RSU rektors: Latvijas apslēptais eksporta potenciāls – augstākā izglītība

Pieaugot cilvēku mobilitātei visā pasaulē, pieaug arī cilvēku vēlme iegūt izglītību citās valstīs. Latvijas augstskolas sevi ir pierādījušas kā kvalitatīvas un mūsdienīgas augstākās izglītības iestādes, tādēļ arvien pieaugošais studējošo interesentu skaits nav pārsteigums. Iepriekšējā studiju gadā Latvijas augstskolas piedzīvoja rekordlielu ārvalstu studentu pieplūdumu, augstākās izglītības eksporta nozarei radot pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai teju 150 miljonu eiro apmērā. Veiksmes un pieredzes stāstā par līdzdalību augstākās izglītības eksporta tirgū stāsta Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

“Latvijas augstākās izglītības eksporta potenciāls ir ļoti augsts. To apstiprina pieprasījums pēc spēcīgi nodrošinātajām studiju programmām, kurās katru gadu uz vienu studējošā vietu kandidē vismaz trīs ārvalstu studenti. Arī nesen veiktais pētījums par augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi Latvijā apstiprina, ka pieprasījums pēc studiju vietām mūsu universitātēs pēdējo trīs gadu laikā ir dubultojies un ienes nozīmīgus līdzekļus tautsaimniecības nozarē,” stāsta profesors.

“Augstākās izglītības eksports ir Latvijas eksporta apslēptā un vēl līdz galam neatklātā iespēja. Tikai retais zinās, ka augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijas IKP ir lielāks par farmācijas nozares pienesumu. Zīmīgi, ka izglītība ir joma, kas neprasa ārējus resursus – nav jāizcērt koki, nav jāizsūknē nafta, tie lielā mērā ir cilvēkresursi un intelektuālā kapacitāte. Un tā mums ir neierobežota,” atzīmē RSU rektors Jānis Gardovskis.

“Universitātes attīstība pēdējo gadu laikā notikusi tik vērienīgi, lielā mērā pateicoties tieši uzsvaram uz izglītības eksportu. Tā ir pašsaprotama rīcība brīdī, kad pašu tirgū nav tik liela noieta, tad to jāraugās attīstīt ārpus savas valsts robežām. Pierādās, ka to veiksmīgi var īstenot.”

Rīgas Stradiņa universitāte jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā ārvalstu studentu piesaistīšanā. Vēlamo ārvalstu studentu apjoma mērķi, kas ir ceturtā daļa no visiem studentiem, universitāte jau teju ir sasniegusi. Šajā studiju gadā 24,4 % no visiem 8331 studentiem bijuši ārvalstu studenti, kas apliecina universitātes rezultatīvo darbu informēšanā par programmu pieejamību starptautiskā līmenī. Aptuveni 95 % ārvalstu audzēkņu nāk no Eiropas Savienības valstīm. Populārākās no tām ir Vācija, Spānija, Austrija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Portugāle un Itālija. Par lielākajiem Latvijas augstskolu konkurentiem tiek uzskatītas Prāgas, Varšavas un Debrecenas universitātes, kas ir vadošās universitātes Eiropā, nodrošinot arī medicīnas un veselības aprūpes programmas.

“Studiju programmas tiek veidotas kā komplekss piedāvājums, ar to saprotot ne tikai globālajām tendencēm atbilstoša programmas satura izstrādi, bet arī sakārtotu infrastruktūru, ieviestas jaunākās tehnoloģijas, nemitīgu docētāju zināšanu kapacitātes paaugstināšanu un neiztrūkstošu kvalitātes monitoringu mācību procesa laikā. Rīgas Stradiņa universitāte ir pilnveidota un pielāgota ārzemju studentu uzņemšanai,” uzskata profesors Gardovskis.

Īpaši ir saprotama ārvalstu medicīnas studentu interese par studijām Rīgas Stradiņa universitātē, jo reti kurā Ziemeļeiropas augstskolā ir atrodamas studiju programmas ar tik spēcīgu tehnoloģisko bāzi. Ļoti daudz mācību telpu ir renovētas atbilstoši Eiropas standartam, piemēram, vēsturiskais anatomikums, arī RSU centrālā ēka, izveidota Ziemeļeiropā modernākā zobārstniecības fakultātes pirmsklīnisko apmācību bāze, uzstādīti anatomijas 3D galdi, atvērts studiju centrs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, attīstīts Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs un renovēti zinātniskie institūti. Drīzumā universitāte cels zinātnes un studiju centru, savukārt šā gada beigās tiks pabeigta jaunā dienesta viesnīca.

“Mūsu mācībspēku arsenālu stiprina cilvēki, kuri uzskatāmi par savas jomas akadēmiskiem līderiem – zinošiem un pieredzējušiem docētājiem. Tomēr mēs neplānojam pie tā apstāties. Pedagoģiskās izaugsmes centrs nodarbojas ar turpmāku mācībspēku izglītošanu, pievēršoties pedagoģiskajām un uzstāšanās prasmēm, materiālu sagatavošanai e–studijās, starptautisku zinātnisku rakstu publicēšanai un daudz kam citam. Ar ārvalstu studentiem strādā aptuveni 570 dažādi docētāji, kuru angļu valodas prasmes regulāri pārbaudām un nosakām atbilstošus kursus, lai uzlabotu jau tā teicamās docētāju valodas iemaņas,” stāsta RSU rektors. “Esam izstrādājuši arī studiju programmu kvalitātes indikatorus, kas palīdz ikdienā sekot līdzi studiju kvalitātei. Lai gan pieejamās studiju programmas jau ir guvušas atsaucību, mēs neplānojam apstāties pie sasniegtā un turpināsim attīstīt universitātes darbību arī starptautiskā līmenī”.

Jāuzsver, ka RSU nule ir sākusi īstenot studiju projektu Noisas (Neuss) pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskranhenhaus, paverot RSU medicīnas studentiem iespēju apgūt atsevišķus studiju kursus vienā no vadošajām Vācijas klīnikām. Pirmie studenti, kas uz Noisu devās šogad, pavasara semestrī, nupat sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumus un ieguvuši kredītpunktus četros akadēmiskajos studiju kursos onkoloģijā, pneimonoloģijā, ķirurģijā un hematoloģijā.

Interesanti fakti par ārvalstu studentiem Latvijā

(Avots: Domnīca CERTUS, Augstākās izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā, 2016)

• Pēdējos trīs gados Latvijas augstskolās ārvalstu studentu skaits, kas studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai, ir palielinājies no 2757 līdz 5458.
• Ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas studējošo vidū ir pieaudzis no 1 % 2008./09. studiju gadā līdz 8 % 2015./16. studiju gadā, studentiem pārstāvot līdz pat 100 dažādu valstu.
• Kopš 2011. gada lielākais ārvalstu studentu pieplūdums ir no Vācijas (976 studenti 2015./16. studiju gadā), no kuriem 70 % mācās Rīgas Stradiņa universitātē.
• Vidēji visās valsts augstskolās starptautisko studentu skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir 26 %, bet juridisko personu dibinātajās (privātajās) augstskolās – 20 %.
• Starptautisko studentu izcelsmes valstis iedalāmas trīs grupās: ES valstis un Norvēģija, NVS valstis un Gruzija, citas valstis. Populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes un biznesa vadība, tiem seko medicīna un veselības aprūpe.