RSU "Gada doktorants 2017" – Vita Skuja
Vita Skuja ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Doktorantūras nodaļas studiju programmas Medicīna 2. studiju gada doktorante, kura aktīvi pilda studiju plānu un veic zinātnisko darbu. Pēdējā gada laikā viņa ir paspējusi piedalīties starptautiskās konferencēs ar sešiem stenda referātiem, publicējusi piecus zinātniskos rakstus Latvijā un ārvalstīs izdotos recenzējamos izdevumos, kā arī trīs publikācijas, kas ir iekļautas starptautiskajās datubāzēs.
Par sevi. Esmu iedvesmas cilvēks un spēju ātri aizrauties. Nav dienas, kad es nebūtu izdomājusi kādu jaunu, nākamo lielisko ideju vai kāds nebūtu piedāvājis kopīgi paveikt ko aizraujošu. Tad nu es, naktīm neguļot, cenšos to visu aizrautīgi realizēt. Tajā ir savs spožums un posts. Jau sāku sevi lēnām iegrožot, idejas pierakstot, sarindojot prioritārā secībā, saskaņojot ar lielajiem dzīves mērķiem, talkā ņemot racionālus slēdzienus, skaitļus un plānotāju. Tāpat mācos citiem teikt, ka padomāšu, tā vietā, lai pārgalvīgi mestos iekšā nākamajā interesantajā projektā vai darbā. Lai gan tas nenākas viegli un bieži ir sirdsapziņas pārmetumi, jo ļoti vēlos būt uz sadarbību orientēta, ļoti ticu kopējam labumam un pārsvarā darbi un projekti ir tiešām interesanti. Cenšos būt draudzīga un atbalstoša, iedrošināt apkārtējos lielām lietām, mērķiem un pārmaiņām. Gribētu domāt, ka esmu mērķtiecīga un neatlaidīga. Ja ko svarīgu ieņemu prātā, cenšos to agrāk vai vēlāk novest līdz galam, lai ko tas prasītu.
Trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim paveiktas. Katru dienu dzīvoju ar pārliecību, ka viss svarīgākais vēl tikai priekšā. Piemēram, zinu, ka īsi pirms savas 50 gadu jubilejas kopā ar vīru Rihardu gribēšu ar jahtu apceļot apkārt pasaulei. Tādēļ ļoti lepojos ar savu šīs vasaras lēmumu pieteikties Pāvilostas burāšanas skolā un stratēģisko plānu šī mērķa realizēšanai. Protams, ļoti novērtēju un esmu bezgala pateicīga par visu, kas man ir jau pašlaik – ģimeni, meitiņu Martu, atbalstu universitātē, darbā, paveiktos nelielos izglītības un zinātnes solīšus.
Medicīnā jau kopš vidusskolas laika sevi redzu tieši gastroenteroloģijas nozarē, tādēļ ļoti priecājos par iespējām redzēt, kā šīs nozares profesionāļi strādā ASV un Eiropas lielākajās klīnikās, priecājos par iespēju pasniegt gastroenteroloģijas nodarbības jaunākajiem Medicīnas fakultātes kolēģiem, darboties gastroenteroloģijas zinātnes lauciņā un atsaucīgo attieksmi klīnikā, savā brīvajā laikā darbojoties Gastroenteroloģijas endoskopiju nodaļā.
Īpašs prieks ir par mūsu nelielo jaundibināto Latvijas Jauno gastroenterologu biedrību, kurā laipni aicināts līdzdarboties ikviens. Biedrību veidojām ar mērķi kopīgi mācīties citam no cita un visiem lielajiem Latvijas gastroenteroloģijas skolotājiem un centriem gan valsts, gan privātajā sektorā, veidojot uz savstarpējas cieņas, draudzības un caurspīdības vērstu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm.
Kopā ar internistu kolēģi cenšamies realizēt Latvijā sasāpējušo online (tiešsaistes) medicīnas konsultāciju jautājumu, izveidojot atvērtu bezmaksas e-konsultāciju platformu, kurā sarakstes, zvana vai video konsultācijas veidā medicīnisko palīdzību būs iespēja sniegt un saņemt ikvienam Latvijas ārstam un pacientam.
Vita Skuja (foto centrā) Oslo klīnikā. Foto no privātā arhīva.
Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Es ļoti lepojos ar savu universitāti! Studiju laikā un vēl jo vairāk tagad. Ar prieku vēroju, kā procesi sakārtojas, sistēma uzlabojas un universitāte attīstās. Kā studente un darbiniece es priecājos par universitātes sniegto atbalstu manām idejām un to realizācijai. Bez tā visa būtu ļoti, ļoti grūti. Studiju laikā nedarbus īsti nedarīju, galva vienmēr bija pilna ar idejām par to, kā uzlabot vidi ap sevi. Ar kolēģiem kopā vadījām un attīstījām Terapijas zinātnisko pulciņu, ar kolēģi Lieni Bērzi, kas šogad kopā ar mani ieguva RSU Gada balvu, organizējām terapijas pulciņa nometni. Spilgtākās studiju atmiņas noteikti saistās ar prof. Jāni Raibartu. Visu bērnību un skolas gadus dzīvoju viņam tieši kaimiņos. Vēl tagad atceros, ka, būdama pavisam maza, vienmēr gaidīju viņu pārrodamies no darba mājās, lai parādītu Jāņonkulim savas smilšu kastē izceptās kūkas. Studiju laikā gan viss nebija tik vienkārši, vajadzēja arī mācīties.
Dzīves skolotāji. To ir tik daudz! Cenšos ieklausīties un mācīties no ikviena, kas nāk manā ceļā. Medicīnas jomā vislielāko atbalstu esmu sajutusi no prof. Aivara Lejnieka. No viņa mācos atvērtību idejām, sinerģiju, sadarbību, atbalstīt un novērtēt citu iniciatīvu. Ar siltumu sirdī raugos uz prof. Ilzes Konrādes vadīto nodaļu un to, kā viņa ar savām zināšanām un cilvēcīgo un atbalstošo attieksmi pret cilvēkiem pulcē sev apkārt gudrākos endokrinoģijas prātus un kopā paveic lielas lietas. Ar cieņu noraugos uz doc. Ivaru Tolmani un prof. Gunti Kareli, kuri sniedz iespējas jaunajiem kolēģiem un integrē uz kvalitāti balstītus procesus gan valsts, gan privātajā medicīnas sektorā Latvijā. Daudz un neatlaidīgi strādāt, sniegties uz augstākiem kvalitātes mērķiem katrā darbā man ir iemācījis doc. Aleksejs Derovs. No viņa esmu mācījusies daudz praktiskās iemaņas tieši zinātnes jomā, un viņam esmu ļoti pateicīga par iespējām un izaicinājumiem zinātnē, akadēmiskajā un praktiskajā medicīnā. Ļoti daudz mācos arī no saviem jaunākajiem kolēģiem un tiem, ar ko kopā attīstām idejas un projektus, īpaši manām Jauno gastroenterologu biedrības kolēģēm, kuras bijušas kopā ar mani un ticējušas idejām jau no pašā sakumā – Katrīnas, Helēnas, Zanes, Elīnas, Justīnes un Laumas.
Dzīves vērtības jeb stūrakmeņi. Ar vērtībām ir viltīgi, jo tās vislabāk redzamas apkārtējiem. Mūsu vērtības definē tas, ko neatlaidīgi dienu no dienas darām un kam arvien atrodam laiku. Raugoties no šīs perspektīvas, jūtu, ka mana lielākā vērtība ir nepārtraukta attīstība, jaunu ideju plānošana un cilvēku apvienošana to realizācijai. Tas sevī ietver nepārtrauktu vēlmi un spēju mācīties, sevi attīstīt, uzcītīgi strādāt un saglabāt fokusu uz tiešām svarīgajām lietām. Ļoti novērtēju sakārtotu, draudzīgu, uz kvalitāti orientētu vidi sev apkārt un uz to lēnām cenšos iet. Zinu, ka to nespētu paveikt bez savas lielākās atbalsta sistēmas – manas ģimenes, vīra Riharda, mazās Martas un citiem. Tāpat tas nebūtu iespējams bez atbalstošiem cilvēkiem man blakus.
Kas jādara, lai pasaule kļūtu labāka? Katram jāspēj atklāti paskatīties uz sevi, novērtēt savus spēkus un trūkumus. Ir jāspēj otram teikt un pateikties par labo, tāpat jāsniedz un jāspēj pieņemt konstruktīva kritika. Jāprot sadarboties, sadarboties un vēlreiz sadarboties! Būt godīgam, atvērtam, jāatmet visi aizspriedumi. Ir jāmet pie malas viltības un jāpilnveido procesi, kas neved pie attīstības un kopēja labuma. Jāapbruņojas ar lielu drosmi un pacietību nezaudēt sevi un savus principus šajā ceļā. Tāpat jāsaprot, ka ar kritiku un strīdiem vien, bez vēlmes otru izprast un sava (smaga) darba un ieguldījuma nekur tālu ceļš neved. Daudz ko no tā pati vēl mācos, bet ticu, ka tas tik tiešām ir veids, kā dzīvot. Esmu bezgala pateicīga visiem, kas šajā filozofijā ir kopā ar mani, dara un atbalsta.
Vita kopā ar meitu Martu. Foto no privātā arhīva.
Kur jūs redzat savu vietu Latvijas attīstībā? Mans lielākais mērķis un sapnis ir izveidot tik tiešām sirsnīgu, draudzīgu, uz kvalitāti, sadarbību, atklātu uzslavu un konstruktīvu kritiku vērstu vidi gastroenteroloģijas jomā Latvijā. Būtu tik jauki, ja mēs – jaunie kolēģi – varētu izskaust destruktīvas savstarpējās konkurences garu, nesekot neveiksmīgām paradigmām, paspiest cits citam roku, apsveikt ar panākumiem un atbalstīt ar padomu neveiksmēs. Tā, lai visi kopā sevi pierādītu un spētu konkurēt starptautiskā mērogā. To realizēt nav tik viegli kā ieviest praksē jaunu diagnostikas vai ārstēšanas metodi. Zinu arī to, ka man pašai vēl daudz, daudz jāmācās un smagi jāstrādā, lai ar pieredzi un zināšanām spētu daudz objektīvāk novērtēt nozarē paveicamos uzdevumus. Tomēr jūtu, ka mani kā jaunu ārstu šīs vides problēmas nomāc un kavē manu profesionālo attīstību. Vēl jo vairāk redzot, kā šīs problēmas ir sakārtotas un atrisinātas ārvalstu klīnikās, nav viegli uz to vienaldzīgi noraudzīties. Vēlos, lai nākamajai paaudzei profesionālā vide būtu sakārtotāka, būtu skaidri noteikti izcilības kritēriji, skaidri definētas sistēmas vajadzības, piedāvāti soļi un risinājumi izaugsmei un attīstībai. Pie tā katru dienu cenšos strādāt.
