērs RSU asociētā profesora Sergeja Kruka grāmatu par pieminekļu izmantošanu politikā

Piektdien, 28. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) tiks atvērta asociētā profesora Sergeja Kruka grāmata „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010”.

Par grāmatas tapšanas ieceri un tajā izklāstīto pētījumu saturu stāsta autors, RSU asoc.prof., dr.sc.inf. Sergejs Kruks: „Sastapt uz ielas bronzā lieto vai granītā kalto cilvēku nav nekāds retums. Taču par spīti tēlniecības darbu izplatībai pilsētvidē, vizuālās semiotikas teorētiķi šo mākslas veidu ir ignorējuši. Šī ir pirmā monogrāfija, kas interdisciplīnāri iztirzā ārtelpas skulptūras fenomenu. Nav pārsteigums, ka šāds pētījums ir tapis Latvijā, jo mūsu valstij ir īpaši bagāta pieredze monumentālās tēlniecības jomā: daudzie politikas dokumenti, celtniecības tāmes arhīvos, mākslas zinātnieku publikācijas un paši izcilie mākslas darbi ļāvuši analizēt trīsdimensiju objektu semiotiku, pieminekļu funkcijas politiskajā komunikācijā un skulptūru ražošanas ekonomiku. Lasītājs uzzinās, kāpēc mums piemīt bijīga attieksme pret cilvēku atveidojumiem, kurus regulāri ceļam un demontējam. „Ļeņinekļiem” veltītā nodaļa parāda, ka elku producēšana bijusi liels tēlnieku un arhitektu lobija uzturēts bizness. Monogrāfijas autors pēta arī iemeslus, kas noveduši pie ārtelpas skulptūru ražošanas pagrimuma mūsu valstī 1990.-2010. gadā.”

Grāmatā ir publicētas teju 300 jau demontēto un joprojām stāvošo pieminekļu fotogrāfijas, par kurām autors ir īpaši pateicīgs muzeju krājumu glabātājiem, arhivāriem, skolotājiem, bibliotekāriem un fotogrāfiem.

Sergeja Kruka monogrāfija „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika. Pieminekļu celtniecība un demontāža Latvijā 1945–2010” ir interdisciplinārs pētījums par pieminekļu izmantošanu politikā no 1945. līdz 2010. gadam, par pamatu ņemot Latvijas praksi. Monogrāfija nav tikai vēstures notikumu apskats, bet tā iztirzā arī tēlniecības semiotiskos modeļus.

Darba pamatā ir arhīvu dokumenti par pieminekļu celtniecības politiku, teorētiskās publikācijas estētikas, mākslas zinātnes un politiskās propagandas jomās. Grāmata ne tikai izseko dažu pieminekļu projektu vēsturi un to tapšanas gaitu, atklājot lēmumu pieņemšanas aizkulises, bet konceptualizē padomju ideoloģijas attiecības ar ekonomiku.

Autors velta uzmanību arī pieminekļu praktiskajai izmantošanai politikā, parādot kā monumentus izmanto sociālo rituālu organizēšanā un kolektīvās identitātes konstruēšanā. Pēdējā nodaļā tiek analizēti pēdējos 20 gados Latvijā tapušie pieminekļi. Izvērtējot pieminekļu veidošanas politiku, autors izstrādā arī mūsdienu latviešu tēlniecības semiotiskos modeļus. Monogrāfija ir bagātīgi ilustrēta: autors ir savācis visu demontēto pieminekļu fotogrāfijas, kuru hronoloģiskā prezentācija uzskatāmi demonstrē mākslas stilu un tēlniecības tehnikas evolūciju 20. gadsimta otrajā pusē. Pielikumā atrodami Mākslas savienības, kombināta „Māksla”, Kultūras ministrijas, kompartijas CK, valdības un vietējo varas iestāžu dokumenti par pieminekļu celtniecību un demontāžu. Autors ir apkopojis informāciju gandrīz par visiem 1945.–1990. gadā uzceltiem pieminekļiem: atklāšanas datums, autors, materiāls.

Sergeja Kruka grāmatas atvēršana notiks piektdien, 28. oktobrī, RSU Senāta zālē (K korpusa 2. stāvs), Dzirciema ielā 16, Rīgā, pulksten 18:00. Uz to ir aicināts ikviens, kuru interesē semiotika un tās pielietojums ikdienas fenomenu analīzē.

Par Sergeju Kruku:

RSU asociētais profesors Sergejs Kruks ir ieguvis informācijas un komunikācijas zinātņu doktora grādu Sorbonas Universitātē. Viņa zinātnisko interešu joma ir dažādu semiotisko sistēmu izmantošana saziņā. Pirms trīs gadiem izdevniecība „Neputns” ir laidusi klajā Kruks monogrāfiju par padomju mūzikas politiku, akadēmiskajos žurnālos ir publicēti vairāki raksti par zīmju funkcionēšanu vizuālajā un verbālajā komunikācijā.

Par Rīgas Stradiņa universitāti:

Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Tās 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām jau 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. Rīgas Stradiņa universitātē kopumā studē vairāk nekā 6100 studentu no visas pasaules. 2010./2011.studiju gadā RSU sasniedza rekordu ārvalstu studējošo skaita ziņā – jaunajā studiju gadā RSU tika uzņemti 104 ārvalstu studenti, līdz ar to RSU ārvalstu studiju programmās kopumā zināšanas un praksi pašreiz apgūst 302 jaunieši no 18 pasaules valstīm. Tas ir lielākais ārvalstu studentu skaits RSU pēdējo 20 gadu laikā.

Papildu informācija par RSU ir pieejama interneta mājas lapā www.rsu.lv. Par RSU aktualitātēm var uzzināt arī RSU studentu radio „Runā Skaļāk” – http://runaskalak.lv.

Papildu informācijai: