RSU tiks aizstāvēts promocijas darbs par zarnu vēža izplatību un ārstēšanu Latvijā
2020. gada 24. septembrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē (Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā) Elīna Sīviņa aizstāvēs promocijas darbu Metastātiska kolorektālā vēža klīniskie un ģenētiskie prognostiskie un prediktīvie marķieri.
Kolorektālais jeb zarnu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. 2017. gadā Latvijā no 11 762 primārajiem pacientiem kolorektālais vēzis diagnosticēts 1131 pacientam (SKPC, 2017). Ir arvien vairāk pierādījumu, ka kolorektālais vēzis ir ģenētiski heterogēna audzēju grupa, kurus vieno anatomiskā lokalizācija resnajā zarnā. Slimības gaitu un iznākumu nosaka gan kolorektālā vēža rašanās onkoģenēzes ceļš, gan audzēja lokalizācija, izplatība un molekulāri ģenētiskās izmaiņas.
Pētījuma mērķis bija pierādīt, ka audzēja klīniskos rādītājus un hromosomālās izmaiņas var izmantot kā prognostiskus faktorus pacientiem ar metastātisku resnās un taisnās zarnas vēzi (mKRV). Pirmajā pētījuma daļā tika analizēti pacientu klīniskie un demogrāfiskie rādītāji un to ietekme uz izdzīvotību. Otrajā pētījuma daļā tika analizēta divu klīnisko parametru – neitropēnijas un laika intervāla līdz trešās līnijas ķīmijterapijas uzsākšanai – ietekme uz izdzīvotību pacientiem ar refraktāru mKRV, kuri saņēma trifluridīna/ tipiracila (FTD/TPI) terapiju. Trešajā pētījuma daļā tika analizēta masīvas hromosomālās fragmentācijas (chromothripsis) ietekme uz izdzīvotību, kā arī analizētas biežākās gēnu delēcijas vēža šūnās.
Ievērojami labāka kopējā izdzīvotība konstatēta pacientiem, kuri saņēma vairāk par vienu ķīmijterapijas līniju, kā arī pacientiem, kas bija jaunāki par 50 gadiem. Sliktāka kopējā izdzīvotība bija pacientiem ar multiplām metastāzēm. Pacientiem ar progresējošu metastātisku vēzi, kas saņēma FTD/TPI terapiju, konstatēti divi pozitīvi klīniskie prediktīvie marķieri – neitropēnija terapijas saņemšanas laikā un laiks no slimības diagnosticēšanas brīža līdz FTD/TPI uzsākšanai vairāk par 18 mēnešiem. Trešajā pētījuma daļā tika konstatēts, ka augsts DNS lūzumpunktu nestabilitātes indekss (LNI) un chromothripsis ir pozitīvs prediktīvs marķieris mKRV pacientiem. Pacientiem bez chromothripsis bija īsāks laiks līdz progresijai, bet netika konstatēta ietekme uz kopējo izdzīvotību. Minētā atrade ļauj secināt, ka mKRV klīniskie un ģenētiskie faktori var tikt izmantoti, lai prognozētu terapijas efektivitāti un slimības gaitu.
Darba vadītāji: prof. Edvīns Miklaševičs un prof. Gunta Purkalne.
