Pētniecības attīstība – RSU stratēģiskais mērķis
Zinātne ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) svarīgāko darbības aspektu vidū un tās attīstības stratēģiskais mērķis. RSU piedalās septiņos Valsts Pētījumu programmas projektos COVID-19 seku mazināšanai un trīs no tiem vada RSU pētnieki. No 2017. līdz 2019. gadam par 42 % ir pieaudzis augstas raudzes publikāciju skaits. Zinātnē ir iesaistīti docētāji, pētnieki, studenti un universitātes darbinieki, tiek īstenotas sevi jau pierādījušas un meklētas jaunas pētījumu iespējas.
Kāda ir RSU zinātne un kādu to gribam redzēt? To jautājam RSU Zinātnes departamenta direktorei Lienei Ņikitinai–Zaķei un Personāla departamenta direktorei Dacei Jasmanei.
Kādus RSU pētniekiem pieejamos resursus jūs vēlētos izcelt?
L. Ņikitina–Zaķe (attēlā): "Es gribētu iesākt ar stāstu par Vienas pieturas aģentūru un Doktorantūras skolu, kurā mēs organizējam konsultācijas, lekciju un semināru ciklus, kā arī tematiskus tīklošanās pasākumus. Tās nozīmīgākie darbības virzieni ir palīdzība pētījumu plānošanā, dizainā, datu apstrādē, to interpretācijā un projektu sagatavošanā. Esam izveidojuši komandu, pie kā pētnieki operatīvi un kompetenti var saņemt nepieciešamo informāciju un konsultācijas. Kā labu piemēru nosaukšu arī konsultācijas Statistikas mācību laboratorijā vai lekcijas par mašīnmācīšanos, kas pavisam nesen izraisīja lielu interesi studējošo un darbinieku vidū. Tās ir arī konsultācijas, kā precīzāk izvēlēties zinātniskos žurnālus, kur publicēt savus darbus. Mēs bieži organizējam tīklošanās pasākumus, atbalstām pētnieku vēlmes iestāties dažādās asociācijās, tikties ar ārvalstu kolēģiem, apmeklēt seminārus, konferences, kur diskutēt un iespējams vienoties par kopējiem sadarbības projektiem. Lai gan pandēmijas laikā ir ierobežotas iespējas tikties klātienē, mūsu organizētie pasākumi, piemēram, Zinātnieku brokastis tikpat veiksmīgi notiek attālināti tiešsaistē, un interese ir liela.
Cits pētniekiem svarīgs resurss ir RSU iekšējie granti, kuriem var pieteikties projektu autori, kuri jau ir snieguši pieteikumus kādam ārējam konkursam, piemēram, Latvijas Zinātnes padomes finansējumam, un kuru projekti tikuši labi novērtēti, bet nav guvuši finansējumu. Mēs piedāvājam papildu līdzekļus, lai pētnieku grupa var turpināt darbu, uzlabojot esoša projekta pieteikumu, kā rezultātā būtu lielākas izredzes uzvarēt turpmākos konkursos."
D. Jasmane: "Arī es vēlos uzsvērt, cik nozīmīgs ir RSU struktūrvienību kolēģu atbalsts pētniekiem, jo administratīvos procesus labāk pārzina cilvēki, kuri ar tiem ikdienā strādā. Lai atslogotu pētniekus no administratīvā darba, iesaistās Attīstības un projektu departaments, kas administrē ES projektus, un Zinātnes departaments, kurā ir trīs projektu koordinatori, kas savukārt administrē VPP un LZP grantus. Arī Personāla departaments un Finanšu departaments palīdz ar savām kompetencēm, lai pētnieki varētu veltīt enerģiju zinātniskajam darbam.
No 2018. gada RSU darbojas zinātnes motivācijas programma ar mērķi materiāli stimulēt RSU akadēmisko personālu – gan docētājus, gan zinātniekus. Tiek noteikti mērķi, kuri ir svarīgi mūsu universitātei kā zinātniskai institūcijai. Ja mērķi tiek sasniegti, kolēģi var saņemt vienreizēju samaksu līdz pat 9000 eiro. Ar šo instrumentu varam atvērt pētniekus labākiem zinātnes rezultātiem.
Paralēli mēs veidojam uz attīstību vērstu darba samaksas programmu: tiek noteikti rādītāji, kurus sasniedzot, atalgojums var palielināties, tomēr, ja rezultāti nav pietiekami labi, atalgojums var arī kristies. Līdzīgi kā zinātnē arī monetārajā laukā nekas nestāv uz vietas, jo ar atlīdzības sistēmas palīdzību vēlamies mainīt mūsu domāšanu, pieeju savu darbu risināšanai un vēlamies izcelt labākos."
Kā meklējat un piesaistāt jaunos pētniekus vai jau pieredzējušus zinātniekus?
D. Jasmane: "Ja pieredzējis pētnieks ir arī mācībspēks, viņam ir iespēja plaši atvērt vārtus uz zinātni studentiem, ieinteresēt pētniecībā, jo arī docēšana ir topošā zinātnieka veidošana jau sākot no bakalaura programmas. Maģistrantiem ir iespēja izmēģināt un pierādīt sevi, kā arī saprast, vai zinātnes ceļš būs īstais. Saprotams, visiem nav jābūt pētniekiem, tomēr docētājam ir iespēja novērtēt un izcelt tos studentus, kuri varētu kļūt par izciliem zinātniekiem nākotnē. Docēšana ir visizplatītākais un labākais veids, kā pieredzējušie zinātnieki, profesori, ierauga jaunos talantus, kuriem ir aizrautība un vēlme iesaistīties zinātniskajā darbā.
Tajā pašā laikā ir arī veiksmīgi piemēri, kad pieredzējuši praktiķi, ārsti, žurnālisti, juristi un citi iesaistās pētniecībā vēlākā karjeras posmā. Izmantojam arī formālāku ceļu, kad izsludinām zinātnieku konkursu un aicinām pieteikties spēcīgus un zinošus kandidātus."
Ja nodrošinām pētniekiem nepieciešamos resursus un sniedzam organizatorisko atbalstu, svarīga ir atgriezeniskā saite. Kā noskaidrojat, vai atbalsts sasniedzis mērķi un kā novērtējat padarīto?
L. Ņikitina–Zaķe: "Ikdienas atgriezeniskā saite ir personīga, darbiniekiem, pētniekiem, vadītājiem un ekspertiem neformāli tiekoties un pārrunājot pētniecības aktualitātes. Patlaban bieži izmantojam tiešsaistes komunikācijas iespējas. Katra mēneša pēdējā ceturtdienā ir zinātnes kopsapulce, kurā aicinām piedalīties visu zinātnisko institūtu direktorus un struktūrvienību vadītājus. Vajadzības gadījumā aicinām arī kolēģus no citiem departamentiem, kuri var sniegt konsultācijas un palīdzēt ikdienas darbā.
Jau ierasta pētnieku tikšanās platforma ir Zinātnieku brokastis, kas notiek katra mēneša pirmajā trešdienā. Jau nosaukums liecina, ka veidojam tās kā ne pārāk formālu pasākumu, kurā pētnieki bauda arī kafiju un uzkodas. Pandēmija gan piespiež pasākumu organizēt attālināti, kas liedz iespēju kopīgi iedzert kafiju, tomēr apmeklējums un interese nemazinās. Zinātnieku brokastis ir semināru un lekciju cikls. Katru reizi ir viens aktuāls temats, par kuru klausāmies dažādas prezentācijas. Diskutējam, meklējam nākotnes sadarbības iespējas. Piedalās ne tikai RSU, bet arī citu augstskolu un pētniecības iestāžu pārstāvji. Piemēram, nesen Zinātnieku brokastu temats bija zinātnes komunikācija. Pēc Zinātnieku brokastīm mēs saņemam atgriezenisko saiti un viedokļus, ko vēl pētnieki gribētu uzzināt un par ko diskutēt."
D. Jasmane: "Reizi divos gados rīkojam darbinieku aptauju, kuras rezultātus saņem struktūrvienību vadītāji. Šogad ieviesām arī jauninājumu, ka aptaujas veidotājs, kompānija Kantar, vada semināru vadītājiem un paskaidro, kā jāstrādā ar aptaujas datiem, lai pēcāk tos efektīvi izmantotu struktūrvienību darba pilnveidošanā.
Darba rezultāti individuālā darbinieka, arī pētnieka, līmenī, tiek izvērtēti katra gada beigās, un mūsu Darba izpildes vadības sistēmā tiek noteikti nākotnes attīstības virzieni."
Kā izskatās ideālais RSU pētnieks?
D. Jasmane: "Mēs vēlamies, lai zinātnieki būtu aizrautīgi savā darbā un veiktu to ar patiesu prieku un ieinteresētību. Tajā pašā laikā viņiem jābūt ne tikai aizrautīgiem, bet arī zinošiem ekspertiem pētniecības un citu darba uzdevumu jomā. RSU ir svarīga cieņa, respekts, savstarpējais atbalsts un spēja pieņemt atšķirīgo. Tās ir īpašības, kuras veido tādas efektīvas komandas garu, kas var sasniegt fantastiskus rezultātus. Un, protams, mūsu pētniekiem ir jābūt RSU patriotiem."
L. Ņikitina–Zaķe: "Es vēl papildinātu ar noturību, mērķtiecību un pašdisciplinētību. Zinātniekiem bieži vien ir nedaudz citādāks darba ritējums nekā kolēģiem, kuri, piemēram, nodarbojas pamatā ar docēšanu. Ir jāprot plānot savu laiku, eksperimentu veikšanu, publikāciju rakstīšanu, pieteikšanos projektiem, jauno pētnieku apmācību. Jāprot sabalansēt tos ar pārējiem uzdevumiem. Zinātniekam ir jābūt pašpietiekamam un jāmāk plānot. Protams, plāni ir arī jāīsteno, ko palīdz izdarīt mērķtiecība. Vēl gribam redzēt pētniekus, kuriem zinātniskais darbs ir arī sirdslieta."
RSU darbojas vairāki zinātniskie institūti, kuros ikdienā strādā pētnieki. Tāds ir arī Sabiedrības veselības institūts un tā direktorei profesorei Guntai Lazdānei jautājam, kādu atbalstu pētniekiem sniedz institūts.
G. Lazdāne (attēlā): "RSU Sabiedrības veselības institūts, kurš veic zinātnisko darbību sabiedrības veselības un veselības aprūpes organizācijas jomā, pētījumos apvieno cilvēkus no dažādām nozarēm un specialitātēm. Jau projekta izstrādes stadijā uzrunājam studējošos un jaunos zinātniekus, lai viņiem būtu iespēja labāk izprast projekta mērķus un metodes. Šajā laikā topošie zinātnieki mācās no pieredzējušajiem un kļūst par Sabiedrības veselības institūta pētnieku kolektīva pilntiesīgiem biedriem. Viņi ir pirmie, kurus informējam par dažādām ar pētniecību saistītām aktivitātēm – sākot ar pašmāju semināriem līdz pat lieliem starptautiskiem kongresiem. Pēdējā gada laikā mūsu pētnieku izstrādātie projekti ir saņēmuši augstu novērtējumu un vērā ņemamu finansējumu. Piemēram, liela jauno zinātnieku grupa pēta uztura paradumus grūtniecības laikā. Cita piedalās Valsts pētījuma programmā par COVID-19 ietekmi.
Neraugoties uz epidēmijas izraisītajiem ierobežojumiem un izmaiņām dienas kārtībā, zinātne RSU ir, bija un būs prioritāte, kuras attīstībā, izmantojot gan jau pārbaudītas un sevi pierādījušas, gan jaunas un inovatīvas metodes, iesaistās viss plašais un kompetentais RSU kolektīvs."
Publikācijas pirmpublicējums – Zinātnes Vēstnesis, Nr. 19 (603), 2020.gada 16.novembris.
